Ralfs Nemiro

Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"

52
(atjaunots 21:54 08.03.2020)
KPV LV "slepkavīgais" likumprojekts nogremdēs "Latvenergo", bet maksāt tik un tā nāksies nodokļu maksātājiem.

RĪGA, 7. marts – Sputnik. Rets gadījums Saeimā: viena no valdošajām frakcijām – KPV LV – bez brīdinājuma, nesaskaņojot rīcību ar koalīcijas partneriem, iesniegusi "slepkavīgu" likumprojektu, vēsta avīze "Segodņa".

Atgādināsim, ka runa ir par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz faktiski atcelt elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK) tās pašreizējā izskatā.

Atcelt noziedzīgās dotācijas

Dokumenta autori iesaka pārtraukt "virskompensācijas" par elektroenerģijas iepirkumu no koģenerācijas stacijām. Turpmāk no tā saucamajiem atjaunojamajiem resursiem iegūtā elektroenerģija tiks apmaksāta uz biržas cenu pamata.

Pēc KPV LV deputātu un ekoomikas ministra Ralfa Nemiro aprēķiniem, tas ļaus, pirmkārt, likvidēt nodokļu maksātāju segto milzīgo dotāciju kaitīgo sistēmu, otrkārt, ļaus vismaz par 15% samazināt elektroenerģijas rēķinus.

Jā, piedāvātais variants cīņai ar OIK pagaidām vēl izskatās negatavs un pusratā pamests – pilnīga atteikšanās no koģenerācijas staciju subsidēšanas sistēmas nav paredzēta. Turklāt, likumprojekta autori "aizmirsuši" norādīt laiku, kad likumprojektam jāstājas spēkā – šogad, nākamgad vai pēc pieciem gadiem?

Ja tas stāsies spēkā šogad, domājams, jāparedz pārejas periods. Pretējā gadījumā gaidāmi simtiem prasību no kompānijām, kas uzskatīs sevi par cietušajiem. Un par zaudētajām prasībām maksāsim mēs, nodokļu maksātāji.

No slēptā nodokļa neatteiksies

Taču premjerministru Krišjāni Kariņu satrauc ne tikai iespējamās tiesu prasības, bet arī "Latvenergo" liktenis – tas varot būt visai traģisks.

Intevijā LTV1 Ministru prezidents atgādināja, ka dotācijas ar OIK starpniecību saņem arī "Latvenergo". "Ja Saeima šo šādā veidā pieņemtu, tad tur būtu ļoti daudz seku, bet es vēlos norādīt tikai uz vienu. Uzņēmums "Latvenergo" ir OIK saņēmējs. Ja to atņemtu, tad nodokļu maksātāji stājās vietā un mēs tāpat turpinām maksāt, vai arī, ja mēs to nedarām, tad "Latvenergo" faktiski bankrotē," uzsvēra premjers.

Pati OIK sistēma tās pašreizējā izskatā ir netaisnīga un lielā mērā nelikumīga, jo 2018.gadā tā strādāja bez Eiropas Komisijas atļaujas.

Ar šīs milzīgās afēras palīdzību no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām izvilkti vairāk nekā 2 miljardi eiro! OIK ir atņēmusi konkurētspēju Latvijas atlikušajai rūpniecībai, bet elektroenerģijas cenas kļuvušas astronomiskas pat salīdzinājumā ar tādām bagātām valstīm kā Vācija un Francija.  Taču acīmredzams, ka varasvīri diezin vai pilnībā atteiksies no šī faktiski slēptā nodokļa no fiziskām un juridiskām personām.

Tāpēc rodas iespaids, ka Tautsaimniecības komisijai nodoto likumprojektu valdošie deputāti centīsies nolikt putekļainākajā plauktiņā – marinēs to pēc iespējas ilgāk un mēģinās mainīt līdz nepazīšanai.

Trīs klases un deju kursi

Sociālo tīklu apmeklētāji veltīja virkni komentāru premjera viedoklim un indīgi atzīmēja, ka "bez OIK "Latvenergo" bankrotēs" – tā esot labākā dienas tēze.

​"Krišjāni Kariņ, tiešām, bez OIK Latvenergo bankrotēs? Tad taisām to bodi ciet un dodam vietu jaunam spēlētājam!! Nav tautai jāapmaksā jūsu shēmas!" rakstīja Jānis Osmucnieks.

Vienlaikus daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka, neskatoties uz neapmierinātību ar pašreizējo koalīciju, ko it kā caurcaurēm lobējuši OIK sposori, cilvēki joprojām ies par to balsot.

​Tāpat par premjeru pasmējās Ainārs Ābele. "Izglītība šim laikam tikai 3 klases un deju kursi..." viņš uzrakstīja.

52
Tagi:
OIK
Pēc temata
Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
Krāpšanās miljonu eiro apmērā: policija Latvijā pārmeklējusi septiņas elektrostacijas
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
Latvijas iedzīvotāji maksā augstākos vides nodokļus
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

19
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

19
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Latvijas karogs, foto no arhīva

Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam

17
(atjaunots 11:45 01.07.2020)
Stratēģiskos mērķus Latvijas nacionālajā attīstības plānā Pārresoru koordinācijas centrs uzstādīja vēl pirms pandēmijas perioda Latvijā, tādēļ daudzi punkti šobrīd liekas nereāli.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Nacionālais attīstības plāns tuvākajai septiņgadei, kurš tika iesniegts Saeimas ārkārtas sēdei šo ceturtdien, apgalvo, ka stratēģiskie mērķi nav simboliski, raksta avīze "Segodņa".

"Neviena darbība nav pretrunā ar stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politiku saskaņotību," daiļrunīgi tiek apgalvots dokumentā.

Atvainojiet, bet nacionālā plāna pamatkritērijus Pārresoru koordinācijas centrs noteica ar Ministru kabinetu vēl pirms "koronakrīzes". Tātad laikā, kad izpildvaras rīcībā vēl nebija daudzu miljardu plauktiņa, no kura varētu ņemt līdzekļus, apzīmējot to kā pandēmijas apkarošanu.

Šodien, pie strauji augoša bezdarba, dīvaini izskatās deklarācijas, kuras izskatās šādi: "strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos". Šoku piedzīvojošajai tautsaimniecībai de facto sadrumstalotajā ES par ņirgāšanos skan vēlmes: "Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū."

"Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā," šādas tēzes arī acīmredzami ir no "pirmskovida" pagātnes. Liekas nereāla arī "multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana". Jo Satiksmes ministrija jau aizritējušajā ziemā sāka slēgt dzelzceļa stacijas visā Latvijā!

Tā, 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Vienu var teikt droši: apkārtējās vides tīrības, putnu un dzīvnieku esamības rādītāji mežos noteikti pieaugs. Taču nevis pateicoties ekoloģiskiem pasākumiem, bet sakarā ar ražotņu slēgšanu.

Starp citu, šī gada sākumā iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

17
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

0
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

0
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām