Rīgas domes ēka, foto no arhīva

Rīgas dome ir atlaista, "Saskaņa" dodas uz Satversmes tiesu

25
(atjaunots 15:39 24.02.2020)
Likums par Rīgas domes atlaišanu stāsies spēkā 25. februārī, galvaspilsētas pārvaldi uzņemsies pagaidu administrācija.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits 24. februārī izsludināja Saeimas apstiprināto likumu par Rīgas domes atlaišanu. Partija "Saskaņa" grasās apstrīdēt to Satversmes tiesā, vēsta LSM.

Dome ir atlaista

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas Rīgā ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, un plānots, ka tās notiks 25. aprīlī. Tagad galvaspilsētas pārvaldi uzņemsies pagaidu administrācija, kuras uzdevums būs pašvaldības funkciju izpilde līdz brīdim, kad jaunievēlētā dome tiksies pirmajā sēdē.

Par pagaidu administrācijas vadītāju kļūs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics. Viņa vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, savukārt par vēl vienu administrācijas locekļi kļūs Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas aplēsēm, vēlēšanu rīkošanas izmaksas varētu sastādīt 571 592 eiro.

Rīgas domes atlaišanu iniciēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce – domes nespējas dēļ pārvaldīt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldību likumā ir norādīts vairāk nekā 20 autonomo pašvaldību funkciju, tostarp arī atkritumu izvešana. Autonomo funkciju neizpilde ir viens no četriem iespējamajiem pašvaldības atlaišanas iemesliem.

Likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pirmajā lasījumā Saeima pieņēma 2019. gada 19. decembrī.

Taču pirms likumprojekta otrā lasījuma parādījās vēl viens iemesls domes atlaišanai: Rīgas mērs Oļegs Burovs sadarbībā ar opozīciju sasauca trīs sēdes (pēc būtības – četras) bez kvoruma. Pašvaldību likums norāda, ka tas ir pietiekams pamats pašvaldības atlaišanai.

Koalīcijas deputāti ar balsu vairākumu nolēma neizsvītrot no likumprojekta pārmetumus par "atkritumu krīzi" un vienkārši papildināt to ar punktu par nenotikušajām sēdēm.

Saeima pieņēma likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā 13. februārī.

"Saskaņa" ies uz tiesu

Partija "Saskaņa" nolēmusi apstrīdēt likumu par Rīgas domes atlaišanu Satversmes tiesā. Pēc šī politiskā spēka līdera Jāņa Urbanoviča sacītā, "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas dome tika atlaista prettiesiski, jo domes atlaišanas pamatojumā palika argumentācija par krīzi atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā, kuras, pēc partijas domām, Rīgā nav.

Ja Satversmes tiesa atzīs pieņemto likumu par neleģitīmu, Saeimai būs jāizlabo pieļautā kļūda, paziņoja Urbanovičs.

25
Tagi:
Satversme, tiesa, Saskaņa, Rīgas dome
Pēc temata
Burovs par Rīgas domes atlaišanu: nevajag spridzināt tiltus
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
Latvijas Saeima nobalsojusi par Rīgas domes atlaišanu
Pagaidu saimnieki gatavojas darbam Rīgas domē: ko pateica jaunais "mērs"
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi

38
(atjaunots 21:35 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

38
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

38
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

38
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"

Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma

0
(atjaunots 18:14 25.05.2020)
No vienas Baltijas republikas otrā var nokļūt caur četriem robežpunktiem. Pašlaik Baltijas valstu iedzīvotāji var ceļot starp valstīm.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Tūristu plūsma starp Latviju un Lietuvu pagājušajā nedēļā krietni palielinājusies, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas Iekšlietu ministriju.

Pagājušajā nedēļā vidējais ieceļotāju skaits bija 4,4 tūkstoši, savukārt izbraucošo skaits – ap 6,5 tūkstošiem, tādēļ kopējā plūsma sastādīja gandrīz 9,9 tūkstošus abos virzienos.

Agrāk visintensīvākā kustība bija pie robežpunkta "Grenctāle – Saloči", šobrīd tā pārsvarā notiek robežpunktā "Meitene - Kalvji".

Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašuniene atzīmēja, ka, acīmredzot, ceturtā robežpunkta atvēršana uz Latvijas un Lietuvas robežas ir bijusi nepieciešama.

Vidējais iebraucošo un izbraucošo skaits uz visām robežām (tai skaitā pārvadātāju) kopš 15. maija vidēji ir ap 19 tūkstošiem darbadienās un ap 20 tūkstošiem brīvdienās.

Kopš 18. maija uz Latvijas un Lietuvas robežas ir atvērti četri robežas šķērsošanas punkti: "Grenctāle - Saloči", "Rucava - Būtiņģe", "Medumi – Smeline" un "Meitene – Kalvji". Kopš 4. maija Lietuvas pilsoņi drīkst izbraukt no valsts caur visiem atvērtajiem caurlaides punktiem, kopā tie ir 11.

No 21. maija Polija atļāvusi tranzītu caur savu valsti, atļauja izplatās uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem. Caurbraukšana ir iespējama bez pieturām, savukārt tranzīts caur Polijas teritoriju aizņemt 12 stundas.

No 11. maija Polijas pilsoņiem ir atļauts iebraukt Lietuvā lietišķos, darba un mācību nolūkos. Arī Lietuvas pilsoņi drīkst iebraukt Polijā, un abu valstu pilsoņi netika pakļauti 14 dienu pašizolācijas noteikumiem.

Lietuvā ir spēkā karantīnas režīms. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, tas ir pagarināts līdz 31. maijam, taču republikas varasiestādes neizslēdz tā pagarināšanas iespēju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 347 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
tūristi, Baltija
Pēc temata
Iztērēti vairāk nekā 800 milj. eiro: tūristi devuši nopietnu artavu Latvijas ekonomikā
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Glābēji palīdzējuši norvēģiem sazināties ar kalnos cietušu tūristu