Rīgas dome

Latvijas Saeima nobalsojusi par Rīgas domes atlaišanu

30
(atjaunots 00:13 14.02.2020)
Latvijas Saeima apstiprinājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu; dokuments tika izskatīts ārkārtas kārtībā – divos lasījumos.

RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Latvijas Saeima apstiprinājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, par to nobalsoja 62 deputāti, pret – 22, vēsta Saeimas vietne.

Pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja tikai četras partijas, taču otrajā lasījumā par Rīgas domes atlaišanu balsoja visas koalīcijas partijas. Pret pašvaldības atlaišanu iebilda tikai partijas "Saskaņa" deputāti un vairāki neatkarīgie deputāti. Četri Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji nebalsoja.

Rīgas domes atlaišanu iniciēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, ņemot vērā domes nespēju atrisināt atkritumu krīzi. Pašvaldību likumā iekļautas vairāk nekā 20 pašvaldību autonomās funkcijas, kuru vidū ir komunālo pakalpojumu, arī atkritumu izvešanas nodrošināšana. Autonomo funkciju nepildīšana ir viens no četriem iespējamiem pašvaldības atlaišanas iemesliem.

Likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pirmajā lasījumā Saeima pieņēma 2019.gada 19.decembrī.

Taču pirms likumprojekta otrā lasījuma parādījās vēl viens iemesls domes atlaišanai: Rīgas mērs Oļegs Burovs sadarbībā ar opozīciju sasauca trīs sēdes (pēc būtības – četras) bez kvoruma. Pašvaldību likums norāda, ka tas ir pietiekams pamats pašvaldības atlaišanai.

Koalīcijas deputāti ar balsu vairākumu nolēma nesvītrot no likumprojekta pārmetumus par "atkritumu krīzi" un vienkārši papildināt to ar punktu par nenotikušajām sēdēm. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis atzīmēja, ka tas būtiski pastiprina likumprojekta juridisko pamatu, un šajā gadījumā dome tiks atlaista vairāku iemeslu dēļ. 12.februārī par likumprojektu atbildīgā Budžeta un finanšu komisija atbalstīja likumprojekta papildināšanu, iekļaujot tajā jauno atlaišanas pamatojumu.

Vēstīts, ka parlamenta opozīcija nevērsīsies pie prezidenta Egila Levita sakarā ar likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, lai liktu šķēršļus ārkārtas vēlēšanām. Ja opozīcija vērstos pie prezidenta ar tādu lūgumu, domes ārkārtas vēlēšanas tiktu atliktas vismaz uz diviem mēnešiem.

Saskaņā ar Pašvaldību likumu, Rīgas domes atlaišanas gadījumā tiks izveidota pagaidu administrācija, kuras uzdevums būs pašvaldības funkciju izpilde līdz brīdim, kad jaunā dome sapulcēsies pirmajai sēdei. To varētu vadīt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Rīgas pagaidu administrācijas vadītāja vietnieku posteņus varētu ieņemt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

30
Pēc temata
Tādu mēru Rīga nav redzējusi 800 gadus: Ušakovs nosauca Burovu par "nodevības seju"
Latviešu partijas, apvienojieties: Nacionālā apvienība aicina nelaist Rīgā "Saskaņu"
Rīgas budžets: mērs nolēma negaidīt deputātus
Katrs pats par sevi: latviešu partijas neveidos kopīgu sarakstu Rīgā
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

4
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

4
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

48
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

48
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Pretinieks neizlauzīsies: Krievijas Baltijas flotes PGA S-400 komandas organizē mācības

0
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Saskaņā ar mācību scenāriju Krievijas karavīri izvērsa zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pēc signāla saņemšanas par gaisa telpas robežu pārkāpumu, ko pieļāvušas vairākas nosacītā pretinieka lidmašīnas. Zenītartilēristu mācības redzamas video ierakstā

Baltijas flotes pretgaisa aizsardzības spēku plānveida mācības iekļāva S-400 izvēršanas normatīvus, gaisa mērķu meklēšanu, klasifikāciju un pavadīšanu.

Pēc signāla saņemšanas par nosacītā pretinieka uzlidojumu (tā lomā bija iznīcinātāji Su-27), atrilēristi izvērsa ZRK, veica raķešu elektronisko palaišanu un likvidēja nosacītā pretinieka mērķus.

Mācību kadri – mūsu video ierakstā.

0