IeM vadītājs Sandis Ģirģens, foto no arhīva

Ģirģens: pastiepju roku Bordānam, bet viņš pagriežas un aiziet

182
(atjaunots 13:51 08.02.2020)
IeM vadītājs Sandis Ģirģens pastāstīja par grūtajām attiecībām ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, kas dažkārt pat roku viņam nepaspiež.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas loceklis Jānis Bordāns bieži vien pieņem emocionālus lēmumus un neargumentē savu pozīciju, paziņoja radio Baltkom ēterā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Viņš atzīmēja, ka domstarpības politiskajā līmenī novedušas pie personīgo attiecību pasliktināšanās starp viņu un Bordānu.

"Bija dažādi interesanti momenti. Somijā, piemēram, notika starptautisks pasākums, es pastiepju roku Bordāna kungam – viņš nereaģē, pagriežas un aiziet. Tas ir ētikas jautājums. Man vienmēr ir bijis svarīgi argumentēt savu viedokli, es nepieņemu lēmumus emocionāli," sacīja Ģirģens.

Viņš piebilda, ka Bordāns nepieņem viņa atbildes argumentus un pāriet uz personību.

"Mani ģimenē iemācīja sveicināties, teikt "paldies", neraugoties uz jebkādām nesaskaņām. Es vienmēr cenšos saprast cilvēku, lai pieņemtu lēmumu, mēs diskutējam. Taču ja es saku, ka tas neatbilst likumam, ir korupcijas riski, bet atbildē dzirdu: "Tu ko, meli?", tad par ko lai te runā," atzīmēja Ģirģens.

Šī gada janvārī Bordāns telekanāla TV3 raidījuma "900 sekundes" intervijā Ģirģena vārdus par to, ka KPV Lv dibinātājs Artuss Kaimiņš faktiski pārgājis JKP, komentēja šādi:

"Ģirģena kunga rīcība, gan melojot par Tieslietu ministrijas darbību, gan manu darbību, gan Jaunās konservatīvās partijas lietām, – viņš pauž savu saimnieku interesi destabilizēt darbu valdībā."

Konflikti starp Bordānu un Ģirģenu kļuvuši praktiski pastāvīgi: viņiem dalījās domas uzskatos par ekonomisko lietu tiesām, jaunās Valsts drošības dienesta ēkas būvniecību, "cigarešu mafiju" un Grigorija Ļepsa mūziku.

Šonedēļ Bordāns palūdza premjerministram Krišjānim Kariņam atbrīvot no amata ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV), kas deva pamatu uzskatīt konfliktu valdībā nevis par privātu, bet gan politisku. Neatkarīgais deputāts Didzis Šmits pastāstīja, ka JKP veic pasākumus, lai "izstumtu KPV LV no valdības", un aizkulisēs jau tiek apspriests, kādiem politiskajiem spēkiem tiks nodoti KPV LV ministru portfeļi.

182
Pēc temata
Bordāns par jauno VDD ēku: es to redzētu labāk kā parku
Ģirģens par Ķuža atkāpšanos no amata: daudzi nesaprot, ka atnācis kardiologs
Uztaisi ģenētisko analīzi, ja nu neesi 100% latvietis: tīklā izsmēja Bordānu
Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

7
(atjaunots 11:48 23.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

7
Tagi:
ANO, Putins, Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

30
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

30
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu

0
(atjaunots 11:56 23.09.2020)
Savienotās Valstis pilnā apjomā atjaunojušas sankcijas pret Irānu. Valsts departaments apgalvo, ka Teherāna nepildot "kodoldarījuma" nosacījumus.

ANO un Eiropas Savienība uzskata, ka amerikāņu argumenti nav pārliecinoši, un atteicās pievienoties Vašingtonai. Ko cenšas panākt Baltais nams un kāda ir starptautiskā nostāja? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Vienpusējs spiediens

"ANO Drošības padome nepagarināja ieroču piegāžu embargo Irānai. Tomēr ASV nolēma rīkoties un atjaunoja sancijas. Tagad tās ir ne tikai pret Teherānu, bet arī pret visiem embargo pārkāpējiem," paziņoja Maiks Pompeo un aicināja ES atbalstīt Vašingtonu.

Tomēr reakcija bija pretēja. Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri nosodīja Baltā nama soli.

"2018. gada 8. maijā ASV izstājās no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un vairs nav "darījuma" loceklis. Šī iemesla dēļ jebkādiem Vašingtonas lēmumiem nav juridiska spēka," atzīmēja "eirotrijotnes" ministri.

Parīze, Berlīne un Londona turpinās vājināt sankcijas. Ministri atgādināja, ka ierobežojumu atcelšānu paredz ANO Drošības padomes rezolūcija 2231.

Šis dokuments ofiiciāli apstiprināja 2015. gadā saskaņoto "kodoldarījumu".

"Mēs pastāvīgi atbalstījām tā saglabāšanu un turpināsim tā rīkoties," akcentēja eiropieši.

Eiropas solījumi

Donalds Tramps izstājās no "darījuma" pirms diviem gadiem, aizbildinoties ar to, ka Teherāna slepus attīsta kodolprogrammu. Nekādus pierādījumus viņš neminēja, tomēr pieprasīja sankciju atjaunošanu. Krievija, Ķīna un Eiropa to nosodīja un uzsvēra, ka dokuments saglabās spēku arī bez ASV. Vācija, Francija un Lielbritānija par apstiprināja īpašu likumu, kas ļāva kompānijām sadarboties ar Irānu. Lai nebūtu jābīstas no ASV spiediena, tika izstrādāts īpašs finansiālais mehānisms INSTEX.

Efekts gan bija ierobežots. Kompānijas tik un tā pameta Irānas tirgu, republikas ekonomikā iestājās lejupslīde. Sadarbību ar Teherānu pārtrauca pat ķīnieši, lai arī Pekina nosodīja ASV sankcijas.

Irānas valdība nolēma nogaidīt cerībā, ka eiropiešiem izdosies pārliecināt Vašingtonu atteikties no biznesa vajāšanas. Taču ārvalstu kompānijas pameta valsti, un cerības, ka Vašingtona atmaigs, tēpēc Teherāna pakāpeniski atteicās no kodolprogrammas ierobežojumiem.

Formāli Visaptverošais rīcības plāns darbojas, taču "darījuma" dalībnieku savstarpējie pārmetumi mazina uzticību tam. Teherānas atteikšanos ievērot dokumenta noteikumus Vašingtona izmanto kā galveno argumentu jaunajā uzbrukumā "ajatollu režīmam" – tā ASV mediji dēvē Irānas politisko sistēmu. 

"Nepieļaut embargo atcelšanu"

Amerikāņi ir nobažījušies par to, ka 18. oktobrī tiks atcelts ieroču embargo, kas vērsts pret Teherānu. Šīs bažas vairo Irānas kaimiņi.

Piemēram, Izraēla, Saūda Arābija, Bahreina, Kuveita norāda, ka pēc aizliegumu atcelšanas republika iegādāsies Krievijā un Ķīnā PGA līdzekļus un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas nostiprinās Irānu un sarežģīs situāciju reģionā. Lai to nepieļautu, Teherānas pretinieki rīkojas ar ASV starpniecību.

Augustā amerikāņi iesniedza ANO Drošības padomē rezolūciju par ieroču embargo pagarināšanu, skaidrojot, ka Teherāna apbruņo "Hesbollah" Libānā un Sīrijā, kā arī šiītu kaujiniekus Irākā, kas ne vienu vien reizi provocējuši sadursmes ar vietējiem karavīriem.

Francija, Vācija un Lielbritānija piekrīt amerikāņu bažām, taču ierosinājumu neatbalstīja. Krievija un Ķīna lika saprast, ka bloķēs visus ASV soļus šajā virzienā. Savukārt Irāna paziņoja: tāda rezolūcija pārvilks krustu "kodoldarījumam".

ANO Drošības padome noraidīja ASV projektu. Jau nedēļu vēlāk Valsts departaments nāca klajā ar dokumentiem, kuri it kā pierādot plāna paredzēto Teherānas saistību pārkāpumus. Tajos runa ir par to, ka bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsnieguši noteikto normu – 300 kilogramus. Maiks Pompeo neslēpa, ka Vašingtona vēlas atjaunot sankcijas pilnā apjomā. ANO DP atgādināja: ASV nevar spriest par "darījuma" ievērošanu, jo izstājušās no tā. ASV atbildēja, ka vēl joprojām ir viena no valstīm, kas apstiprināja rezolūciju 2231, tātad tās saglabā tiesības uz sankcijām. Vienlaikus ASV norādīja: ja 30 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Irāna nespers soļus, sankcijas atjaunosies. Termiņš beidzies 20. septembrī.

Nogaidīšana

"ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atsaucās uz vienprātības trūkumu DP un iebilda pret sankciju atjaunošānu. ASV lēmumu ignorēja IAEA, asi kritizēja Eiropā. Vašingtona ir nonākusi visnotaļ pazemojošā stāvoklī," uzskata Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis.

Tomēr eksperts pieļāva, ka ASV sankcijas nobiedēs ārvalstu bizness. Ja ieroču embargo tiks atcelts, daudzi tomēr nevēlēsies tirgot ar Irānu. Draudi nonākt zem ASV spiediena šķitīs svarīgāki. Taču arī tādos apstākļos Vašingtonas rīcība šķiet pārlieka.

"Eiropas likumdošana paredz ieroču embargo līdz 2023. gadam. Tāpēc pat gadījumā, ja starptautiskie aizliegumi tiks atcelti, ES nevarēs sadarboties ar Teherānu šajā jomā. Krievijā un Ķīnā situācija ir vēl interesantāka. Kompānijas no šīm valstīm, kas potenciāli varētu pārdot bruņojumu Irānai, jau ir sankciju sarakstos. Nekas nekavē tās noslēgt skaļu darījumu ar Teherānu pēc embargo atcelšanas. Tas nenozīmē, ka bruņojums nekavējoties nonāks Irānā, tomēr ASV morālā sakāve ir acīmredzama," sprieda eksperts.

Speciālists starptautisko attiecību jomā Rafaels Satarovs (ASV) pievērsa uzmanību tam, ka Teherānas reakcija uz ASV vienpusējām sankcijām bija ieturēta. Viņš konstatēja, ka Irānas valdība nevēlas saasināt situāciju pirms prezidenta vēlēšanām Amerikā.

"Islāma Republika saprot, ka jebkāds ass izteikums par ASV tikai kaitēs. Tramps nekavējoties pavērsīs savā labā kārtējo krīzi ar Irānu un pastiprinās spiedienu. Pie tam tagad Eiropa, Krievija, Ķīna, ANO ir Irānas pusē. Verbālai konfrontācijai nav nozīmes. Bet vienpusējām sankcijām nav starptautiski atzīta likuma spēka," uzskata Satarovs.

Arī citi eksperti bija vienisprātis: ja ASV prezidenta posteni ieņems Džo Baidens, amerikāņi varētu atgriezties pie Visaptverošā rīcības plāna. Tomēr Trampa prezidentūras gados situācija ap Irānu ir mainījusies. Tāpēc atgriešanās pie "darījuma" nebūs vienkārša.

0
Tagi:
drošība, ANO, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, Irāna, ASV
Pēc temata
Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais