Artis Pabriks

Reforma iztukšos Latvijas pierobežu. Aizsardzības ministrs nesaskata problēmu

76
(atjaunots 01:19 06.02.2020)
Latgales novadu vadītāji cenšas pārliecināt Saeimas deputātus par to, ka Latgales pierobežas teritoriju iztukšošanās apdraud valsti, taču Aizsardzības ministrija nesaskata iemeslu satraukumam.

RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināti iedzīvotāji austrumu pierobežā, kas veido arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Viņi interesējas, vai tukšās teritorijas nerada risku no valsts drošības viedokļa, raksta la.lv.

Vairāku Latgales pašvaldību vadītāji uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā novadu reforma tikai veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu no attālākajiem pagastiem, jo visi pakalpojumi un uzņēmējdarbība tiks koncentrēta lielajos attīstības centros.

Sliktais ceļu stāvoklis un ievērojamais attālums līdz Rīgai attur investorus atvērt ražotnes pierobežā, taču tās varētu palīdzēt uzturēt lauksaimniecību un daļēji arī tūrismu. Taču tagad daļa cilvēki no šīm teritorijām varētu pārvākties uz dzīvi attīstības centros.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē par to stāstīja Latgales reģiona pašvaldību pārstāvji no potenciālā Balvu novada, kurā paredzēts iekļaut Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu. Līdzīga situācija ir arī Ludzas novadā, kurā būs arī Ciblas, Kārsavas un Zilupes novads.

Gan Kārsavas novada priekšsēde Ināra Silicka (ZZS), gan Saeimas deputāte, bijusī Daugavpils novada vadītāja Janīna Jalinska (ZZS) aicināja deputātus izvērtēt, kā pašvaldību reformas ietekmēs valsts drošību, - politiķi ir pārliecināti, ka valdībai jādomā par īpašu atbalsta programmu pierobežas teritorijām.

Ja nebūs ceļu, nebūs arī cilvēku

Rugāju novada priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova (ievēlēta no "NSL") ieteica Saeimas deputātiem un ministriem doties uz Latgali un vienu mēnesi padzīvot tur, lai labāk saprastu, kā cilvēki tur jūtas. Viņa pastāstīja arī par kādu valsts nozīmes ceļa 15 kilometrus garu posmu, pa kuru viņa noteikti nevēlētos katru dienu doties uz darbu – ja nāktos to darīt, viņa vienkārši pārceltos uz dzīvi citur.

"Ja ceļu stāvoklis ir slikts, tad cilvēki dosies tur, kur tuvāk pakalpojumi. Ja šī problēma netiks risināta, tad pierobeža kļūs vēl tukšāka. Tas ir arī valsts drošības jautājums. Ceļam ir ļoti liela nozīme, jo tas ir priekšnoteikums arī uzņēmējdarbības attīstībai," sacīja A. Petrova.

Viņai piebalsoja arī Baltinavas novada priekšsēdētāja Sarmīte Tabore. "Apvienojot novadus, jaunas darba vietas neradīsies. Neviens nav atbildējis, kā tiks apturēta cilvēku aizbraukšana. Austrumu pierobeža tikai kļūs vēl tukšāka," norādīja S.Tabore. Viņa piebilda, ka divas ģimenes ar bērniem no viņas vadītās pašvaldības tagad plāno pārcelties uz Pierīgu.

Arī Saeimas deputāti atzina, ka nepieciešamas īpašas valsts atbalsta programmas. Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības atzīmēja, ka salīdzinājumā ar Pierīgu nevienlīdzīgā situācijā ir arī citi reģioni, jo, ņemo vērā transporta izmaksas, investors drīzāk izvietos ražotni Ādažos, nevis Balvos. Deputāts uzskata, ka VARAM ir jāizstrādā kompensējošais mehānisms attālākajām teritorijām.

Par ceļu bēdīgo stāvokli runāja arī Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") – viņa ieteica deputātiem izbraukt pa ceļu no Baltinavas uz potenciālo novada centru Balvos, - ceļš šajā iecirknī izskatās "kā pēc kara".

Ministrija sola 300 miljonus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis pašvaldību vadītājiem jau atkal apsolīja, ka nākamajos trijos gados ceļu sakārtošanai tikšot atvēlēti 300 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 70 miljonus varētu saņemt 2021. gadā, bet pārējo summu - 2022. un 2023. gadā. Pašvaldību pārstāvji atgādināja, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits to apspriedēs nav solījis.

"Es tiešām to nesolu, jo tas nav mans budžets. Tā ir atsevišķa programma, ko īstenos VARAM. Un tā ir ministra Jura Pūces atbildība," žurnālistiem paskaidroja T. Linkaits.

No abu ministriju pārstāvju sacītā izriet, ka VARAM cer saņemt šo finansējumu administratīvi teritoriālās reformas vajadzībām un īpašu uzmanību pievērst ceļiem no tagadējiem novadiem uz jauno pašvaldību centriem.

Tiesa, jau 2009.gada pašvaldību reformas laikā tika solīts savest kārtībā ceļus, taču no vairākiem pagastiem joprojām novada centrā pa labu ceļu nokļūt nav iespējams.

VARAM kopā ar "Latvijas valsts ceļiem" jau līdz aprīlim plānojot konstatēt, kādus ceļu posmus būtu jāsakārto prioritāri.

M. Lasmanis piezīmēja, ka nākamajos gados reģionālajai attīstībai no dažādiem avotiem, ES fondu programmas ieskaitot, paredzēti ievērojami līdzekļi. Taču, lai tos apgūtu, "pretim ir jābūt spēcīgām pašvaldībām, kas spēj šo finansējumu paņemt".

Viņš skaidroja, ka, piemēram, Baltinavas novads ar savu nelielo budžetu Valsts kasē varot aizņemties ap 200 000 eiro. Taču, ja pašvaldības apvienos resursus, tās varēšot īstenot arī 20 miljonus eiro lielus projektus. Latgales atbalsta programma, kas pastāv jau tagad, tikšot turpināta. Viņaprāt, mazas pašvaldības nav spējīgas piesaistīt jaunus investorus.

Palikuši tikai robežsargi

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), kurš ievēlēts no Latgales, saprot reģiona pašvaldību pārstāvju bažas. Pēc viņa domām, iedzīvotāju aizbraukšana no pierobežas "neapšaubāmi ietekmē teritorijas drošību – tām jābūt apdzīvotām".

"Te ir milzīgi apgabali tukši, tikai robežsargi staigā," uzsvēra J. Rancāns.

Viņa vadītā komisija uzdevusi jautājumu Aizsardzības un Iekšlietu ministriju vadībai par pašvaldību reformas ietekmi uz valsts drošību pierobežā. Aizsardzības ministrija atbildējusi, ka nekādas problēmas cilvēku prombraukšanā savas kompetences ietvaros nesaskatot.

Radošā darbnīca fabrikas Laima pagalmā
© Sputnik / Sergey Melkonov

To apstiprināja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"). Viņaprāt, drošības situācija pierobežā ar nav jāsaista ar reformu. Ministrs atgādināja, ka Latgalē esot spēcīga Zemessardze, un no tās neesot saņemta nekāda informācija, kas radītu satraukumu par reformu.

"Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš ilgus gadus vadīja Aizsardzības komisiju, tāpat uzskata, ka jebkurai pierobežai esot īpaša nozīme no drošības viedokļa, taču to nevajadzētu saistīt ar pašvaldību reformu. Viņaprāt, tieši mazie novadi nespēj vieni attīstīties un tāpēc to teritorijas tiek noplicinātas.

Ieprieks vēstīts, ka tieši pierobežas pašvaldības Latgalē ir visnabadzīgākās, ņemot vērā to ienākumus uz vienu iedzīvotāju.

76
Pēc temata
Simt tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netiks pārstāvēti: ko atnesīs reģionālā reforma
Pie Latvijas ķersies Eiropas Padome: pašvaldības sūdzas par reformu
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

22
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

22
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

59
(atjaunots 20:46 04.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

59
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem. Foto no arhīva

Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV

0
(atjaunots 12:57 06.06.2020)
ASV darbības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā pārkāpj ES suverenitāti. Ja Vašingtonas spiediens turpināsies, Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts.

"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.

Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.

"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."

Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.

"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

0
Tagi:
gāze, ASV, Vācija
Pēc temata
Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
"Gazprom" cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Cherskiy" jau atrodas Vācijā
Miljards dolāru apmaiņā pret "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu: ASV spēlē uz visu banku