13. Saeimas sēde, foto no arhīva

Partiju reitings: "Saskaņa" un ZZS ir topā, trīs Saeimā neesošās partijas apsteidza KPV LV

65
(atjaunots 18:07 03.03.2020)
Valdošās koalīcijas partiju kopējais reitings vien nedaudz apsteidz divu opozīcijas partiju kopējo rezultātu; tikmēr sociālo tīklu lietotāji uzdod jautājumu, kādēļ LTV ik pa reizei izceļ virsrakstā "Jauno Vienotību", ja tā ir tikai trešajā vietā.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Februārī lielākās daļas Saeimas partiju reitings turpināja kristies, un vēl viens Saeimā neesošais politiskais spēks – "Progresīvie" – apsteidza koalīcijas vājo posmu – KPV LV.

Šādi ir SKDS aptaujas rezultāti, kas pēc telekanāla LTV pasūtījuma tika veikta februāra vidū.

Tradicionāli līderpozīciju ieņem partija "Saskaņa" ar rezultātu 12,3%. Šī politiskā spēka reitings kopš novembra līdz janvārim nedaudz auga, taču tagad atkal ir pazeminājies vairāk nekā par 1%. Ja salīdzina ar 2019. gada aprīļa datiem, kritums sastāda 7,4%.

Otrajā vietā ir cita Saeimas opozīcijas partija – Zaļo un zemnieku savienība. Jau vairāk nekā pusgadu tās reitings svārstās ap 8%, šoreiz tas sastāda 7,9%.

Tālāk seko četras valdības partijas: "Jaunā Vienotība" (6,4%), Nacionālā apvienība (5,4%), "Attīstībai/Par!" (5,4%) un Jaunā konservatīvā partija (4,1%). Pēdējā valdošās koalīcija partija KPV LV ierindojusies vien 10. vietā ar 1,3% balsu, palaižot priekšā ne vien Latvijas Reģionu apvienību (3,3%) un Latvijas Krievu savienību (2%), kas apsteidza to arī pagājušajā reizē, bet arī "Progresīvos" (2,2%).

Februārī pazeminājās visu Saeimas partiju reitings, izņemot "Jauno Vienotību" (šīs partijas atbalsts pieauga par 0,3%) un "Attīstībai/Par!" (popularitāte palika līdzšinējā līmenī). Taču kopējais opozīcijas partiju - "Saskaņas" un ZZS – reitings sastāda vairāk nekā 20%, savukārt piecu valdības partiju reitings nedaudz pārsniedz 22%.

Tikmēr Twitter lietotāja Elza pievērsa uzmanību tam, ka publikācijā par reitingu un attiecīgajā ziņā portālā LTV nolēma likt uzsvaru uz "Jaunās Vienotības" rezultātu, lai gan tā ieņēma vien trešo vietu.

"Februārī no valdības partijām labākais reitings "Jaunajai Vienotībai"," šādu virsrakstu deva sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

"Kā "pareizi", jau kuru reizi, pasniegt sabiedrībai aptaujas datus par partiju reitingiem. "Labvakar! Pēc SKDS aptaujas datiem, populārākās partijas februārī ir Saskaņa un ZZS. Tāpēc mēs teiksim, ka no valdības partijām labākais reitings ir Jaunajai Vienotībai. Mēs gribam, lai jūs domātu, ka populārākā partija ir JV," ironizē Elza.

To pašu šī lietotāja atzīmēja 2019. gada decembrī, kad "Jaunā Vienotība" bija vien ceturtajā vietā, pēc "Saskaņas", ZZS un Nacionālās apvienības, taču vienalga izrādījās LTV virsrakstā kā partija, kuras atbalsts gada laikā pieaudzis visvairāk.

65
Tagi:
reitings, KPV LV, Jaunā Vienotība, ZZS, Saskaņa, Saeima
Mediķu protesta akcija pie Saeimas

"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"

43
Koronavīrusa aizsegā politiķi ceļ nodokļus un apstiprina budžetu attālinātās sēdēs, kas nepieļauj rūpīgas diskusijas; ar varasvīru voluntārismu neapmierinātie fermeri rīt pulcēsies piketā pie Saeimas un aicina pievienoties visus, kam nav vienaldzīgas viņu problēmas.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Rīt, pl. 10:00 Latvijas fermeri pie Saeimas organizēs protesta akciju "Atdod karoti" pret mikrouzņēmumu nodokļu režīma ierobežojumiem un citām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Mītiņa organizators, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gundars Jankovs intervijā Neatkarīgā atzīmēja, ka savā nodokļu reformā valdība nerēķinās ar cilvēkiem.

Cita starpā viņš iebilst pret mikrouzņēmumu režīma pakāpenisko likvidāciju. Finanšu ministrija plāno, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri patlaban strādā šajā režīmā, nākamgad tādu iespēju zaudēs un meklēs darba vietas parastajā nodokļu režīmā. Tomēr vēl nav zināms, vai tādas darba vietas būs.

Jankovs uzskata, ka mikrouzņēmumi ir ļoti svarīgs mazā biznesa elements.

"Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā," uzsvēra Jankovs.

Runa ir par gadījumiem, kad darba devējs, piemēram, piespieda darbiniekus aiziet no darba un reģistrēt mikrouzņēmumu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Jankovs iesaka pielikt punktu šādai praksei reģistrācijas posmā – Uzņēmumu reģistram ir rūpīgāk jāpārbauda viņu darbs.

"Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu," konstatēja Jankovs.

Viņš atgādināja, ka 28. oktobrī nodokļu izmaiņu pretiniekus aicina pievienoties protesta akcijai pie Saeimas. Mītiņus organizē arī Pašvaldību savienība un kultūras darbinieki.

"Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām," norādīja Jankovs.

Viņš uzsvēra, ka ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm: Ministru kabinets atbalsta tikai lielos uzņēmumus, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, nedomā nemaz.

43
Tagi:
MUN, Rīga, protesti, ZZS
Pēc temata
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā
Latvijas prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri, foto no arhīva

Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas

23
(atjaunots 12:17 27.10.2020)
Valsts kanceleja vēlas, lai ierēdņu atalgojums vairāk atbilstu darba apmaksai privātajā sektorā, bet prēmiju un piemaksu daļa divkārt saruktu. Algu palielināšanai valsts pārvaldē būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta, uzsver Valsts kontrole.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.

Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.

"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.

Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.

Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.

Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.

Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.

Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.

"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.

Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.

Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.

Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.

"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.

Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.

"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.

Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.

"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.

Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.

23
Tagi:
alga, prezidents, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Кандидат в президенты РФ, лидер ЛДПР Владимир Жириновский

Vazā ligu no vienas valsts uz otru: Žirinovskis prognozēja Šengenas sabrukumu Covid-19 dēļ

7
(atjaunots 10:23 28.10.2020)
Pandēmijas izplatības augstā riska rezultātā Eiropas valstis būs spiestas atgriezties pie ierastā pierobežas režīma, paziņoja Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Eiropu sagaida būtiskas pārmaiņas koronavīrusa pandēmijas rezultātā, līdz pat Šengenas zonas un kopīgās valūtas likvidācijai, uzskata Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Savu viedokli viņš pauda telekanāla "Rossija 24" ēterā.

Politiķis norādīja, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā Eiropas valstis atgriezīsies pie parastā robežkontroles režīma.

"Šengenas zona sabruks, jo Eiropas valstu iedzīvotājiem nav izdevīgi, ja cilvēks no vienas Eiropas valsts ievazā slimību citā. Tāpēc, domājams, tiks atjaunots parastais robežkontroles režīms," paskaidroja Žirinovskis.

Politiķis norādīja, ka, pēc viņa domām, pazudīs arī Eiropas kopējā valoda. "Lai cilvēki katrā valstī izmanto savu valūtu, lai nebūtu ietekmes," piebilda Žirinovskis.

Par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa izplatības dēļ jau pavasarī runāja Francijas prezidents Emanuels Makrons, aicinot saliedēties cīņā ar jauno infekciju. Toreiz Francijas valsts vadītājs konstatēja, ka uz svaru kausiem likta Eiropas projekta izdzīvošana – Eiropa riskē ar Šengenas nāvi. Pandēmijas dēļ martā uz 30 dienām tika slēgtas Eiropas Savienības un Šengenas ārējās robežas. Atsevišķu ES dalībvalstu nacionālās robežas ir slēgtas vēl joprojām.

Pavasarī Eiropu atzina par koronavīrusa izplatības galveno perēkli, situācija Itālijā un Spānijā bija katastrofāla, tomēr ES valstis izšķieda ilgu laiku pasākumu saskaņošanai un līdzekļu piešķiršanai cīņā ar Covid-19. Rudens sākumā epidemioloģiskā situācija ES atkal pasliktinājās – slimības izplatība pieaug, veselības aprūpes sistēmu resursi izsīkst.

7
Tagi:
Šengena, koronavīruss, Vladimirs Žirinovskis