Artis Pabriks

Reforma iztukšos Latvijas pierobežu. Aizsardzības ministrs nesaskata problēmu

77
(atjaunots 01:19 06.02.2020)
Latgales novadu vadītāji cenšas pārliecināt Saeimas deputātus par to, ka Latgales pierobežas teritoriju iztukšošanās apdraud valsti, taču Aizsardzības ministrija nesaskata iemeslu satraukumam.

RĪGA, 5. februāris — Sputnik. Ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināti iedzīvotāji austrumu pierobežā, kas veido arī Eiropas Savienības ārējo robežu. Viņi interesējas, vai tukšās teritorijas nerada risku no valsts drošības viedokļa, raksta la.lv.

Vairāku Latgales pašvaldību vadītāji uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā novadu reforma tikai veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu no attālākajiem pagastiem, jo visi pakalpojumi un uzņēmējdarbība tiks koncentrēta lielajos attīstības centros.

Sliktais ceļu stāvoklis un ievērojamais attālums līdz Rīgai attur investorus atvērt ražotnes pierobežā, taču tās varētu palīdzēt uzturēt lauksaimniecību un daļēji arī tūrismu. Taču tagad daļa cilvēki no šīm teritorijām varētu pārvākties uz dzīvi attīstības centros.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē par to stāstīja Latgales reģiona pašvaldību pārstāvji no potenciālā Balvu novada, kurā paredzēts iekļaut Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu. Līdzīga situācija ir arī Ludzas novadā, kurā būs arī Ciblas, Kārsavas un Zilupes novads.

Gan Kārsavas novada priekšsēde Ināra Silicka (ZZS), gan Saeimas deputāte, bijusī Daugavpils novada vadītāja Janīna Jalinska (ZZS) aicināja deputātus izvērtēt, kā pašvaldību reformas ietekmēs valsts drošību, - politiķi ir pārliecināti, ka valdībai jādomā par īpašu atbalsta programmu pierobežas teritorijām.

Ja nebūs ceļu, nebūs arī cilvēku

Rugāju novada priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova (ievēlēta no "NSL") ieteica Saeimas deputātiem un ministriem doties uz Latgali un vienu mēnesi padzīvot tur, lai labāk saprastu, kā cilvēki tur jūtas. Viņa pastāstīja arī par kādu valsts nozīmes ceļa 15 kilometrus garu posmu, pa kuru viņa noteikti nevēlētos katru dienu doties uz darbu – ja nāktos to darīt, viņa vienkārši pārceltos uz dzīvi citur.

"Ja ceļu stāvoklis ir slikts, tad cilvēki dosies tur, kur tuvāk pakalpojumi. Ja šī problēma netiks risināta, tad pierobeža kļūs vēl tukšāka. Tas ir arī valsts drošības jautājums. Ceļam ir ļoti liela nozīme, jo tas ir priekšnoteikums arī uzņēmējdarbības attīstībai," sacīja A. Petrova.

Viņai piebalsoja arī Baltinavas novada priekšsēdētāja Sarmīte Tabore. "Apvienojot novadus, jaunas darba vietas neradīsies. Neviens nav atbildējis, kā tiks apturēta cilvēku aizbraukšana. Austrumu pierobeža tikai kļūs vēl tukšāka," norādīja S.Tabore. Viņa piebilda, ka divas ģimenes ar bērniem no viņas vadītās pašvaldības tagad plāno pārcelties uz Pierīgu.

Arī Saeimas deputāti atzina, ka nepieciešamas īpašas valsts atbalsta programmas. Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības atzīmēja, ka salīdzinājumā ar Pierīgu nevienlīdzīgā situācijā ir arī citi reģioni, jo, ņemo vērā transporta izmaksas, investors drīzāk izvietos ražotni Ādažos, nevis Balvos. Deputāts uzskata, ka VARAM ir jāizstrādā kompensējošais mehānisms attālākajām teritorijām.

Par ceļu bēdīgo stāvokli runāja arī Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") – viņa ieteica deputātiem izbraukt pa ceļu no Baltinavas uz potenciālo novada centru Balvos, - ceļš šajā iecirknī izskatās "kā pēc kara".

Ministrija sola 300 miljonus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis pašvaldību vadītājiem jau atkal apsolīja, ka nākamajos trijos gados ceļu sakārtošanai tikšot atvēlēti 300 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 70 miljonus varētu saņemt 2021. gadā, bet pārējo summu - 2022. un 2023. gadā. Pašvaldību pārstāvji atgādināja, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits to apspriedēs nav solījis.

"Es tiešām to nesolu, jo tas nav mans budžets. Tā ir atsevišķa programma, ko īstenos VARAM. Un tā ir ministra Jura Pūces atbildība," žurnālistiem paskaidroja T. Linkaits.

No abu ministriju pārstāvju sacītā izriet, ka VARAM cer saņemt šo finansējumu administratīvi teritoriālās reformas vajadzībām un īpašu uzmanību pievērst ceļiem no tagadējiem novadiem uz jauno pašvaldību centriem.

Tiesa, jau 2009.gada pašvaldību reformas laikā tika solīts savest kārtībā ceļus, taču no vairākiem pagastiem joprojām novada centrā pa labu ceļu nokļūt nav iespējams.

VARAM kopā ar "Latvijas valsts ceļiem" jau līdz aprīlim plānojot konstatēt, kādus ceļu posmus būtu jāsakārto prioritāri.

M. Lasmanis piezīmēja, ka nākamajos gados reģionālajai attīstībai no dažādiem avotiem, ES fondu programmas ieskaitot, paredzēti ievērojami līdzekļi. Taču, lai tos apgūtu, "pretim ir jābūt spēcīgām pašvaldībām, kas spēj šo finansējumu paņemt".

Viņš skaidroja, ka, piemēram, Baltinavas novads ar savu nelielo budžetu Valsts kasē varot aizņemties ap 200 000 eiro. Taču, ja pašvaldības apvienos resursus, tās varēšot īstenot arī 20 miljonus eiro lielus projektus. Latgales atbalsta programma, kas pastāv jau tagad, tikšot turpināta. Viņaprāt, mazas pašvaldības nav spējīgas piesaistīt jaunus investorus.

Palikuši tikai robežsargi

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), kurš ievēlēts no Latgales, saprot reģiona pašvaldību pārstāvju bažas. Pēc viņa domām, iedzīvotāju aizbraukšana no pierobežas "neapšaubāmi ietekmē teritorijas drošību – tām jābūt apdzīvotām".

"Te ir milzīgi apgabali tukši, tikai robežsargi staigā," uzsvēra J. Rancāns.

Viņa vadītā komisija uzdevusi jautājumu Aizsardzības un Iekšlietu ministriju vadībai par pašvaldību reformas ietekmi uz valsts drošību pierobežā. Aizsardzības ministrija atbildējusi, ka nekādas problēmas cilvēku prombraukšanā savas kompetences ietvaros nesaskatot.

To apstiprināja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"). Viņaprāt, drošības situācija pierobežā ar nav jāsaista ar reformu. Ministrs atgādināja, ka Latgalē esot spēcīga Zemessardze, un no tās neesot saņemta nekāda informācija, kas radītu satraukumu par reformu.

"Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš ilgus gadus vadīja Aizsardzības komisiju, tāpat uzskata, ka jebkurai pierobežai esot īpaša nozīme no drošības viedokļa, taču to nevajadzētu saistīt ar pašvaldību reformu. Viņaprāt, tieši mazie novadi nespēj vieni attīstīties un tāpēc to teritorijas tiek noplicinātas.

Ieprieks vēstīts, ka tieši pierobežas pašvaldības Latgalē ir visnabadzīgākās, ņemot vērā to ienākumus uz vienu iedzīvotāju.

77
Pēc temata
Simt tūkstoši Latvijas iedzīvotāju netiks pārstāvēti: ko atnesīs reģionālā reforma
Pie Latvijas ķersies Eiropas Padome: pašvaldības sūdzas par reformu

Militārais politologs: ASV un Krievijas sadarbības vektors mainās

13
(atjaunots 12:02 21.01.2021)
ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija plāno izskatīt jautājumu par iespējamo Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma-3 (NEW START) pagarināšanu tūlīt pēc inaugurācijas. Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs Andrejs Koškins.

RĪGA, 21. janvāris - Sputnik. ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija uzreiz pēc inaugurācijas ķersies klāt Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumam-3 (NEW START), paziņojis valsts sekretāra amatam izvirzītais Entonijs Blinkens.

Pēc viņa vārdiem, Baltā nama jaunā komanda strādās pie šī līguma pagarināšanas. Valsts sekretāra kandidāts apliecināja, ka administrācija nepiekritīs nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs, Pļehanova vārdā nosauktās Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs Andrejs Koškins.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Var tikai apsveikt Baidena administrāciju par to, ka viņi plāno pagarināt NEW START līgumu. Zināmā mērā tas maina mijiedarbības vektoru starp ASV un Krievijas Federāciju. Šī vēlme – saglabāt kodolieroču sacensības apturēšanas mehānismu – droši vien kļūs par Amerikas Savienoto Valstu administrācijas citas politikas sākumu stratēģiskā bruņojuma apturēšanas līdzekļos. Un, visticamāk, veicinās citu līgumu veidošanu, kas varētu pilnībā kontrolēt valstu, tai skaitā ASV, kodollīdzekļus," teica Andrejs Koškins.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums ir  samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par lādiņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

Patlaban NEW START ir vienīgais spēkā esošais līgums starp Krieviju un ASV par bruņojumu ierobežošanu, tā termiņš izbeidzas 2021. gada 5. februārī.

13
Tagi:
Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā
Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru
Krievijas ĀM komentēja ASV izteikumus par līgumu NEW START
Par NATO, grēkiem un specdienestiem. Kādus jaunumus atklāja Putins
Džo Baidens

Džo Baidens atcēlis vairākus Trampa rīkojumus

11
(atjaunots 10:30 21.01.2021)
Džo Baidens pirmajā dienā ASV prezidenta postenī atcēlis vairākus iepriekšējā prezidenta rīkojumus, kā arī iecēlis pagaidu valsts sekretāra, frinanšu ministra un tieslietu ministra pienākumu izpildītājus.

RĪGA, 21. janvārisSputnikDžo Baidens, 46. ASV prezidents pirmajā darba dienā atcēlis vairākus Donalda Trampa rīkojumus, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā viņš atzinis par nepieciešamu ASV atgriešanos Pasaules veselības organizācijā. Valsts izstāšanās procesu pērnā gada jūlijā iniciēja Tramps, apsūdzot organizāciju par koronavīrusa epidēmijas mērogu slēpšanu Ķīnas interesēs un atteikšanos no reformām.

Tāpat Džo Baidens atgriezis ASV arī Parīzes Klimata konvencijā, no kuras iepriekš nolēmis izstāties viņa priekšgājējs. Dokuments paredz ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu.

Jaunais prezidents apturējis arī nožogojuma būvniecību uz Meksikas robežas un atcēlis ārkārtējo situāciju pierobežas teritorijā.

Iepriekš Trampa administrācija pieņema stingrākus imigrācijas noteikumus valstij migrantiem un uzcēla lielā Meksikas robežas iecirknī nožogojumu, lai aizkavētu nelegālu iekļūšanu ASV teritorijā. Tramps apsolīja uzbūvēt 720 – 800 kilometrus garu sienu, līdz 5. janvārim bija uzcelti 727 kilometri. Pie tam Baidens iepriekš lika saprast, ka jau uzcelto nenojauks.

Bez tam Baidens parakstījis rīkojumu par ierobežojumu atcelšanu iebraukšanai Savienotajās Valstis vairāku Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājiem. 2017. gadā Tramps aizliedza iebraukšanu Irānas, Lībijas, Sīrijas, Jemenas, Somālijas, Sudānas un Irākas pilsoņiem. Pēc tam, kad vairākas tiesu instances vietējā līmenī atzina rīkojumu par nelikumīgu, to rediģēja: svītroja Irāku un Sudānu, toties pievienoja Čadu un KTDR. Melnajā sarakstā iekļuvuši arī Venecuēlas ierēdņi.

Vēl viens rīkojums, ko parakstījis jaunais valsts vadītājs, atsauc atļauju cauruļvada Keystone XL būvdarbiem uz Kanādas un ASV robežas, ko atbalstīja Donalda Trampa administrācija.

Savā pirmajā darba dienā ASV valsts prezidents Džo Baidens iecēlis arī pagaidu valsts sekretāra, frinanšu ministra un tieslietu ministra pienākumu izpildītājus.

Ziņots, ka valsts sekretāra pagaidu pienākumus pildīs Dens Smits, finanšu ministra – Endijs Bokols, tieslietu ministra – Montijs Vilkinsons.

Valsts sekretāra postenim Baidens izvirzījis Entoniju Blinkenu, finanšu ministra postenim – Džanetu Jellenu, tieslietu ministra postenim – Meriku Garlandu.

11
Tagi:
Džo Baidens, Pasaules Veselības organizācija, ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
Pēdējā brīdī: ASV atkal ķeras pie "Ziemeļu straumes 2"

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"