Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Levits: valdība nav ieinteresēta izjukšanā

31
(atjaunots 12:36 08.02.2020)
Prezidents atzina, ka pastāv grūtības koalīcijas partneru attiecībās, taču valdību kopumā viņš nosauca par stabilu.

RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Valdība nav ieinteresēta izjukšanā, jo šādā gadījumā kāds vienmēr paliek zaudētājos, sacīja prezidents Egils Levits intervijā raidījumam "900 sekundes" kanālā TV3.

Viņš atzīmēja, ka domstarpības starp valdošajām partijām ir dabisks koalīcijas elements.

"Tās tomēr ir piecas dažādas partijas, un tām ir jāvienojas par kopēju politiku, kas nozīmē, ka neviena partija, neviens politiķis nevar pilnībā realizēt savu ideju, jo ir četri citi partneri, kuriem ir savas domas," sacīja Levits.

Prezidents paslavēja premjerministru Krišjāni Kariņu, kuram labi padodas panākt kompromisu starp visām piecām valdības partijām.

"Dažreiz starp šiem pieciem politiskajiem spēkiem ir draudzīgākas, dažreiz - mazāk draudzīgas attiecības, kā tas ir tieši pašlaik starp šīm divām partijām, bet kopumā es domāju, ka koalīcija joprojām ir stabila," sacīja prezidents.

Neatkarīgais deputāts Didzis Šmits vakar paziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) cenšas izstum no valdības partiju KPV LV, un aizkulisēs jau tiek apspriests, kādiem politiskajiem spēkiem tiks atdoti KPV LV ministru portfeļi.

Attiecības starp JKP un KPV LV saasinājās pēc tam, kad ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināja no amata Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kurš savukārt paziņoja, ka atstādināšana saistīta ar viņa nevēlēšanos iecelt Latvenergo padomē ekonomikas ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku. Iepriekš KPV LV dibinātājs Kaimiņš apsūdzēja Rebenoku ietekmes tirdzniecībā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šajā sakarā vērsās pie premjerministra ar aicinājumu atstādināt no amata ekonomikas ministru.

31
Pēc temata
Atlaista Latvenergo padome. Valdošā koalīcija ir neizpratnē
Levits: Kariņa valdība ir stabila, jo citu variantu nav
Žurnāls: ar Latvenergo padomes atlaišanu varētu būt saistīta "zaļās enerģijas mafija"
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps faktiski apsolījis "asiņainu slaktiņu" sakāves gadījumā

10
(atjaunots 14:40 26.09.2020)
Vairāku iemeslu dēļ ASV līderim būs grūti atkārtot savus 2016. gadā gūtos panākumus, uzskata eksperts Sergejs Sudakovs.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps nolēma neatbildēt uz jautājumu, vai viņš var garantēt mierīgu varas nodošanu valstī saskaņā ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pie tam amerikāņu līderis nešaubās par savu uzvaru.

Iepriekš viņš paziņoja, ka varētu neatzīt vēlēšanu rezultātus sakāves gadījumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Intervijā radio Sputnik Militāro Zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs pastāstīja, ka ASV veidojas neparasta situācija, kas rada valstī aizvien lielāku plaisu.

"Sākumā demokrāti un republikāņi izmantoja savstarpējus draudus, tagad Tramps ir pārkāpis visas robežas. Viņš ir gatavs vienkārši pieteikt karu un teikt: "Ja es nevaru tikt pārvēlēts, es tik un tā palikšu ASV prezidents, jo es neticu to vēlēšanu leģitimitātei, kas notiks, ka uzvarēs demokrāti." Iznāk, ka Tramps tagad vienkāršiem vārdiem apgalvo, ka ir gatavs otrajam pilsoņu karam ASV, ja viņu neatbalstīs, ja viņam liks šķēršļus ar mērķi soli pa solim attālināt viņa prezidentūru," konstatēja eksperts.

Sudakovs uzskata, ka Trampam ir tīri labas izredzes izcīnīt uzvaru, lai arī sociologu viedoklis ir citāds.

"Tagad, domāju, būs diezgan grūti atkārtot to, kas bija paveikts 2016. gadā, ņemot vērā pandēmiju, ekonomisko lejupslīdi Amerikā, tagadējo milzīgo parādu, krīzi, kas nāk kopā ar hipotekāro krīzi. Taču tādus izteikumus, kā atļāvies Tramps, teikt nevajadzētu. Lieta tāda, ka sabiedrība ir pārāk sakaitēta. Šīsdienas paziņojumā, varētu teikt, lasiet starp rindām: ja nebūs taisnīgu vēlēšanu un es nepalikšu prezidenta postenī, cilvēki izies ielās, - un tas būs asiņains slaktiņš," piebilda politologs.

10
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Tramps
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Mediji pastāstīja, kā Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju

21
(atjaunots 19:05 25.09.2020)
ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā. Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā šo soli nosauca par "gaisa tricināšanu" un pamatoja savu viedokli.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā, liecina informācija Republikāņu partijas pārstāvja Marko Rubio lapā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments paredz ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc dokumenta autoru domām, "iejaukti starptautisko tiesību atklātā pārkāpumā", ieskaitot Navaļnija "saindēšanu".

Likumprojekts pieprasa no ASV varasiestādēm atskaitīties Kongresam par to, kas tām zināms par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko aprindu finansēm. Tas uzdod Baltajam namam atbildēt uz jautājumu, vai Krievija pārkāpusi ASV likumus, kas aizliedz ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu.

Līdz ar Marko Rubio dokumentu parakstījis republikānis Mits Romnijs, kā arī demokrāti Kriss Kunss, Bens Kardins un Kriss van Hollens.

Lai likumprojekts tiktu pieņemts, tam jāsaņem atbalsts Senātā un Pārstāvju palātā, kā arī prezidenta paraksts.

Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā komentēja senatoru iniciatīvu.

"Tas ir tīri publisks darbs. Kādas var būt atskaites? Tās ir absolūti nereālas lietas. Tās visas ir runas par labu nabagiem, izteikumi priekšvēlēšanu histērijas palielināšanai. Pie tam: Navaļnija lieta, drīzāk, ir demokrātu jautājums. Republikāņi tam pievienojās negribīgi, un, man šķiet, neatbalstīs to nākotnē. Jebkurā gadījumā Tramps to visu noslēdza ļoti piesardzīgi un distancēti. Un Pompeo teica, ka vajagot reaģēt, kad būs zināmi visi notiekošā fakti, ka pagaidām nav gluži skaidrs, kas notiek," konstatēja Vladimirs Možegovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi varētu saņemt no vāciešiem informāciju par Navaļniju, taču pieprasījumi no ASV nav saņemti.

"Tas būtu kaut kāds pamats sankcijām, taču pagaidām tādi pieprasījumi nav saņemti. Tāpēc man šķiet, ka tā visa ir gaisa tricināšana. Tas ir kaut kāds tumšs stāsts, tāpēc Tramps negrib tajā ieķēpāties – demokrātu afēra, kurā vienkārši negribas ieķēpāties. Man šķiet, demokrāti pastiprināti virzīs jautājumu uz priekšu, bet Tramps no tā visa mazliet attālināsies," uzskata politologs.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņš izveseļosies pilnībā.

21
Tagi:
Novičok, Navaļnijs, Tramps
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

0
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu