Partijas Saskaņa kongress, foto no arhīva

Aģentūras LETA vadītājs piedāvājis likvidēt "Saskaņu"

50
(atjaunots 12:55 14.02.2020)
Pārtraukt 16. marta gājienus un pulcēšanos 9. maijā, kā arī atlaist "Saskaņu" – tā Latvijas galvenās ziņu aģentūras vadītājs ierosina radīt politisko līdzsvaru valstī.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Politiskā vide Latvijā varētu būtiski uzlaboties, pateicoties partijas "Saskaņa" likvidācijai, ziņu aģentūras LETA vadītājs Juris Mendziņš telekanāla RigaTV24 ēterā.

Viņaprāt, politiskajā apritē pārlieku daudz vietas aizņem "krievu jautājums".

"Mēs reiz ar politologu Filipu Rajevski diskutējām par šo jautājumu, un viņš teica, ka Latvijā ir viena milzu problēma – tā ir šī latviešu un krievu dimensija. Ja to paņemtu ārā no dienas kārtības, principā, varētu sākties normāls politiskais svārsts: labējie – kreisie, liberāļi – konservatori un tā tālāk. Tas šobrīd nav iespējams (..), un labākais iespējamais risinājums, ko varētu izdarīt, - "Saskaņa" varētu likvidēties," teica Mendziņš. 

Saeimas deputāts no "Saskaņas" Andrejs Klementjevs, kurš tāpat piedalījās ēterā, pauda neizpratni par tādu ideju. Tomēr Mendziņš atklāja, ka šīs partijas deputāti tikai gūtu priekšrocības.

"Tad jūs varētu kolosāli izvietot savus deputātus pa pārējām politiskajām partijām, un būtu ļoti labs piedāvājums," klāstīja Mendziņš.

Atbildot uz Klementjeva repliku par to, ka atbildība uz Latvijas politiku gulstas arī uz valdošās Nacionālās apvienības pleciem, Mendziņš kritiski novērtēja arī šo partiju.

"Es varbūt šobrīd iegūšu kaut kādus naidniekus nacionālajā spārnā, bet man šķiet: ja mēs šos jautājumus paņemtu ārā no dienas kārtības, beigtu soļot 16. martā, beigtu pulcēties 9. maijā un sāktu risināt saimnieciskus un saimnieciski politiskus jautājumus, es domāju, šī valsts ātrāk tiktu uz priekšu," viņš piebilda noslēgumā.

50
Tagi:
latviešu prese, Latvija, diskriminācija, krievvalodīgie, Saskaņa
Pēc temata
"Saskaņas" dēmonizācija Latvijā, aizturēšanas, kratīšanas, statusi: Ušakovs uzstājās Rīgā
Deputāts izskaidroja KPV LV sašķelšanos: visa lieta ir "Saskaņā"
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

54
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

54
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"

51
(atjaunots 16:26 23.02.2021)
Baltijas valstu skaļie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā Eiropā, uzskata politologs Vladislavs Vorotņikovs. Kad varētu rasties interese par attiecību depolitizāciju.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Krievijas un Baltijas valstu dialoga sakārtošanas perspektīvas nav saskatāmas, taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ietekme ES nav tik liela, lai tās varētu panākt attiecību pilnīgu saraušanu ar austrumu kaimiņu, intervijā Baltnews konstatēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Vladislavs Vorotņikovs.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Politologs uzskata, ka Eiropas Savienība uzklausa Baltijas valstu viedokli par attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā zemo ekspertīzes līmeni šajā jautājumā. Vorotņikovs atgādināja, ka Eiropas mediju pirmajās slejās Krievija nonāk tikai asu ārpolitisko notikumu periodā. Tādos brīžos Baltijas valstis sekmīgi piesaista uzmanību uz skaļu izteikumu rēķina.

"Apstākļos, kad pieaug informācijas plūsmu intensitāte, bet kritiskās domāšanas, erudīcijas un vienkārši izglītības līmenis vispārēji krītas, vai tad kāds brīnums, ka šie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā?" politologs retoriski apjautājās.

Viņš uzsvēra, ka runa nav par Rietumu intelektuāļiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, jo viņu viedokli Eiropā diemžēl neuzklausa gandrīz nemaz.

Pie tam viņš neuzskata, ka Baltijas valstis būtu tik ietekmīgas Eiropas Savienībā, lai panāktu pilnīgu attiecību saraušanu ar Krieviju.

"Lai arī tādi lēmumi ES tiek pieņemti vienprātīgi, tomēr tos apsver un ierosina Eiropas integrācijas lokomotīves, nevis mazās valstis," paskaidroja Vorotņikovs.

Viņš nesaskata būtiskas perspektīvas Baltijas valstu un Krievijas dialoga sakārtošanai, un runa nav tikai par XX gadsimta dziļajiem vēsturiskajiem aizvainojumiem, kas likti Baltijas valstu politikas pamatā, bet arī par politiķu nevēlēšanos meklēt saskarsmes punktus un attīstīt attiecības.

"Tagad populāri ir pētījumi par vēsturisko atmiņu un tās ietekmi valstu mūsdienu politikā, pārsvarā Austrumeiropā. Taču atmiņas politikai līdzās jābūt arī aizmirstības politikai. Ja tāda ir politiķu griba, viņi ir pietiekami gudri un vēlas kopīgu attīstību nākotnē," uzsvēra politologs.

Vienlaikus viņš atzīmēja arī dažus pozitīvus aspektus attiecībās, piemēram, pragmatisko pārrobežu sadarbību un gandrīz depolitizēto kultūras jomu.

"Tomēr domāju, ja Krievijas daļa pasaules IKP pieaugtu, piemēram, līdz 6-8%, interese par dialoga depolitizāciju gan Baltijas valstīs, gan visā ES būtu daudz lielāka. Taču tā jau ir pavisam cita tēma," piebilda Vorotņikovs.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanos, kurā plānots apspriest jaunas sankcijas pret Krieviju, ierosināja tieši Baltijas valstis, kas turpina lobēt jaunus ierobežojošos pasākumus.

51
Pēc temata
Borela vizīte – izlūkošana kaujā
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa

Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Sputnik Latvija rīcībā nonācis video ieraksts, kurā redzams, kā pa ielu Jēkabpilī brauc traktors ar priekšmetu – tas ļoti atgādina lielgabalu no padomju karavīriem veltītā monumenta postamenta. Lielgabals tika nolaupīts 23. februāra naktī.

Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.

Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.

"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.

0