Rietumu mediji par Putina un Erdogana tikšanos: Krievija saņēmusi vēlamo

38
(atjaunots 21:54 08.03.2020)
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana nesenā tikšanās Kremlī nokļuva rietumvalstu mediju uzmanības centrā.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana nesenā tikšanās Kremlī, kuras ietvaros puses apsprieda situācijas noregulēšanu Idlibā, nokļuva rietumvalstu mediju uzmanības centrā. Daudzi ārvalstu žurnālisti pēc abu līderu pārrunām secināja, ka Maskava no tikšanās ieguvusi vairāk nekā Ankara. Žurnālistu slēdzienus apkopoja RIA Novosti.

"Krievija ieguvusi visu, ko vēlējās"

Vācu radio Deutschlandfunk сообщаетvēsta, ka Krievija pārrunu rezultātā panākusi visus vēlamos mērķus.

"Turcija saglabā kontroli reģiona daļā, Krievijas kara policija rada bufera zonu. Šāds scenārijs balstās uz vienošanās, kas tika panākta pirms pusotra gada Sočos, un tas ir Krievijas interesēs. Maskava saņem vēlamo," paskaidroja vācu žurnālists.

Pēc viņa domām, Krievija kopš 2015.gada konsekventi panāk savus mērķus Sīrijā.

"Krievija ir spēcīgāka un, iespējams, gudrāka nekā Trucija, mierīgāka un ar dziļāku situācijas redzējumu," teikts materiālā.

Vācu žurnālists uzskata, ka Sīrijas konfliktā Maskava ieņem izdevīgākas pozīcijas nekā Ankara. Vienlaikus pārrunu gaita demonstrēja, ka Krievijas ietekmes instrumentu skaits nav neierobežots, konstatēja Deutschlandfunk.

"Erdogana fiasko"

Franču izdevums Le Monde raksta, ka pamieru Idlibā, par ko vienojās Krievijas un Turcijas valstu vadītāji, var uzskatīt par Ankaras izgāšanos.

"Līgums kļuva par prezidenta Erdogana sakāvi, jo tajā nav ņemtas vērā viņa galvenās prasības. Dokumentā nav ne vārda par Asada režīma ielenktajiem turku novērošanas posteņiem un bēgļiem, kuri parādījušies kopš cīņu sākuma. Visbeidzot Damaska saglabā tiesības uz ieņemto teritoriju, lai arī Ankara pieprasīja sīriešu spēku atkāpšanos," teikts rakstā.

Pie tam atzīmēts, ka Krievijā nav jūtama nekāda sajūsma, lai arī Putinam izdevies sasniegt galvenos mērķus.

Izdevuma aptaujātie eksperti ir nobažījušies – iespējams, abu pušu vienošanās būs trausla.

"ASV neveiksme"

Amerikāņu žurnāls National Interest savukārt raksta, ka Putina un Erdogana vienošanās absolūti neatbilst prasībām, ko pirms tikšanās izvirzīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. Materiāla autors to nosauca par Vašingtonas "turku gambīta" izgāšanos.

"Vienošanās pārvilkusi krustu pār Pompeo kārtējo mēģinājumu noslēgt amerikāņu un turku aliansi pret Asadu, ko atbalsta Irāna un Krievija," atzīmēja raksta autors. °

Pompeo uzstāja, ka Asadam jāatgriežas pie uguns pārtraukšanas līnijām, kas tika novilktas Sīrijas ziemeļaustrumos 2018.gadā. Tomēr jau dažas stundas vēlāk Krievijas un Turcijas līderi noslēdza vienošanos, kas nostiprina Sīrijas spēku iekarojumus pēc 2018.gada.

Saasināšanās Idlibā

Situācija Sīrijas ziemeļaustrumos saasinājās 27.februārī, kad kaujinieki no teroristiskā grupējuma "Haijat Tahrir aš Šam" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristiskais grupējums) organizēja plašu uzbrukumu valdības spēku pozīcijām pie Behunas apdzīvotās vietas. Atbildes uzbrukumā gāja bojā vairāk nekā 30 turku karavīri, kam tur nekādi nevajadzēja atrasties. Krievija spēra soļus, lai no Sīrijas puses apšaude tiktu pārtraukta un nodrošināja bojāgājušo un ievainoto evakuāciju.

Pēc tam Turcija paziņoja, ka sāk uzbrukumus Sīrijas spēkiem uz zemes un gaisā. Ankarai šķita, ka incidents nozīmē "uzbrukumu" NATO un pieprasīja konsultācijas alianses dalībvalstu vēstnieku līmenī. ASV valsts departaments atzīmēja, ka atbalsta Turciju, taču konkrētus pasākumus neveica.

Krievijas un Turcijas vienošanās

Ceturtdien Maskavā notika Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas valsts vadītāja Redžepa Tajipa Erdogana tikšanās. Saruna ilga vairāk nekā sešas stundas. Pēc apspriedes puses noslēdza vienošanos, kas ietver sekojošus punktus:

  1. Jebkādas karadarbības pārtraukšana pie esošās saskarsmes līnijas no 6.marta pusnakts.
  2. Krievija un Turcija izveido sešus kilometrus platu drošības koridoru uz ziemeļiem un dienvidiem no trases M4 Sīrijā.
  3. No 15.marta puses uzsāk kopīgas patruļas gar trasi M4.
38
Tagi:
Sīrija, Krievija, Turcija
Pēc temata
Erdogans piedraudējis ar "apņēmīgiem soļiem" Sīrijā
Turcijas karavīri Idlibā apšauda Krievijas GKS lidmašīnas
"Turcija aizsargājusies". Vai gaidāma NATO iejaukšanās Sīrijā
Krievijas pārstāvis ANO: Sīrijai ir tiesības likvidēt teroristus Idlibā
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

13
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

13
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Partijas Saskaņa kongress. Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs

"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"

37
(atjaunots 23:20 17.09.2020)
Vjačeslavs Dombrovskis tērēja laiku partijā nevis reformu īstenošanai, bet gan tam, lai pierādītu, ka ir "krutāks" par "Saskaņas" līderi Jāni Urbanoviču, uzskata bijušais Rīgas mērs N

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Bijušais "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs komentēja Vjačeslava Dombrovska izslēgšanu no partijas. Pēc viņa sacītā, deputātu izslēdza nevis par brīvdomību vai neatkarību, bet gan par nemotivētu un nepamatotu muļķību.

Partijas "Saskaņa" Rīgas nodaļa 15. septembra sēdē pieņēma lēmumu par nolikuma pārkāpumiem izslēgt Vjačeslavu Dombrovski, kā arī Ļubovu Švecovu, paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Urbanovičs. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka deputāti tika izslēgti arī no "Saskaņas" Saeimas frakcijas.

Nils Ušakovs, komentējot notikumus, paziņoja, ka Dombrovskim partijā tika piešķirtas visas iespējas īstenot iniciatīvas, taču tā vietā politiķis tērēja laiku tam, lai pierādītu, ka viņš ir pārāks par Jāni Urbanoviču.

"Vjačeslavam Dombrovskim partijā "Saskaņa" tika dotas visas iespējas un resursi, lai īstenotu visdažādākās pārmaiņas, reformas un transformācijas. Godīgi, nevienam no jaunajiem vai vecajiem "Saskaņas" biedriem, nav bijis tāds atbalsts partijas iekšienē kā Slavam. Uz rokām ienesa un tālāk uz rokām arī nēsāja," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā. "Bet visus savus talantus un laiku Slava tērēja tam, lai pierādītu apkārtējiem, ka viņš ir krutāks par Jāni Urbanoviču. Mērķis droši vien bija dziļi cēls. Bet savu varenību var pierādīt tikai ar darbiem, nevis ar nemitīgu akadēmisku pļāpāšanu par tēmu - vai ir dzīvība uz Marsa. Pie tam, būsim atklāti, Urbanovičs vienmēr ir bijis slavens ar savām pacietības spējām. Tomēr arī tās nespēja glābt. Vjačeslavu no partijas izslēdza ne par brīvdomāšanu vai neatkarību. Slavu no partijas izslēdza par nemotivētu un nepamatotu muļķību."

Kā attīstījās konflikts

Pagājušajā nedēļā Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka pamet partijas "Saskaņa" valdi, ņemot vērā augošās pretrunas vīzījā par partijas darbību. "Sākot ar nepieciešamību sniegt skaidru vērtējumu korupcijas skandāliem Rīgas domē un beidzot ar kaut kādas partijas izejas stratēģijas trūkumu "sarkano līniju" dēļ," paskaidroja Dombrovskis. Tāpat viņš pauda nožēlu saistībā ar to, ka partijas pat izgāšanās vēlēšanās nelika biedriem aizdomāties. Un par šāda partijas darba iznākumu kļūs tas, ka vēlēšanās tā vairs nepiedalīsies. Tomēr Dombrovskis grasījās palikt partijā un turpināt darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā.

Savukārt deputāte Ļubova Švecova vienā no komentāriem sociālajā tīklā Facebook uzrakstīja, ka "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs partijas kongresā paziņoja, ka gaida, ka viņu kāds "nocels". Švečova paziņoja, ka "viņai roka nenodrebēs", taču uzreiz piebilda, ka tas ir tikai joks.

Atbildes kārtā Urbanovičs paziņoja, ka, ja viens partijas loceklis saka par citu, ka viņš "jānovāc", un uzsver, ka viņam "roka nenodrebēs", tad to nevar nosaukt nedz par asprātīgu, nedz koleģiālu, nedz ētisku rīcību. Viņš aicināja "Saskaņas" valdes locekļus sniegt vērtējumu situācijai, savukārt attiecībā pret tiem, "kuri savu atrašanos mūsu partijā un frakcijā tagad uztver kā kļūdu, pieņemt skaidrus lēmumus un šo kļūdu izlabot".

Kolēģi aizstāvēja tas pats Dombrovskis. Viņš paskaidroja, ka Švecova, runājot par to, ka viņai "nenodrebēs roka", runāja par balsojumu partijas kongresā.

Kā Sputnik Latvija paziņoja pati Švecova, Urbanoviča emocionālās reakcijas katalizators ir pilna "Saskaņa" izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās un 60 tūkstošu cilvēku uzticības zaudēšana, kuri bija potenciālie partijas vēlētāji.

Pēcāk Dombrovskis paziņoja, ka izskata iespēju veidot jaunu politisko partiju, ja izlems balotēties nākamajās Saeimas vēlēšanās.

37
Pēc temata
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti: Saeimas debatēs par Baltkrieviju
Dombrovskis: Latvija nesasniegs Eiropas vidējo attīstības līmeni pat 50 gadu laikā
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

0
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas