Rīgas mērs Oļegs Burovs, foto no arhīva

"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā

31
(atjaunots 16:22 08.02.2020)
Esošais Rīgas mērs Oļegs Burovs atgādināja par notikumiem, kas norisinājās pirms bijušā galvaspilsētas vadītāja Nila Ušakova lēmuma balotēties Eiropas Parlamentā.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Rīgas mērs Oļegs Burovs ir izveidojis tiesisku pamatojumu esošā Rīgas domes sastāva atlaišanai, kad izgāzās trīs sēdes pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ – frakcija "Gods kalpot Rīgai" vienojās par to ar domes opozīciju. Pašvaldības vadītājs izskaidroja šādu rīcību ar to, ka "Saskaņa" sabotēja darbu pie Rīgas budžeta. Bijušais Latvijas galvaspilsētas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs apsūdzēja Burovu domes un Rīgas nodevībā.

Intervijā Sputnik Latvija Burovs paziņoja, ka nenolaidīsies līdz paziņojumu līmenim, ko atļaujas izteikt Ušakovs.

Politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

"Acīmredzot, cilvēkam neiztur nervi. Kā var komentēt viņa iepriekš teiktos vārdus par pornoaktrisi vai esošos paziņojumus… Tiem, kas atrodas šeit, kā redzat, strādāt ir pavisam grūti, ja nervi neiztur cilvēkam, kas sēž Briselē, simtiem kilometru attālumā no Rīgas," sacīja Burovs.

Esošais Latvijas galvaspilsētas mērs atgādināja par notikumiem, kas norisinājās pirms Ušakova lēmuma balotēties Eiropas Parlamentā.

"Pirms gada Ušakovs Rātsnamā paziņoja vēlētājiem, ka nekad viņus nepametīs un neaizies uz Briseli, un pēc dažām nedēļām pieņēma lēmumu aizbraukt no Rīgas uz citu darbavietu, lai būtu mierīgāka dzīve. Viņam ir jāpaskatās uz sevi, pirms runāt par kaut kādu nodevību," uzsvēra Burovs.

Decembrī Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzstājās ar iniciatīvu atlaist Rīgas domi nespējas apsaimniekot atkritumus dēļ. Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu izgāja pirmo lasījumu Saeimā, nākamais lasījums paredzēts 13. februārī. Burovs turpina vadīt pašvaldību līdz brīdim, kad Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu.

31
Pēc temata
Tādu mēru Rīga nav redzējusi 800 gadus: Ušakovs nosauca Burovu par "nodevības seju"
Politologs par krīzi Rīgas domē: pie visa vainīgs ir Ušakovs
Liftu lieta: krimināls ar politisku nokrāsu
"Netur nervi": Burovs nav izpratis Ušakova izteikumus par pornoaktrisēm un čemodāniem
Valdemārs Tomaševskis

Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"

2
(atjaunots 08:48 01.10.2020)
Pēc konservatīvās partijas pārstāvja domām, visi poļu politiķa soļi "nāk par labu Kremlim".

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas Seima loceklis no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Žigimants Pavilēnis asi kritizēja partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderi Valdemāru Tomaševski un debatēs nosauca viņu par "Kremļa idiotu", vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc apspriedes es pārliecinājos, ka Valdemārs Tomaševskis vienkārši ir lietderīgs Kremļa idiots, kura sovjetisko viedokli Kremlis nesekmīgi izmantoja, lai traucētu Lietuvas, Polijas, Eiropas Parlamenta centieniem, lietuviešu un poļu izcelsmes amerikāņiem mobilizēt visu demokrātisko Rietumu pasauli Baltkrievijas brīvības vārdā," viņš publicēja savā lapā Facebook.

Konservators paziņoja, ka viņam nav zināma neviena poļu diaspora pasaulē, kas "necīnītos ar Kremļa imperiālismu". Pēc viņa domām, tas ir vienīgais jautājums, kas apvieno sašķelto Poliju vai Lietuvu priekšvēlēšanu periodā.

Pavilēnis uzskata, ka visi Tomaševska soļi "nāk par labu Kremlim".

"Šova noslēgumā es pasniedzu Tomaševskim Lietuvas Republikas Konstitūciju, jo uzskatu, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir jāaizstāv nācijas tiesības uz suverenitāti, neatņemama cilvēka cieņa un cilvēka tiesības, ka nevienam diktatoram nav tiesību tās atņemt vai uzbrukt nācijas suverenitātei, ka mūs visus apvieno mūsu vecā kopīgā devīze "par mūsu un jūsu brīvību". Lai tā būtu politiska reklāma, tomēr es uzskatu, ka tās ir manas pilsoņa tiesības – aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības," viņš piebilda.

Lietuviešu konservatori pastāvīgi runā par "Krievijas ietekmes" draudiem un risku valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo pozīciju, asiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ieteikumiem.

Iepriekš pret poļu partiju iebilda lietuviešu žurnālists Andris Tapins. Viņš aicināja neatbalstīt to gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks 11. oktobrī.

Partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" nepiedalījās balsojumā par situācijai Baltkrievijā veltīto rezolūciju. Tās līderis Valdemārs Tomaševskis atzīmēja, ka tamlīdzīgi dokumenti rada spriedzi un neveicina attiecību uzlabošanos kaimiņu starpā.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā.

Oficiālie dati liecina, ka protestu pirmajās dienās aizturēti apmēram 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī likumsargi. Ir arī upuri.

Kopš protestu sākuma Lietuva iejaucas kaimiņvalsts lietās. Politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka to rezultāti esot bijuši "safabricēti".

2
Tagi:
Seims, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF

41
(atjaunots 10:19 30.09.2020)
Francijas prezidents vizītes laikā Latvijā, līdzīgi iepriekšējais vizītei Lietuvā, paziņoja par dialoga nozīmi ar Krieviju.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons savas oficiālās vizītes laikā Latvijā aicināja atjaunot dialogu ar Krieviju.

"Mēs neesam naivi, taču mums ir jāatjauno dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad ir nepieciešams," paziņoja Makrons savā paziņojumā presei Rīgas pilī otrdienas vakarā. Francijas prezidents uzsvēra, ka "dialogs ar kaimiņvalsti nenodarīs kaitējumu Eiropas vēsturei", un, pēc viņa sacītā, ir nepieciešams skatīties nākotnē.

Francijas prezidents atzīmēja, ka zina Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, pauda sapratni par to, ka viņa piedāvājums par dialoga uzsākšanas ar Krieviju nepieciešamību izraisīs jautājumus un komentārus. Taču viņš atzīmēja, ka vēlētos veidot stratēģisku dialogu, šajā kontekstā sniedzot abpusēju caurspīdīgumu, izpratni un "garantējot Latvijas drošību".

Dialogs ar Krieviju, pēc viņa sacītā, palīdzētu cīņā ar kiberdraudiem. Ir jāveido "drošības arhitektūra", uzsvēra Francijas prezidents, lai nostātos uz uzticības ceļa, kas nenotiek vienā dienā.

Pēc prezidenta Makrona sacītā, Baltijas valstīm un Francijai ir daudz kopīgu vēlmju un ambīciju, sevišķi Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas jautājumos.

Встреча президентов Франции и Латвии Эммануэля Макрона и Эгилса Левитса в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

Savukārt Latvijas prezidenta Egila Levita runa neiekļāva pieminējumu par dialogu ar kaimiņvalsti. Viņa uzstāšanās tostarp atzīmēja sekojošo: "Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā. Mēs vizītes laikā pārrunāsim drošības izaicinājumus Eiropai…

Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā.

Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju.

Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai.

Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar Franciju un Lietuvu vienojusies par kopīgu paziņojumu par demokrātijas aizsargāšanu. Francijas prezidenta vizītes laikā mūsu ārlietu ministri parakstīs dokumentus par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm mūsu stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam."

Президент Латвии Эгилс Левитс с супругой
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas prezidents Egils Levits ar sievu
41
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons brīdina par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa dēļ
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"