SS leģionāru gājiens Rīgā

"Panāksim aizliegumu": eirodeputātus uzaicināja pavērot leģionāru gājienu Rīgā

67
(atjaunots 21:53 08.03.2020)
Pēc eirodeputātu iesnieguma antifašistiem Rīgā pirmo reizi daudzu gadu laikā atļāva sarīkot mītiņu nevis bedrē zem tilta, bet gan leģionāru gājiena pulcēšanās vietā; Tatjana Ždanoka negrasās apstāties pie tā vien.

RĪGA, 6. marts – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka uzaicināja atbraukt uz Rīgu 16. martā Eiropas Parlamenta locekļus, kuri iepriekš parakstīja lūgumu Latvijas varasiestādēm ar aicinājumu aizliegt SS leģionāru gājienu Latvijas galvaspilsētā, kā nacisma slavēšanas aktu. Par to Latvijas eirodeputāte pastāstīja Sputnik Latvija.

Tatjanas Ždanokas un Miroslava Mitorfanova sagatavotais iesniegums, ko parakstīja 38 eirodeputāti gandrīz no visām Eiropas Parlamenta frakcijām, 10. februārī tika nodots Rīgas domei, Latvijas Ministru kabinetam un Saeimai. Tā pamatā ir Eiropas Parlamenta rezolūcija no 2018. gada par neonacisma apkarošanu.

"Mēs lolojām vāju, bet tomēr cerību, ka Rīgas varasiestādes ieklausīsies Eiropas Parlamenta deputātu viedoklī un rīkosies pēc Sofijas piemēra, kura aizliedza neonacistu saietu," atzīmēja Tatjana Ždanoka, atgādinot, ka šogad Bulgārijā pirmo reizi aizliedza neonacistu gājienu, kurš pazīstams kā Lukova maršs.

Viņa pastāstīja, ka 3. marta sēdē Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs uzaicināja visus masveida akciju pieteicējus – gan leģionāru piekritējus, gan antifašistus – un nolasīja viņiem vēstuli no Briseles. Taču, sekojot iepriekšējo gadu piemēram, saskaņoja gājienu par godu leģionāriem.

"Taču pirmo reizi pa šiem gadiem netika noraidīts Latvijas Antinacistiskās komitejas protesta akcijas pieteikums. Šādu lēmumu, visticamāk, ietekmējusi eirodeputātu aicinājums un viņu paraksti pret kara noziedznieku slavēšanu un par to, lai Eiropas pilsētās veltītu vairāk uzmanības antifašistu kustībai. Antifašistu mītiņš 16. martā notiks tajā pašā laikā un vietā, no kurienes pie Brīvības pieminekļa dosies leģionāru un viņu piekritēju kolonna.

Uzzinot par šo lēmumu, es par to paziņoju visiem kolēģiem no Eiropas Parlamenta, kuri parakstīja kolektīvo vēstuli, un atzīmēju, ka kopīgiem spēkiem mums ir izdevies nedaudz līdzsvarot situāciju, lai gan gājiens vienalga notiks.

Es uzaicināju kolēģus no Eiropas Parlamenta paviesoties šajā dienā, 16. martā, Rīgā un ar savām acīm paskatīties uz šo te neonacistu akciju, ko nosoda Eiropas Parlamenta rezolūcija," pastāstīja Tatjana Ždanoka.

Viņa piebilda, ka pēcāk deputāti atkārtoti rosinās Eiropas Parlamentā jautājumu par kara noziedznieku slavēšanu pašā Eiropas centrā.

"Akmens akmeni asina. Un tā pakāpeniski mēs panāksim pilnu neonacistu akciju aizliegumu Latvijā," pārliecināta Tatjana Ždanoka.

Latvijā katru gadu Rīgā 16. martā tiek rīkots latviešu Waffen SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens.

Nacistiskās Vācijas vadība nodibināja latviešu SS leģionu Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki.

Leģionāru gājiena rīkošana Latvijā, kas slavē nacistu noziedznieku piemiņu, ir pretrunā ne vien ar Eiropas Parlamenta, bet arī ar ANO rekomendācijām. Neraugoties uz to, līdz ar 16. marta tuvošanos katru gadu nākas pierādīt Latvijas varasiestādēm, ka neonacistu gājiena rīkošana ir nepieļaujama.

Lai arī gājiena rīkotāji atsaucas uz to, ka šis datums tika izvēlēts piemiņā par vienu no latviešu divīzijas kaujām pret sarkanarmiešiem, zināms, ka šajā dienā nacistu kalendārā bija cits datums - "Varoņu piemiņas diena". Arhīvos var atrast daudz vācu nacistu gājiena fotogrāfijas ar Hitleru priekšgalā Berlīnes ielās 1941. gada 16. martā.

Шествие нацистов в честь Дня памяти героев в Берлине 16 марта 1941 года
Nacistu gājiens par godu Varoņu piemiņas dienai Berlīnē 1941. gada 16. martā
67
Tagi:
Latvija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

4
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

4
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

4
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā