Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, foto no arhīva

Erdogans tiksies ar Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas vadītājiem

22
(atjaunots 22:38 08.03.2020)
Turcijas prezidents tiksies ar Eiropas Savienības amatpersonām notiks, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos uz Turcijas un Grieķijas robežas.

RĪGA, 9. marts – Sputnik. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Laiena šodien Briselē tiksies ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Migrācijas krīze Eiropā pēdējā laikā no jauna saasinājusies: ņemot vērā nestabilo situāciju Sīrijā, Turcijas varasiestādes nolēmušas pavērt ceļu migrantiem uz Eiropu. Šī iemesla dēļ uz Turcijas un Grieķijas robežas plešas plašumā policijas konfrontācija ar migrantiem, kuri vēlas nokļūt Grieķijā.

Šīs situācijas fonā Turcijas prezidents apmeklēs Briseli, lai apspriestu migrācijas un drošības jautājumus, kā arī krīzi Sīrijā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja tiksies ar Turcijas prezidentu pirmdien, pl.18:00 Briselē, lai apspriestu jautājumus par ES un Turcijas attiecībām, ieskaitot migrāciju, drošību, stabilitāti reģionā un krīzi Sīrijā," informēja EP vadītāja preses sekretārs.

Pēc situācijas saasināšanās Idlibas pronvincē Sīrijā Turcija informēja, ka vairs nevar apturēt migrantu un bēgļu plūsmas. Valsts atvēra savas robežas ar ES. Pēc tam uz Grieķiju devās tūkstošiem migrantu. Robežu sargā simtiem policistu, piesaistītas Grieķijas armijas vienības.

Ceturtdien Turcijas prezidents tikās ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu, līderi apsprieda situācijas saasināšanos Idlibas provincē. Pēc tikšanās tika pieņemts kopīgs dokuments. Puses apstiprināja vēlmi saglabāt "Astanas formātu" un informēja par uguns pārtraukšanas režīma ieviešanu. Bez tam puses vienojās par kopīgām patruļām valsts nozīmes trases M4 rajonā – patlaban to kontrolē kaujinieki.

22
Tagi:
Turcija, Eiropa, Erdogans
Pēc temata
Erdogans piedraudējis ar "apņēmīgiem soļiem" Sīrijā
Sīrijas prezidents norādījis, kas nepieciešams attiecību atjaunošanai ar Turciju
Krievijas prezidenta preses sekretārs atbildēja uz Erdogana aicinājumu KF pamest Sīriju
"Dzīvot kļuva neiespējami": tūkstošiem migrantu bēg no Turcijas uz Eiropu
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Eiropas Parlaments noformulējis piecus principus darbam ar Krieviju

8
(atjaunots 10:27 17.05.2021)
Eiropas Parlaments uzskata, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta Starptautisko attiecību komiteja sastādījusi pārskata projektu, kurā izklāstīti pamatprincipi attiecību veidošanai starp ES un Krieviju. Ar dokumenta tekstu iepazinās RT.

Pirmais princips paredz "demokrātiskas sabiedrības" veidošanu Krievijā, kas veicināšot pretestību "krievvalodīgajai propagandai". Šī principa realizācijai izskanējis ierosinājums veidot valstī telekanālu, kas strādās visu diennakti, vēsta RIA Novosti.

ES vadībai ieteikts izskatīt iespēju neatzīt Krievijas Valsts domes jaunā sastāva leģitimitāti pēc rudenī gaidāmajām vēlēšanām, ja ES atzīs, ka tās esot falsificētas.

Pārskata autori uzskata, ka Krievijai vajag pastāstīt par labumiem, ko tā varētu gūt, iniciējot demokrātiskas pārvērtības. Runa ir par vīzu režīma vienkāršošanu, investīciju programmām brīvajā tirdzniecībā un stratēģisko partnerību.

Turklāt ierosināts pieņemt "Austrumu partnerības" valstu attīstības stratēģiju Krievijai, ko Brisele reiz iniciēja ar mērķi stiprināt sadarbību ar bijušās PSRS valstīm.

Eiropas Parlamentā atzīmēja, ka "demokrātijas aizsardzībai visā pasaulē" ES ir jāapvienojas ar ASV, bet, veidojot sadarbību ar Maskavu, vienmēr ņemt vērā cilvēktiesību ievērošanas jautājumu un brīvu vēlēšanu organizēšanu.

Pirmajā posmā projekta autori aicina Eiropas valstis apturēt sadarbību ar Krieviju projektā "Ziemeļu straume 2".

Punktā, kas veltīts "Krievijas agresijas" savaldīšanai, Eiropas Savienībai piedāvā apvienot centienus ar NATO un starptautiskajiem partneriem, lai vērstu spiedienu pret Maskavu ar mērķi novērst tās "iejaukšanos" "Austrumu partnerības" reģiona lietās un piespiest atgriezt "ES austrumu kaimiņu okupētās teritorijas".

Pārskata noslēgumā autori atzīmēja, ka "agresīvo darbību" turpināšanās gadījumā ES esot jāizvērtē iespējas atslēgt Krieviju no maksājumu sistēmas SWIFT. ES vadībai ieteica sastādīt plānu atkarības mazināšanai no Krievijas naftas un gāzes piegādēm, kamēr Kremlī atrodas tagadējā valdība.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Живойинович

Pēdējā laikā Maskavas un ES attiecībās vērojama kārtējā spriedzes eskalācija. Martā ES ieviesa sankcijas jaunā globālā režīma ietvaros par cilvēktiesību pārkāpumiem – šādu reakciju izraisīja Alekseja Navaļnija arests. Atbildei Krievija aizliedza iebraukšanu astoņiem Eiropas ierēdņiem.

Pirms dažām dienām Krievijas valdība apstiprināja nedraudzīgo valstu sarakstu, kurā iekļautas ASV un Čehija. Maskavas un Vašingtonas attiecības pasliktinājās pēc notikumiem Ukrainā un Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. Diplomātisko skandālu ar Prāgu izraisīja Čehijas mēģinajumi apsūdzēt Maskavu par sprādzieniem ieroču noliktavās Vrbeticē 2014. gadā. Kremlis uzsvēra, ka šie incidenti kaitējuši abu valstu attiecībām. Krievijas Ārlietu ministrija notiekošo uzskata par Rietumu plašās kampaņas elementu.

8
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, ES
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Norvēģijā sūta ES paklanīties Krievijai
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

"Bez mums jūs runātu vāciski": briti pauž viedokli par Uzvaras parādi

44
(atjaunots 12:18 16.05.2021)
Daily Mail vietnes lasītāji dažādi novērtēja PSRS, ASV un Lielbritānijas ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Britu avīzes Daily Mail lasītāji nāca klajā ar komentāriem rakstam, kas bija veltīs Uzvaras parādei Maskavā 9. maijā, vēsta RIA Novosti.

Publikācijā sniegti citāti no Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas par to, ka padomju tauta "pašā grūtākajā Lielā Tēvijas kara laikā bija viena pati smagā, varonīgā un upuriem pilnā ceļā pretī Uzvarai".

Vietnes lasītāji dažādi novērtēja PSRS, ASV un Lielbritānijas ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē: daži atzīmēja, ka sabiedrotie snieguši padomju spēkiem nopietnu palīdzību, citiem šķiet, ka Padomju Savienības loma tomēr bija izšķirošā.

"No 1941. gada augusta līdz 1945. gada maijam angļi palīdzēja Krievijai ar pārtiku, degvielu, ieročiem, tankiem un lidmašīnām. Daudzi briti gāja bojā. Bez mums jūs runātu vāciski. Paturiet to prātā," ir pārliecināts Hunkydory999.

"Uzvara bija kopīga. Tomēr velti PSRS atļāva sakaut Vāciju," uzskata Steel River.

"Mums, britiem, pastāvīgi apgalvo, ka tie esam mēs, kas uzvarēja Otrajā pasaules karā – viena pati. Bet amerikāņi, kanādieši, austrālieši un daudzi citi vispār netiek pieminēti. Krievijas milzīgais ieguldījums nav novērtēts pēc nopelniem. Ja viņi paši par to nestāstīs, neviens viņu vietā to nedarīs. Lieta tāda, ka bez tāda sabiedrotā kā Krievija mēs nebūtu varējuši uzvarēt vāciešus," ir pārliecināts say-what-you-see.

"Atklāti sakot, krievi joprojām nav atzīti pēc nopelniem, it īpaši no Holivudas puses. Bet viņi taču likvidēja 85% vācu karavīru Otrās pasaules kara laikā," atgādināja jezza.

"Putins teica, ka dažas svarīgākās kaujas krievi izcīnījuši vieni paši, un tā ir patiesība. Patiesi ir arī tas, ka krievi zaudēja 20 reizes vairāk cilvēku nekā jebkurš cits sabiedrotais. Es nešaubos, ka bez Krievijas ieguldījuma kara iznākums būtu citāds. Brīvā pasaule ir parādā Krievijai par tās upuriem, un tās izšķirošais ieguldījums uzvarā ir jāatzīst.

Mūsdienu jaunatne ir izaugusi ar filmām par britu un amerikāņu varonību, un tā patiešām ir. Tomēr lielākās kaujas Austrumu frontē izcīnīja krievi, turklāt nereti – bez sabiedroto atbalsta. Galu galā viņi zaudēja desmit miljonus karavīru un vēl 15 miljonus civilo. Rietumiem viņi jāgodā," komentēja Pitrick.

"Patiesību sakot, pēdējos 75 gadus ASV rūpīgi izsvītro Krieviju no uzvaras karā," ir pārliecināts komentētājs ar lietotājvārdu Doge To The Moon.

"Es pateicos krievu tautai par tās lomu Otrajā pasaules karā. Uzskatu, ka bez viņiem mēs nebūtu tikuši galā," uzsvēra Civilian14.

44
Pēc temata
Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās
Minhenes sazvērestība: kāpēc Eiropa "aizmirst" savas vēstures kaunpilnās lappuses
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības