Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Ārpolitika Saeimā: "ar Krieviju nedraudzēsimies"

81
(atjaunots 16:04 24.02.2020)
Saeimā aizritējušas ikgadējās ārlietu debates: ar ziņojumu par padarītajiem darbiem un nākotnes uzdevumiem ārpolitikā deputātu priekšā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pēcāk notika diskusija.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlamentā aizritēja tradicionālās ārpolitikas debates. Ārlietu ministrs runā par ārpolitikas prioritātēm, savukārt deputāti uzstājas ar atbildes paziņojumiem. Šoreiz, liekas, iznāca īpaši krāsaini.

"Līderi karā ar dezinformāciju"

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča runa ir pelnījusi, lai to pēc iespējas plašāk citē. Pirmkārt, ĀM vadītājs pastāstīja par izaicinājumiem pasaules ģeopolitikā, kuri, neapšaubāmi, skar arī Latviju. "Spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos un citur pasaulē arī šogad ietekmēs gan reģionālo, gan globālo drošības situāciju un mūsu valsts ārpolitisko darbakārtību. Latvijas ieskatā turpmākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas jautājums, ir panākams tikai politiskā dialoga un diplomātijas ceļā.Tikpat būtiska būs situācijas attīstība Sīrijā, Jemenā, Lībijā un Venecuēlā," sacīja Rinkēvičs.

Neiztika, protams, arī bez Ukrainas. Rinkēvičs paziņoja, ka, lai arī Normandijas formātā sasniegts zināms progress saistībā ar Minskas vienošanās iepildīšanu, notika gūstekņu apmaiņa, situācija Ukrainā kardināli nav mainījusies. Ministrs minēja arī Krievijas politiku attiecībā pret Kijevu.

Globālie riski, pēc Latvijas ĀM vadītāja domām, nebeidzas ar militārajiem jautājumiem vien: "Nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kuru viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēka faktors. Kūstošie ledāji Arktikā, milzīgais piesārņojums jūrās un okeānos, ilgstošie un postošie ugunsgrēki Austrālijā, Āfrikā un Amazones mūža mežos rada neatgriezeniskus zaudējumus visam dzīvajam uz mūsu planētas. Lai mazinātu cilvēka postošo ietekmi uz vides piesārņojumu, nepietiek ar skaļiem lozungiem vai politiķu un diplomātu pieņemtām rezolūcijām."

Ārlietu ministrs apstiprināja Latvijas ārpolitikas pamata postulātus. "Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais sabiedrotais gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu," teica Rinkēvičs.

Ministrs pavēstīja par Latvijas sasniegumiem Eiropas Savienības dalībvalsts kārtā: "Latvija Eiropas Savienībā ir jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Ir pienācis brīdis, kad esam pietiekami pieredzējuši un varoši ne tikai sekot Eiropas Savienības politikām, bet spēt tās ietekmēt atbilstoši Latvijas interesēm. Vairākās jomās Latvija ir līdere dezinformācijas apkarošanas un kiberdrošības jomās… Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos, jo tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm un garantē demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanos, drošību un stabilitāti mūsu kaimiņreģionos."

Attiecībām ar Krieviju Rinkēvičs veltīja atsevišķu uzstāšanās daļu, ne to pozitīvāko: "Attiecībās ar Krieviju Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu. Мēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija."

"Pie galda par diviem procentiem"

Ar atbalsta paziņojumiem ĀM vadītāja runai uzstājās Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Valdības vadītājs atzīmēja: "Pirms gadiem. Latvija bija vairāk ārpolitikas vērotāja, varētu teikt, patērētāja. Pēdējos 15, droši, desmit aizvien intensīvāk, Latvija ir pārtapusi no vienas tādas pasīvas vērotājas uz vienu aktīvu politikas veidotāju. Un šī loma... mums ir iekarojuši indivīdi, institūcijas un valsts kopumā. Un šī loma mums ir jāstiprina. Mūsu balss pasaulē tiek sadzirdēta. Mēs iestājāmies par vienotu tirgu, mēs iestājamies par... pret naudas atmazgāšanu un vispār finanšu sistēmas stiprināšanu Eiropā un pārējā pasaulē. Mums Latvijā ir viens no Euro... no NATO vadošajiem centriem tieši šajā jomā. Mēs neesam vairs tā mazā valsts, kas tikai ņem pretī. Mēs esam pilnīgi līdzvērtīga balss, kas argumentē, kuru uzklausa un kas veido šo politiku. Mums no šīs lomas nav jākautrējas, mums šī loma ir jāstiprina."

Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzīmēja pasaulē augošo nestabilitāti. Viņš izteica prognozi, ka globālajā politikā arvien lielāku svaru iekaros reģionālie spēlētāji. Savukārt starptautiskās organizācijas pakāpeniski zaudēs ietekmi. Aizsardzības iestādes vadītājs secināja, ka šādos apstākļos ir jāstiprina bruņotie spēki. Un tās metodes ir jau zināmas: "Mēs esam viena no tām valstīm, kura tiek aicināta arī uz tā saucamajām divu procentu pusdienām, jo mēs esam gatavi maksāt vismaz divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Un par to es pasaku paldies arī Latvijas Saeimai un visām iesaistītajām institūcijām, jo mūsu sabiedrībā ir panākts samērā liels konsensuss, vienprātība par to, ka par mūsu pašu drošību mums pašiem ir jārūpējas tik, cik mēs varam. Tie, kas vairs nevēlas maksāt divus procentus no iekšzemes kopprodukta par aizsardzību, lielā mērā ir vai nu tie, kas atbalsta kādas ārvalstu intereses, vai ir kādi margināli arī spēki mūsu valsts iekšienē."

Kādēļ Krievija neuzbruka Latvijai?

Parlamenta opozīcijas deputāti iebilda ministra Rinkēviča sacītājam. Tā, deputāts Aldis Gobzems Saeimas tribīnē atgādināja Rinkēvičam par to, ka iepriekšējā valdībā viņš apsūdzēja savu kolēģi no Zemkopības ministrijas – Jāni Dūklavu – tajā, ka viņš tikās ar Krievijas vicepremjeru, iepriekš neinformējot par to ĀM. Dūklavs tika pakļauts asai Ārlietu ministrijas kritikai. Taču šobrīd situācija ir pretēja: "Cik ziņojumus jūs, Rinkēviča kungs, esat uzrakstījis Ārlietu ministrijai, premjerei, premjeram, un arī drošības iestādēm par jūsu regulārajām tikšanām ar vienu Krievijas multimiljonāru oligarhu, es gribētu teikt, Pjotru Avenu? Ko jūs pārrunājat šajās tikšanās reizēs? Tās ir oficiālas vai neoficiālas? Kādu valsts politiku jūs bīdāt šajās sarunās, Rinkēviča kungs? Kāpēc jūs par to publiski nerunājat, ka jūs kuluāros regulāri tur dzerat droši vien vīnu ar kādu Krievijas multimiljonāru? Tā ir Latvijas ārpolitika?"

Tāpat deputāts atgādināja ministram par daudziem pārlidojumiem, kurus apmaksāja ar nodokļu maksātāju naudu, turklāt tikai un vienīgi biznesa klasē, norādīja uz nesaprātīgajiem tēriņiem aparāta un pārstāvniecību un vēstniecību tīkla uzturēšanai, un pat uz dīvaino Rinkēviča attieksmi pret "stratēģisko partneri" – ASV prezidentu Donaldu Trampu. "ASV esot mūsu stratēģiskais partneris – tā saka Rinkēviča kungs, tā saka Pabrika kungs. Palasiet Rinkēviča kunga un Pabrika kunga vīterošanu sociālajos tīklos par ASV prezidentu pirms kāda laika, un jūs ieraudzīsiet tur diezgan interesantu ainu, ko viņi saka par Donaldu Trampu abi divi. Tā rīkojas atbildīgi politiķi, kas saka, ka ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, rakstot nicīgus tviterierakstus par ASV prezidentu?"

Rezumējot, Gobzems paziņoja: "Lielākais un faktiski vienīgais panākums ārpolitikā ir tas, ka krievi Latvijā nav iebrukuši, tas ir vienīgais panākums, nevis investīciju pieaugums, nevis Latvijas tautas labklājības pieaugums, nevis tas, ka mums cilvēki atgriežas, nevis tas, ka mēs esam Lielbritānijas pats, pats labākais draugs un ka mums te viss kūsā no biznesa, bet tikai tas, ka mums krievi nav iebrukuši. Tas ir vienīgais jūsu panākums. To jūs katru gadu sakāt. Viss! Tā ir visa ārpolitika. Tam nevajag ārlietu ministru, to var pateikt jebkurš, arī bez izglītības, arī neievēlēts Saeimā, kā jūsu premjers."

Par "Krusta kara" sekām

Uz nesenajām ĀM kļūdām ekonomikas jomā norādīja "Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs. "Mūsu acu priekšā ir nopietna krīze Latvijas tranzīta nozarē, bet Ārlietu ministrija diemžēl nenodarbojas ar Latvijas valsts amatpersonu vizīšu nopietnu izstrādi, kas spētu uzlabot mūsu saimnieciskās attiecības ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Ministru prezidenta Kariņa nesenajā braucienā Baltkrievijā diemžēl mums nesanāca nopietni aprunāties ar konkrētiem ekonomiskiem spēlētājiem Baltkrievijā, lai gan pieņēmušā puse piedāvāja organizēt kopīgu biznesa forumu un risināt jautājumus," sacīja Kabanovs.

Viņa frakcijas kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Edgara Rinkēviča paziņojumu šādi: "Ārlietu ministra acīs pasaulē notiek tāds svētais "Krusta karš" pret visiem tiem, kas, ministra ieskatā, nepietiekami respektē "Rietumu vērtības", vai nu ir nepietiekami lojāli transatlantiskajām attiecībām. Nojaušams, ka ārlietu ministrs sevi redz kā vienu no galvenajiem šā svētā kara karoga nesējiem. Vai tas ir tiešām par vērtībām – tas, manuprāt, ir stipri apšaubāms. Bet pagaidām pieņemsim – pieņemsim, ka tas tiešām ir par vērtībām. Tad jāsaprot šī svētā kara sekas. Tas nozīmē, ka attiecības, tajā skaitā ekonomiskās, galvenokārt, ir veidojamas tikai ar "Rietumu vērtību" valstīm. Tas nozīmē tiltu izjaukšanu un sienu būvēšanu ar valstīm, kuras, ministra ieskatā, neatbilst "Rietumu vērtību" augstajiem standartiem. Ārlietu ministrs piedāvā uzbūvēt lielo Latvijas mūri – mūri starp valstīm un starp tautām. Šīs mūris tiek būvēts valstī, kur gandrīz katrs piektais – 22,9 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir, 434 tūkstoši iedzīvotāju, ir pakļauti nabadzības riskam. Un ārlietu ministra realizētā politika var novest tikai pie tā, ka Latvija mūžīgi paliks viena no Eiropas nabagākajām valstīm, no kuras aizbrauks lielākā daļa tās spējīgāko un gudrāko iedzīvotāju."

Glābt pilsoni Misāni

Saeimas sēdē deputāti nepaspēja apspriest visus darba dienas kārtības jautājumus, taču apstiprināja divus. Pirmām kārtām tika pagarināts Latvijas kareivju atrašanās mandāts Irākā (to skaitu viedos 10 militārie instruktori). Otrkārt, komisiju izskatīšanai saņemts likumprojekts, kurš paredz Latvijas pilsoņu izdošanas kriminālvajāšanai trešajām valstīm ierobežošanas iespēju. Grozījumi tika izstrādāti pēc nesenā skandāla ar iespējamo Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu DĀR.

DĀR viņu izdos Dānijas tiesa. Latvijas kareivji dienē Dānijas kontingentā. Latvijas ĀM nespēj (pagaidām) ietekmēt savus koalīcijas partnerus, lai atgrieztu dzimtenē vienu Latvijas pilsoni. Toties diskusijas par "Rietumu vērtībām" un "globālajiem izaicinājumiem" parlamentā var turpināties dienām ilgi.

81
Tagi:
Misāne
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju

13
(atjaunots 19:05 25.09.2020)
ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā. Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā šo soli nosauca par "gaisa tricināšanu" un pamatoja savu viedokli.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā, liecina informācija Republikāņu partijas pārstāvja Marko Rubio lapā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments paredz ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc dokumenta autoru domām, "iejaukti starptautisko tiesību atklātā pārkāpumā", ieskaitot Navaļnija "saindēšanu".

Likumprojekts pieprasa no ASV varasiestādēm atskaitīties Kongresam par to, kas tām zināms par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko aprindu finansēm. Tas uzdod Baltajam namam atbildēt uz jautājumu, vai Krievija pārkāpusi ASV likumus, kas aizliedz ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu.

Līdz ar Marko Rubio dokumentu parakstījis republikānis Mits Romnijs, kā arī demokrāti Kriss Kunss, Bens Kardins un Kriss van Hollens.

Lai likumprojekts tiktu pieņemts, tam jāsaņem atbalsts Senātā un Pārstāvju palātā, kā arī prezidenta paraksts.

Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā komentēja senatoru iniciatīvu.

"Tas ir tīri publisks darbs. Kādas var būt atskaites? Tās ir absolūti nereālas lietas. Tās visas ir runas par labu nabagiem, izteikumi priekšvēlēšanu histērijas palielināšanai. Pie tam: Navaļnija lieta, drīzāk, ir demokrātu jautājums. Republikāņi tam pievienojās negribīgi, un, man šķiet, neatbalstīs to nākotnē. Jebkurā gadījumā Tramps to visu noslēdza ļoti piesardzīgi un distancēti. Un Pompeo teica, ka vajagot reaģēt, kad būs zināmi visi notiekošā fakti, ka pagaidām nav gluži skaidrs, kas notiek," konstatēja Vladimirs Možegovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi varētu saņemt no vāciešiem informāciju par Navaļniju, taču pieprasījumi no ASV nav saņemti.

"Tas būtu kaut kāds pamats sankcijām, taču pagaidām tādi pieprasījumi nav saņemti. Tāpēc man šķiet, ka tā visa ir gaisa tricināšana. Tas ir kaut kāds tumšs stāsts, tāpēc Tramps negrib tajā ieķēpāties – demokrātu afēra, kurā vienkārši negribas ieķēpāties. Man šķiet, demokrāti pastiprināti virzīs jautājumu uz priekšu, bet Tramps no tā visa mazliet attālināsies," uzskata politologs.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņš izveseļosies pilnībā.

13
Tagi:
Novičok, Navaļnijs, Tramps
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

28
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

28
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā