Rīgas mērs Oļegs Burovs, foto no arhīva

Tādu mēru Rīga nav redzējusi 800 gadus: Ušakovs nosauca Burovu par "nodevības seju"

38
(atjaunots 10:44 06.02.2020)
Nils Ušakovs pārmet Oļegam Burovam sazvērestību ar nacionālistiem, lai palīdzētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem atlaist Rīgas domi.

RĪGA, 6. februāris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs nosaucis pašreizējo Rīgas pašvaldības vadītāju Oļegu Burovu par "nodevības seju", kādu pilsēta ne reizi nav redzējusi savā vairāk nekā 800 gadus ilgajā mūžā.

Šādi Nils Ušakovs komentēja Burova plānus sasaukt trīs domes sēdes bez kvoruma – tas nodrošinās pamatu domes atlaišanai.

"Nodevības seja. Kad kļuva skaidrs, ka par "atkritumu krīzi" Rīgas domi pēc likuma atlaist neizdosies, talkā nāca Burovs. Droši vien absolūti nesavtīgi. Viņš vienojās ar nacionālistiem & Co par to, kā palīdzēt ministram Pūcem. Mērs Burovs pats trīs reizes sasauc sēdes, pats arī norauj kvorumu un tādējādi dod Saeimai jaunu iespēju atlaist galvaspilsētas domi. Un par to Burovs saņems iespēju, ar to pašu nacionālistu atbalstu, vēl vismaz 2 vai pat veselas 3 nedēļas palikt mēra kabinetā. Mērs, kas ir nodevis domi un pilsētu - tādu Rīga vēl nav pieredzējusi nekad savu 800 gadu pastāvēšanas laikā!" Ušakovs sašutumā paziņoja savā lapā Facebook.

Iepriekš vēstīts, ka 5. februārī preses brīfingā Oļegs Burovs paziņoja: partijas "Gods kalpot Rīgai" frakcija vienojusies par kopīgiem soļiem ar domes opozīciju – tiks sasauktas trīs sēdes, kas nenotiks kvoruma trūkuma dēļ. Divas no tām jau notikušas 5. februārī. Šodien paredzēta trešā sēde.

Lifts, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Аньков

Pamatojot savu lēmumu, Rīgas mērs paskaidroja, ka GKR bijušie partneri – "Saskaņas" partijas frakcija faktiski organizējusi domes darba sabotāžu. Viņš atgādināja, ka no brīža, kad "Saskaņa" un bloks "Rīgai!" izvirzīja GKR ultimātu par mēra kandidatūras maiņu, nav notikusi neviena komitejas sēde budžeta pieņemšanai. Budžeta izskatīšana, kas bija ieplānota 29. janvārī, tika atlikta uz 6. februāri, bet pēc tam pat svītrota no dienas kārtības.

"Saskaņa" informēja, ka neplāno izskatīt budžetu ar šo mēru.

38
Pēc temata
Politologs par krīzi Rīgas domē: pie visa vainīgs ir Ušakovs
Rīgas mērs izšķīries par domes pašlikvidāciju
Kratīšanas un aresti Rīgā: vētraina gatavošanās mēra nomaiņai
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

9
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
9
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

24
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

24
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā

0
(atjaunots 11:10 05.08.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavadīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļā veselas sešas stundas – darba organizāciju novērtēja ar nulli, taču ārstus paslavēja.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Par sociālo eksperimentu savu vizīti uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļu nosauca satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pēc "traumas" apmeklēšanas viņš izdarījis dažus interesantus secinājumus, kurus publicēja Twitter vietnē, kas izraisīja lielu atsauksmju vilni sabiedrībā.

​"Šodien piedalos sociālā eksperimentā: cik stundas jāgaida uz uzņemšanu traumās. Pagājušas pirmās piecas stundas, cilvēks līdz ārstam vēl nav nonācis," uzrakstīja Tālis Linkaits.

Pēc kāda laika satiksmes ministrs pievienoja eksperimenta gala rezultātus un savus iespaidus par pieredzēto.

"Traumu uzņemšanas telpas glaunas, par ES fondu naudu celtas, tikai krēslu trūkst, topošie pacienti stundas uz kājām. Daži, uzzinājuši, ka jāgaida vismaz 6 stundas, nolamājas un dodas prom," dalās ieraudzītajā ministrs.

​"Rezultāts: no durvīm līdz durvīm 6 stundās; med.personāls - ātrs, pieklājīgs, profesionāls (cik varu spriest); darba/plūsmas organizācija - nulle; telpas jaunas, bet jau par šauru, par gaidītājiem nav padomāts," rezumēja savu vizīti "traumā" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Neskatoties uz to, ka par savu eksperimentu ministrs paziņoja jau 3. augustā, komentāri zem viņa tvīta turpina parādīties joprojām – Latvijas iedzīvotāji aktīvi dalās savā pieredzē un domās par vietējo medicīnu.

Tā, amerikāņu endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš pēc 20 gadu dzīves ASV atgriezās dzimtenē, Latvijā, un tagad atkal brauc prom uz ASV, jo viņam šeit nav atradusies viņa ambīcijām tīkama vieta, ir pārliecināts, ka problēma nav mediķos, bet gan sistēmā.

​"Mediķi te netiek vainoti, lai šo sakārtotu ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, informācija par to, ka atkarībā no tā, kurā triāža grupā esi, tad gaidīšanas periodi ir tādi, sistēmai, kur kolēģi var izsaukt no mājas dežūras, ja gaidīšana pārsniedz x stundas…" izdarīja visiem acīmredzamu secinājumu Uģis Gruntmanis.

Citi komentētāji sniedza praktiskus padomu, kādās Latvijas vietās medicīniskā palīdzība ir pieejamāka.

​"Šādās situācijās iesaku braukt uz Cēsīm. Draugam bija stikla lauska trāpijusi rokā, 1. janvārī, nekādas rindas, laipna attieksme 30 minūtēs salāpīja. Tāpat saskarsme ar BKUS vienmēr bijusi diezgan laba, īpaši no jaunajiem rezidentiem. Diemžēl dažviet ir slikti ar personālu," uzrakstīja Kārlis.

Daži sociālo tīklu lietotāji nevarēja palaist garām iespēju un atgādināja satiksmes ministram par viņa darbības jomu.

​"Katru dienu piedalos sociālā eksperimentā: braucu ar auto pa dziļām bedrēm un gadiem ilgi gaidu kamēr ceļš būs salabots. Mans auto līdz labam ceļam vēl nav nonācis. Ja Jūs gaidāt 5 stundas, nozīme, ka Jūs neesat neatliekami/steidzami ārstējams pacients," sarkastiski atzīmēja Dainis Tomsons.

Taču vairums sociālo tīklu lietotāju stāstīja par to, cik ilgi viņiem ir nācies gaidīt medicīnisko palīdzību – kāds rakstīja, ka pieņēma pusstundas laikā, bet kāds sūdzējās, ka saņēmis to vien pēc 12 stundām.

​"Traumu institūts ir kaut kas tiešām traģisks. Es tur nenovēlu nonākt pat ienaidniekam. Tās ir šausmas. Par to sadistismu varētu pat šausmu grāmatu sarakstīt," paziņoja lietotājs ar segvārdu Ziemas Ezis.

​"Pirms pusgada Stradiņos mana 87 gadus vecā vecmamma uzņemšanā ar mokošām sāpēm mugurā uz kušetes, caurvējā, bez ēšanas un dzeršanas (nemaz nerunājot par zālēm) tika noturēta ~12h. Tas ir nevis sociāls eksperiments, bet ņirgāšanās par cilvēkiem," aprakstīja savu stāstu Zane.

​"Man pāris gadus atpakaļ ar fleksi pārgrieztu kāju bija kāda stunda jāpagaida uzņemot un vēl kādas 30 min kamēr pēc apskates sašuva traumās. Likās ļoti, ļoti adekvāti, jo pa priekšu ņēma tiešām cilvēkus ar krietni smagākām lietām, man viss stabili bija. Varbūt paveicās," uzrakstīja Arvis Skrējāns.

​"Mana draudzene, kuras vairs nav mūsu vidū, Stradiņos gaidīja 8 stundas, pēc tam viņai paziņoja, ka neesot vajadzīgā speciālista un aizsūtīja mājās. Žēl, viņa nepaspēja iesniegt prasību tiesā!" atstāja komentāru lietotājs ar segvārdu Vilcienstūrmanis.

Atgādināja satiksmes ministram arī viņa politisko piederību (Jaunā konservatīvā partija), kā arī to, kā valdības koalīcija nobalsoja medicīnas darbinieku algu jautājumā.

​"Turpmāk vispār ar likumu ir jānosaka, ka deputāti, ministri un viņu radinieki izmanto tikai valsts medicīnas iestādes. P.S. Kā par mediķu algām nobalsoja Jūsu partija? Ak jā, par budžetu, kurā uzspļauj veselības aprūpes finansēšanas likumam, balsojāt arī pats," atgādina ministram Andis Feldmanis.

​"Vai pats ministrs atceras, ka ar savu balsi MK atbalstīja budžetu, kas neievēroja likumā noteikto atalgojuma palielinājumu mediķiem? Acīmredzot, nē. Savādāk būtu kauns "piedalīties" šādos eksperimentos," atzīmēja ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Atgādināsim, ka pērnā gada beigās Saeimas kārtējā sēdē vairākums deputātu no valdošās parlamentārās koalīcijas nobalsoja pret lēmuma izskatīšanu likt valdībai atrast solīto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei 120 miljonu eiro apmērā.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Tālis Linkaits
Pēc temata
Jaunie ārsti nebrauc uz Krāslavu pat par naudu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei
Veselības ministrija: slimnīcas Latvijā joprojām strādā ar zaudējumiem