Nils Ušakovs, foto no arhīva

Ušakovs sniedza prognozi attiecībā uz Rīgas domes nākotni

33
(atjaunots 10:59 24.02.2020)
Veselīgas priekšvēlēšanu kampaņas vietā populisms un histērija, saliedētas domes vietā sadrumstalotība, prognozē bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts no "Saskaņas", bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs pareģo Rīgas domei vēl lielāku sadrumstalotību pēc vēlēšanām, vēsta Mixnews.lv.

Pēc Ušakova domām, priekšvēlēšanu kampaņa būs pārpildīta ar histēriju un populismu. Un pēc ārkārtas vēlēšanām situācija Rīgas domē nemainīsies.

Bijušais Rīgas mērs uzskata, ka dome kļūs vēl sadrumstalotāka, nekā tagad, lielā frakciju skaita dēļ.

Vienīgie, kas paliks virs ūdens, jeb būs monolīti vispārēja fragmentāruma fonā, būs partija "Saskaņa". Viņi arī pildīs solījumus, kas tika doti Rīgas iedzīvotājiem.

Atgādināsim, ka Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja likumprojektu "Par Rīgas domes atlaišanu". Saskaņā ar Pašvaldību likumu galvaspilsētā tiks iecelta pagaidu administrācija, kas pildīs domes funkcijas līdz brīdim, kad pašvaldība jaunajā sastāvā sapulcēsies uz pirmo sēdi.

Latvijas prezidents Egils Levits izsludinās likumu par Rīgas domes atlaišanu jau šonedēļ, un tad ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī.

Piektdien, 21. februārī, kļuva zināms, ka partiju "Gods kalpot Rīgai" pameta seši tās valdes locekļi – pieci no tiem ir Rīgas domes deputāti.

No partijas izstājās Eižēnija Aldermane, Irina Viņņika, Igors Solomatins, Andrejs Kameneckis, Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko un Vjačeslavs Stepaņenko, kurš ir Mājokļa un vides komitejas vadītājs.

Interesanti, ka Stepaņenko un Solomatinam bija jābūt iekļautiem GKR sarakstos, taču tagad viņus aizstās ar citiem kandidātiem.

33
Tagi:
Rīgas dome, Saskaņa, Ušakovs
Pēc temata
Pagaidu saimnieki gatavojas darbam Rīgas domē: ko pateica jaunais "mērs"
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
Politoloģe: Māris Kučinskis ir labākais kandidāts Rīgas mēra amatam
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

9
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

9
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

21
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

21
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

0
(atjaunots 10:12 05.07.2020)
Saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet tādiem noziegumiem noilgums nav paredzēts.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja turpinās fiksēt nacisma noziegumu faktus, tostarp – arī saskaņā ar valsts Kriminālkodeksa 357. pantu, par glenocīdu, pastāstīja resora vadītājs Aleksandrs Bastrikins intervijā RIA Novosti.

"Izmeklēšanas komiteja aktīvi turpinās fiksēt noziedzīgo darbību faktus, kuru pamatā ir rasu pārākuma, nacisma idejas, un sniegs tiem atbilstošo tiesisko vērtējumu, arī saskaņā ar KF KK 357. pantu," viņš teica.

Bastrikins atgādināja, ka saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet 1968. gada 26. novembrī pieņemtā Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci neparedz noilgumu šiem noziegumiem.

Arhīvu dati liecina, ka okupācijas gados KPFSR teritorijā tīši nogalināti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku no civiliedzīvotāju vidus. Visi fakti vēl nav izmeklēti, vēl nav identificētas un tiesas priekšā sauktas visas vainīgās personas. Meklētāju nodaļu darbs un arhīvu atklāšana devusi iespēju noskaidrot ar civiliedzīvotāju masu slepkavībām saistīto traģisko notikumu nianses Novgorodas apgabalā, Krasnodaras novadā un Rostovas apgabalā. Pērn IK ierosinājusi krimināllietas par vairāk nekā 30 tūkstošu padomju pilsoņu slepkavībām.

Krievijas IK izmeklē nacistu noziegumus saskaņā ar valsts  un starptautiskajām tiesiskajām normām, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Krievijas izmeklēšanas pamatā ir nacionālās likumdošanas un starptautisko tiesību normas," norādīja Bastrikins, jautāts, saskaņā ar kādiem likumiem vajadzētu atbildēt par kara gados pastrādātajiem noziegumiem apsūdzētās personas.

Viņš atgādināja, ka Krievijas likumdošanā kriminālatbildība par nacistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju noziegumiem ieviesta saskaņā ar PSRS Augstākās padomes dekrētu no 1943 gada "Par soda mēriem vācu fašistiskajiem ļaundariem, kas vainojami par padomju civiliedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu slepkavībām un spīdzināšanu, spiegiem, Dzimtenes nodevējiem no padomju pilsoņiem un viņu līdzzinātājiem".

"Noziegumu organizētājiem un izpildītājiem dekrēts bez ierunām paredzēja augstāko soda mēru – nāves sodu pakarot. Krievijas Kriminālkodeksā ir norma par atbildību par genocīda noziegumiem, kas paredz mīkstāku pamata sodu, un ar to pieļauj krimināllikuma atgriezeniskā spēka pielietošanu," atzīmēja Bastrikins.

Nirnbergas tribunāls nesodīja visus kara noziedzniekus, dažiem izdevās paslēpties. Ir jānoskaidro visi vainīgie – gan dzīvie, gan mirušie, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Esam nosprauduši vairākus uzdevumus. Nebūt ne visus noziedzniekus tiesāka starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā un citi pēckara procesi: daudziem nežēlīgus noziegumus pastrādājušiem nacistiem diemžēl izdevās izbēgt no tiesas un izvairīties no soda," teica Bastrikins.

Viņš atzīmēja, ka jānoskaidro visi vainīgie, īstenojot soda neizbēgamības principu.

"Vienalga, viņi ir dzīvi vai ne, mums ir jānosauc šie vārdi un jāparāda, ko šie cilvēki nodarījuši," konstatēja IK vadītājs.

Amatpersonas Rietumos cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus, spriežot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu uzvarā pār fašismu, konstatēja A. Bastrikins.

"Mēs redzam virkni mēģinājumu atainot vēsturi gluži citā interpretācijā, kad, piemēram, rietumvalstu amatpersonas, apkopojot Otrā pasaules kara rezultātus, runājot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu un tīšām ignorē PSRS galveno lomu uzvarā pār fašismu, cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus," viņš teica.
0
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona