Lembergs

"Pensiju saņemu skaidrā naudā": ASV sankciju dēļ Lembergs pazaudēja kontus, bet ne ietekmi

77
(atjaunots 01:19 06.02.2020)
Kur sūdzēsies Lemberga partija, ja Latvijas bankas tā arī neatvērs tai kontu, vai pastāv draudi Ventspils pašvaldības finanšu operācijām un par ko brīnās vietējie opozicionāri.

RĪGA, 3. februāris – Sputnik. Pēc ASV sankciju ieviešanas Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa partija ir palikuši bez kontiem, taču atstumtais politiķis ir saglabājis savu ietekmi pašvaldībā. Ko šajā sakarā domā pats Lembergs, iesaistītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, noskaidroja raidījums "Nekā personīga".

Konta nav, lauks manevriem ir

Lai gan sākotnēji bija domāts, ka ASV sankcijas atstāj Lembergam tiesības saglabāt vienu bankas kontu, šobrīd nestrādā arī tas. Lembergs ir pārliecināts, ka finanšu operāciju ierobežojumi un sankcijas kopumā pārkāpj viņa tiesības.

"Tas konts, kas man bija, tas nestrādā, lai es banku informēju, ka tas man vienīgais un pamatkonts. Nu, es esmu griezies pie Latvija bankām, ir tādas bankas, kas ir nevis atvērušas kontu, bet uzaicinājušas uz oficiālām procedūrām. Izskatās, ka varbūt man būs šis konts.

Bet nu šobrīd es jebkuru naudu varu saņemt skaidrā, gan algu, gan pensiju. Tā kā… Pirmo pensiju es skaidrā esmu saņēmis, līdz ar to man kaut kādas pietiekami elementāras manevra iespējas.

Cita lieta, ka ir vietas un lietas, kur var norēķināties tikai bezskaidrā naudā. Un tur man ir problēmas. Mani, piemēram, neapkalpo... Notariālos pakalpojumus es Latvijā nevaru saņemt," pastāstīja Lembergs.

Politiķa vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" kontu arī ir bloķējuši.

"Bet nu, protams, partija apies visas bankas, lai šādu kontu atvērtu, ja viņu nevērs, tas ir lieliska iespēja vērsties Eiropas Savienībā, jo, paldies Dievam, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un es esmu balsojis par Latvija dalību ES. Jo tas būtu ļoti rupjš pārkāpums politisko tiesību realizācijā," pārliecināts Lembergs.

Izlemj deputāti

Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kura atbild par pašvaldību lietām, joprojām uzstāj, ka draudi Ventspils finanšu drošībai saglabājas, jo Lembergs paliek mēra amatā un finanšu komitejas vadībā. Un lēmumu par viņa nocelšanu no amata var pieņemt tikai demokrātiski ievēlētie Ventspils deputāti. Ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka ministrijas uzdevums bija tikai un vienīgi piesaistīt pašvaldības deputātu uzmanību tam, ka viņu pienākums ir izdarīt tā, lai pašvaldība varētu netraucēti īstenot savas funkcijas.

"Šādu vēstuli mēs aizsūtījām, zināmas darbības ir sekojušas, Lemberga kungs ir atstājis pilsētas attīstības komiteju, kur viņš bija priekšsēdētājs, es saprotu, ka notiek lēmumu pieņemšana attiecībā uz citām institūcijām, samazinot viņa formālo ietekmi šajās institūcijās, un tas tagad būs kredītiestāžu vērtējuma jautājums par to, vai ikdienā pieņemot lēmumus, Ventspils pašvaldība atrodas vai neatrodas Ventspils bijušā domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga kontrolē," paziņoja Pūce.

Taču patlaban Lembergs joprojām vada domes Finanšu komiteju.

"To diezgan viegli izmainīt. Jo finanšu komiteju atbilstoši likumam vada Ventspils domes priekšsēdētājs. Un tas ir gan viņa paša rokās, nebūt vairs tādam priekšsēdētājam un nevadīt šo komiteju, gan Ventspils domes deputātu vairākuma rokās jebkurā brīdī šo situāciju pārtraukt," piebilda ministrs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta direktora vietnieks Kristaps Markovskis atzīmēja, ka pirmām kārtām jāatceras, ka Ventspils pašvaldība nav sankciju sarakstos.

"Bet tajā pašā laikā bankām, finanšu iestādēm jāpārliecinās, ka tad arī šīs citas personas nestrādā šo sankcionēto personu interesēs. Līdz ar to banku pieeja ir tāda, ka bankas pastiprināti vērtē šos darījumus, ko veic Ventspils pašvaldība, lai pārliecinātos, ka darījums netiek veikts sankcionētās personas interesēs," paskaidroja Markovskis.

Viss pa vecam

Ventspils domes opozīcija ir sašutumā, ka Lembergs saglabājis savu ietekmi domes finanšu lēmumu pieņemšanā, neraugoties nedz uz krimināllietu, nedz uz sankcijām. Pašvaldības deputāts no "Jaunās Vienotības" Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka Lemberga reālā vara tiek maskēt tā, lai formāli nebūtu pie kā pieķerties.

"Tieši pašvaldības līmenī mums opozīcijas deputātiem ir liels pārsteigums, jo Lembergs turpina savu darbību līdzīgā veidā ,kā pirms sankcijām tas bija, nu, tur viņš nomainīja vienu komiteju pret citu komiteju, ja tas ir tas sankciju rezultāts, tad jāsaka, ļoti neizteiksmīgs.

Ja runājam par ietekmi, par līdzdalību budžeta veidošanā, tad tas viss notiek. Pāris dienas atpakaļ tika pieņemts Ventspils budžets, tas viss tika sagatavots Lemberga vadībā, tieši tā pat kā tas notika iepriekšējos gados, šaurā domu biedru grupas vidē," uzsvēra Kristovskis.

Tieši viņš tagad vada jauno Ventspils ostas pārvaldes struktūru "Ventas Osta", kura tika izveidota, lai izvestu ostu no ASV sankciju ietekmes. Lai arī premjers Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits noliedz, ka šī struktūra parādījusies ar turpmākās ostas privatizācijas nolūku, Jaunās konservatīvās partijas līderi, kura arī ietilpst valdošajā koalīcijā, par to runā atklāti.

77
Pēc temata
Aivars Lembergs aicina premjeru atbildēt par sankcijām pret viņu
Kurš te ir saimnieks: Gobzems novērtējis ASV sankcijas pret Lembergu
Lembergs: pret mani ieviesa sankcijas Danas Reiznieces-Ozolas dēļ
Lembergs pieprasa iztulkot ASV sankcijas latviešu valodā
Bērnu nama audzēknis, foto no arhīva

Pagaidīs, kamēr politiķi izdomās noteikumus: Saeima nolēma neatdot bērnus ārzemniekiem

3
(atjaunots 15:19 10.07.2020)
Labklājības ministre uzskata, ka likumprojekti par adoptēšanas aizliegumu ārzemniekiem nostāda vēlmi noturēt bērnus Latvijā augstāk par viņu interesēm; līdzīgā veidā izteikušies daudzi deputāti, taču beigās iniciatīva vienalga tika apstiprināta pirmajā lasījumā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu paketi, kuri aizliedz ārvalstu pilsoņiem adoptēt Latvijas bāreņus. Šī piedāvājuma apstiprināšana notika ar visnotaļ asām debatēm Saeimā.

Likumprojektiem ir jāstājas spēkā no šī gada 1. septembra. Tie paredz pilnu adoptēšanas aizliegumu citu valstu piederīgajiem līdz brīdim, kamēr nestāsies spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi un citi normatīvie akti. Saeimas debatēs galvenokārt tika prezentēti divi pretēji uzskati: aizlieguma piekritēji uzskatīja, ka tādā veidā var samazināt vardarbības risku pret bērniem no Latvijas ārzemēs (kur būtībā nav kontroles pār adoptētajiem), savukārt aizlieguma pretinieki apgalvoja, ka, ja bērnu, kurš dzīvo bērnunamā, neviens neadoptē Latvijā, tad vienīgā iespēja viņam izaugt normālā ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Deputāte Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas debašu laikā atgādināja, ka vēl 2018. gadā ārzemniekiem aizliedza adoptēt bērnus no audžuģimenēm. Viņasprāt, adoptēšana uz ārzemēm daļēji ietver sevī finanšu intereses.

Deputāte Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/Par!" atzīmēja, ka bērniem ir tiesības augt ģimenē, taču pieaugušajiem ir pienākums nodrošināt bērniem šīs tiesības: "Šodien no virtuālās tribīnes mēs jau dzirdējām un dzirdēsim daudz liecību par to, ka mēs ar šo pienākumu netiekam galā. (…) Ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai meklētu tepat, Latvijā, ģimenes, kuras būtu gatavas adoptēt bērnus."

Deputāte atzīmēja, ka ir jāaizdomājas par to, kā aizstāvēt vecāku bērnu tiesības – no 10 līdz 18 gadiem.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sacītā, šis likumprojekts nozīmē, ka valsts vēlme noturēt bērnus Latvijā tiek likta augstāk, nekā pašu bērnu intereses. Jaunieviesums skar 141 bērna intereses, kurus varētu adoptēt ārpus Latvijas dzīvojošie ārzemnieki. Ministre norādīja, ka Latvijas ģimenes labprātāk adoptē pavisam mazus bērnus, turklāt bez veselības problēmām. Būtībā grozījumi atņem iespējas augt ģimenē vecākiem bērniem un tiem, kam ir zināmi veselības traucējumi.

Līdzīgu viedokli pauda Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"): "Mums nav morālu tiesību liegt šiem pusaudžiem pēdējo cerību un likt viņiem gaidīt, kamēr mēs sakārtosim sistēmu. Mēs viņiem tādā veidā varam liegt viņu individuālo laimi. Viņi Nav valsts īpašums."

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko izkritizēja faktu, ka jautājums par bērniem tiek skatīts Saeimas ārkārtas sēdē. Tāpat viņu neapmierināja atbildīgās komisijas vadītāja, deputāta Artusa Kaimiņa darba kvalitāte, jo viņš atteicās uztvert viedokļus, kuri atšķīrās no viņa uzskatiem.

Atbildes vārdā Kaimiņš paziņoja, ka komisija savu darbu ir izpildījusi, uzklausot visu pušu viedokļus, tomēr komisijas vadītājs bijis neapmierināts ar labklājības ministres Petravičas darbībām, kurai "fotografēties un filmēties patīk daudz labāk, nekā strādāt par ministri". Nedaudz vēlāk Saeimas spīkere bija spiesta pārtraukt deputāta Kaimiņa uzstāšanos, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka viņš "nav 50 eiro banknote, lai visiem patiktu". Tādā veidā deputāts atbildēja uz sava bijušā partijas biedra Alda Gobzema pārmetumu, kurš paziņoja, ka pusotra gada darba laikā attiecīgajā komisijā Kaimiņš ir izdarījis "pilnīgi neko".

Pret likumprojektiem uzstājās KPV LV līderis Atis Zakatistovs: "Saeimai ir jāpamostas un jāaizmirst šis likumprojekts kā murgs. Šis likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu, likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar simbolismu, tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar nopietnām lietām, kas saistās ar mūsu ārpolitiku. Ja man būtu jāraksturo ar tīs pazīmēm šo likumprojektu, tad es teiktu, ka šis likumprojekts ir nežēlīgs pret bērniem, šis likumprojekts ir ārpolitiski tuvredzīgs un, iespējams pat muļķīgs. Un, treškārt, šis likumprojekts sevī ietver patvaļu – visu to sliktāko, ko likumdošanā mēs saucam par "izdzīt cauri"."

Šis likumprojekts, pēc deputāta sacītā, atņem bērniem cerību iegūt vecākus.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") aicināja tos politiķus, kuri atbalsta adopcijas aizliegumu ārzemniekiem, parādīt piemēru un pašiem adoptēt Latvijas bērnus, kuriem vienīgā iespēja nokļūt ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Viedokļi debatēs sadalījās ne pēc klasiskās shēmas – koalīcija pret opozīciju, – bet gan acīmredzami apzīmēja pretrunas starp esošajiem un bijušajiem KPV LV locekļiem, kā arī KPV LV un "Jaunās konservatīvās partijas" pārstāvjiem. Beigās vairākiem opozīcijas deputātiem, piemēram, Borisam Cilevičam ("Saskaņa") radās sajūta, ka likumprojekts par bērniem būtībā ir kļuvis par politiskās cīņas instrumentu pašā koalīcijā.

Starp parlamentā izskanējušajiem viedokļiem bija arī tādi, ka, pieņemot likumu par adoptēšanas ierobežošanu, Latvija izrādīsies "vienā laukā ar Krieviju", kas nevar iepriecināt Nacionālo apvienību kā aktīvus grozījumu piekritējus.

Pēc spraigajām debatēm Saeima apstiprināja abus likumprojektus. Aizliegumam jāstājas spēkā no 1. septembra, taču lietās, kuras jau tiek skatītas, būs iespējams pieņemt pozitīvu lēmumu par bērna adoptēšanu uz ārzemēm. Tāpat bērnus drīkstēs adoptēt ārzemnieki, kuri ir bērna radinieki.

Ministru kabinetam tiks uzdots izstrādāt kārtību, saskaņā ar kuru Latvija varētu efektīvi kontrolēt bērnu tiesību ievērošanu, kuri brauc prom pie jaunajiem vecākiem uz ārzemēm. Taču līdz tam laikam adoptēšana uz ārzemēm tiek iesaldēta.

3
Tagi:
Latvija, bērni, saeima
Pēc temata
Latvijā katru otro bērnu adoptē ārzemnieki
Ārzemnieki vairs nevarēs aizvest bērnus no Latvijas: Saeima pie tā strādā
Petraviča: Latvijas bērnunamos joprojām dzīvo astoņsimt bērni
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

44
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

44
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

0
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

0
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ