Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK

53
(atjaunots 13:51 04.03.2020)
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ar savas partijas KPV LV palīdzību sagatavoja Elektroenerģijas likuma grozījumus, apejot valdību.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš pastāstīja par to, ka viņu sarūgtinājusi ekonomikas ministra Ralfa Nemiro un viņa partijas KPV LV pēdējā rīcība. Par to viņš paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā.

Frakcija KPV LV 27. februārī iesniedza Elektroenerģijas likuma grozījumus Saeimā, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro paziņoja Saeimas tribīnē, ka likumprojekts par OIK atcelšanu ir sagatavots.

Kariņš norādīja, ka šajā gadījumā Nemiro rīkojās, apejot valdību.

Tāpat premjers atzīmēja, ka nesaprot ministra un viņa kolēģu rīcību šajā jautājumā, jo savulaik tieši Nemiro valdības sēdēs stāstīja par riskiem, kas radīsies OIK atcelšanas rezultātā, sakot, ka Latvija riskē pazaudēt līdz pat miljardam eiro.

"Taču tagad pēc Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma, apejot valdību, parlamenta dienaskārtībā izskatīšanai tiek iesniegti "KPV LV" un Zaļo un zemnieku savienības grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Esmu sarūgtināts, ka ministrs valdībai pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma, neiesniedza savu vērtējumu un redzējumu, kā OIK jautājumu risināt," paziņoja premjers.

Uz jautājumu, vai tas nav pamats atstādināšanai no amata, Kariņš atbildēja, ka viņš noteikti sapratīs, kurā brīdī un kādā situācijā tas ir jādara.

"Kad izdomāšu atlaist ministrus, tad to darīšu. Redzēsim, kā šis jautājums attīstīsies tālāk," paziņoja Kariņš.

Atzīmēsim, ka iepriekš Kariņš iejaucās Nemiro konfliktā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un nostājās ekonomikas ministra pusē, publiski aizsūtot Tieslietu ministrijas vadītāju pildīt "mājasdarbus". Taču tas notika pirms tam, kad tika iesniegti Elektroenerģijas likuma grozījumi.

Savukārt konflikts starp ministriem arī sākotnēji ir saistīts ar OIK – Nemiro atstādināja no amata Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti par atteikšanos sniegt informāciju Saeimas OIK lietu komisijai. Atbildes kārtā Eglītis paziņoja, ka viņa atstādināšana ir saistīta ar nevēlēšanos iecelt "Latvenergo" padomē ministra padomdevēju Pāvelu Rebenoku, ko it kā centās panākt Nemiro. Savukārt Rebenoks sniedza interviju, kurā apsūdzēja Bordānu saiknē ar oligarhiem, tostarp ar uzņēmēju Pēteri Ragaušu, kurš lobē SDG termināļa būvniecību Skultes ostā un vēlētos ietekmēt "Latvenergo" politiku. Un visbeidzot, šonedēļ medijos publicēja Bordāna un Ragauša savstarpējo foto kādā Rīgas restorānā.

53
Tagi:
OIK
Pēc temata
Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai
Kariņš pastāstījis, cik izmaksās OIK atcelšana no marta beigām
OIK afēra: deputāti sola jaunas krimināllietas
OIK lobētāju meklējumos: kā Latvijā piesedz zādzību divu miljardu eiro apmērā

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

15
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

15
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

56
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

56
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu
Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma

0
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360"  pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.

"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.

Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.

Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.

Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums
© Sputnik / Максим Блинов

Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.

"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.

Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.

Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.

"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.

0
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma