Ralfs Nemiro

Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"

53
(atjaunots 21:54 08.03.2020)
KPV LV "slepkavīgais" likumprojekts nogremdēs "Latvenergo", bet maksāt tik un tā nāksies nodokļu maksātājiem.

RĪGA, 7. marts – Sputnik. Rets gadījums Saeimā: viena no valdošajām frakcijām – KPV LV – bez brīdinājuma, nesaskaņojot rīcību ar koalīcijas partneriem, iesniegusi "slepkavīgu" likumprojektu, vēsta avīze "Segodņa".

Atgādināsim, ka runa ir par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz faktiski atcelt elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK) tās pašreizējā izskatā.

Atcelt noziedzīgās dotācijas

Dokumenta autori iesaka pārtraukt "virskompensācijas" par elektroenerģijas iepirkumu no koģenerācijas stacijām. Turpmāk no tā saucamajiem atjaunojamajiem resursiem iegūtā elektroenerģija tiks apmaksāta uz biržas cenu pamata.

Pēc KPV LV deputātu un ekoomikas ministra Ralfa Nemiro aprēķiniem, tas ļaus, pirmkārt, likvidēt nodokļu maksātāju segto milzīgo dotāciju kaitīgo sistēmu, otrkārt, ļaus vismaz par 15% samazināt elektroenerģijas rēķinus.

Jā, piedāvātais variants cīņai ar OIK pagaidām vēl izskatās negatavs un pusratā pamests – pilnīga atteikšanās no koģenerācijas staciju subsidēšanas sistēmas nav paredzēta. Turklāt, likumprojekta autori "aizmirsuši" norādīt laiku, kad likumprojektam jāstājas spēkā – šogad, nākamgad vai pēc pieciem gadiem?

Ja tas stāsies spēkā šogad, domājams, jāparedz pārejas periods. Pretējā gadījumā gaidāmi simtiem prasību no kompānijām, kas uzskatīs sevi par cietušajiem. Un par zaudētajām prasībām maksāsim mēs, nodokļu maksātāji.

No slēptā nodokļa neatteiksies

Taču premjerministru Krišjāni Kariņu satrauc ne tikai iespējamās tiesu prasības, bet arī "Latvenergo" liktenis – tas varot būt visai traģisks.

Intevijā LTV1 Ministru prezidents atgādināja, ka dotācijas ar OIK starpniecību saņem arī "Latvenergo". "Ja Saeima šo šādā veidā pieņemtu, tad tur būtu ļoti daudz seku, bet es vēlos norādīt tikai uz vienu. Uzņēmums "Latvenergo" ir OIK saņēmējs. Ja to atņemtu, tad nodokļu maksātāji stājās vietā un mēs tāpat turpinām maksāt, vai arī, ja mēs to nedarām, tad "Latvenergo" faktiski bankrotē," uzsvēra premjers.

Pati OIK sistēma tās pašreizējā izskatā ir netaisnīga un lielā mērā nelikumīga, jo 2018.gadā tā strādāja bez Eiropas Komisijas atļaujas.

Ar šīs milzīgās afēras palīdzību no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām izvilkti vairāk nekā 2 miljardi eiro! OIK ir atņēmusi konkurētspēju Latvijas atlikušajai rūpniecībai, bet elektroenerģijas cenas kļuvušas astronomiskas pat salīdzinājumā ar tādām bagātām valstīm kā Vācija un Francija.  Taču acīmredzams, ka varasvīri diezin vai pilnībā atteiksies no šī faktiski slēptā nodokļa no fiziskām un juridiskām personām.

Tāpēc rodas iespaids, ka Tautsaimniecības komisijai nodoto likumprojektu valdošie deputāti centīsies nolikt putekļainākajā plauktiņā – marinēs to pēc iespējas ilgāk un mēģinās mainīt līdz nepazīšanai.

Trīs klases un deju kursi

Sociālo tīklu apmeklētāji veltīja virkni komentāru premjera viedoklim un indīgi atzīmēja, ka "bez OIK "Latvenergo" bankrotēs" – tā esot labākā dienas tēze.

​"Krišjāni Kariņ, tiešām, bez OIK Latvenergo bankrotēs? Tad taisām to bodi ciet un dodam vietu jaunam spēlētājam!! Nav tautai jāapmaksā jūsu shēmas!" rakstīja Jānis Osmucnieks.

Vienlaikus daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka, neskatoties uz neapmierinātību ar pašreizējo koalīciju, ko it kā caurcaurēm lobējuši OIK sposori, cilvēki joprojām ies par to balsot.

​Tāpat par premjeru pasmējās Ainārs Ābele. "Izglītība šim laikam tikai 3 klases un deju kursi..." viņš uzrakstīja.

53
Tagi:
OIK
Pēc temata
Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
Krāpšanās miljonu eiro apmērā: policija Latvijā pārmeklējusi septiņas elektrostacijas
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
Latvijas iedzīvotāji maksā augstākos vides nodokļus
Mediķu protesta akcija pie Saeimas

"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"

38
Koronavīrusa aizsegā politiķi ceļ nodokļus un apstiprina budžetu attālinātās sēdēs, kas nepieļauj rūpīgas diskusijas; ar varasvīru voluntārismu neapmierinātie fermeri rīt pulcēsies piketā pie Saeimas un aicina pievienoties visus, kam nav vienaldzīgas viņu problēmas.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Rīt, pl. 10:00 Latvijas fermeri pie Saeimas organizēs protesta akciju "Atdod karoti" pret mikrouzņēmumu nodokļu režīma ierobežojumiem un citām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Mītiņa organizators, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gundars Jankovs intervijā Neatkarīgā atzīmēja, ka savā nodokļu reformā valdība nerēķinās ar cilvēkiem.

Cita starpā viņš iebilst pret mikrouzņēmumu režīma pakāpenisko likvidāciju. Finanšu ministrija plāno, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri patlaban strādā šajā režīmā, nākamgad tādu iespēju zaudēs un meklēs darba vietas parastajā nodokļu režīmā. Tomēr vēl nav zināms, vai tādas darba vietas būs.

Jankovs uzskata, ka mikrouzņēmumi ir ļoti svarīgs mazā biznesa elements.

"Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā," uzsvēra Jankovs.

Runa ir par gadījumiem, kad darba devējs, piemēram, piespieda darbiniekus aiziet no darba un reģistrēt mikrouzņēmumu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Jankovs iesaka pielikt punktu šādai praksei reģistrācijas posmā – Uzņēmumu reģistram ir rūpīgāk jāpārbauda viņu darbs.

"Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu," konstatēja Jankovs.

Viņš atgādināja, ka 28. oktobrī nodokļu izmaiņu pretiniekus aicina pievienoties protesta akcijai pie Saeimas. Mītiņus organizē arī Pašvaldību savienība un kultūras darbinieki.

"Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām," norādīja Jankovs.

Viņš uzsvēra, ka ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm: Ministru kabinets atbalsta tikai lielos uzņēmumus, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, nedomā nemaz.

38
Tagi:
MUN, Rīga, protesti, ZZS
Pēc temata
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā
Latvijas prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri, foto no arhīva

Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas

21
(atjaunots 12:17 27.10.2020)
Valsts kanceleja vēlas, lai ierēdņu atalgojums vairāk atbilstu darba apmaksai privātajā sektorā, bet prēmiju un piemaksu daļa divkārt saruktu. Algu palielināšanai valsts pārvaldē būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta, uzsver Valsts kontrole.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.

Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.

"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.

Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.

Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.

Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.

Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.

Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.

"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.

Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.

Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.

Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.

"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.

Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.

"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.

Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.

"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.

Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.

21
Tagi:
alga, prezidents, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

0
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ