Rīgas mērs Oļegs Burovs, foto no arhīva

"Saskaņa" atkārtoti savākusi parakstus par neuzticības izteikšanu Burovam

16
(atjaunots 10:56 24.01.2020)
"Saskaņas" deputāti solīja nepieņemt Rīgas budžetu, kamēr pie varas būs Oļegs Burovs, un tur doto vārdu – atkal cenšas panākt mēra atlaišanu no amata.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Partijai "Saskaņa" izdevies atkārtoti savākt nepieciešamos 20 parakstus, lai iniciētu Rīgas mēra Oļega Burova ("Gods kalpot Rīgai", GKR) atlaišanu no ieņemamā amata, vēsta TVNet.

"Saskaņas" deputāte Anna Vladova paziņoja, ka parakstījās visi 16 "Saskaņas" deputāti, tātad, arī Jānis Ločmelis, kurš iepriekš atsauca savu parakstu. Pirms dažām dienām Ločmelis apgalvoja, ka neatbalstīs otru mēģinājumu nocelt no amata Burovu.

Latvijas galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Divu nedēļu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas domes priekšsēdētājam ir jāsasauc ārkārtas sēde jautājumā par neuzticības izteikšanu viņam.

Turklāt Rīgas domes "Saskaņas" frakcija paziņoja, ka neatbalstīs pašvaldības budžetu 2020. gadam, kamēr mēra krēslā turpinās atrasties Burovs. "Saskaņas" deputāti paziņoja, ka negrasās piedalīties nedz Budžeta komisijas sēdē, nedz Finanšu un administratīvo lietu komitejas sēdē, kura ieplānota 27. janvārī.

Pēc Burova sacītā, pat ja komiteja neatbalstīs budžeta projektu, 31. janvārī mērs sasauks domes sēdi. Saskaņā ar likumu, pašvaldības budžets ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

16
Pēc temata
Urbanovičs saskatījis Rīgas domes krīzē "meistara roku no malas"
Baraņņiks: atlaist no amata mēru nenozīmē atrisināt Rīgas problēmas
Divi uz izeju, viens atliek: kur deputāti ved Rīgas domi
Mēra nomaiņa vai domes atlaišana: cik ir atlicis Rīgas domei
Andžejs Duda

Andžejs Duda uzvarējis prezidenta vēlēšanās Polijā, liecina aptauja

11
(atjaunots 12:39 13.07.2020)
Otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu, liecina socioloģiskās laboratorijas pētījums.

RĪGA, 13. jūlijs - Sputnik. Socioloģiskās laboratorijas Ipsos pētījums late poll apstiprina, ka uzvaru prezidenta vēlēšanās izclīnījis pašreizējais Polijas valsts vadītājs Andžejs Duda, vēsta RIA Novosti.

Late poll  pētījums ir aptauja, ko veic vēlēšanu dienā pēc balsojuma beigām, tā pamatā ir komisiju protokolu rezultāti, ar ko strādāja sociologi.

Saskaņā ar tās datiem, otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā svētdien valdošās partijas "Likums un taisnība" kandidāts Andžejs Duda saņēmis 50,8% vēlētāju balsu un apsteidzis opozīcijas apvienības "Pilsoniskā koalīcija" kandidātu Rafalu Tšaskovski, ko atbalstījuši 49,2% vēlētāju.

Pie tam, saskaņā ar tās pašas socioloģiskās laboratorijas Ipsos veiktās exit poll datiem, Duda saņēmis 50,4% balsu, apsteidzot savu sāncensi par 0,8% balsy.

Polijas Valsts vēlēšanu komisija plāno šodien paziņot oficiālos vēlēšanu rezultātus.

11
Tagi:
Andžejs Duda, Polija
Pēc temata
Bijušais Polijas prezidents nožēlo, ka nespēja uzlabot attiecības ar Krieviju
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku
"Sitiens zem jostasvietas". Poļu žurnālists nokauninājis prezidentu
Polijas TV darbinieks tika atlaists Dudas fotogrāfijas dēļ ar Trampu
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

37
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

37
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara