Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā

116
(atjaunots 15:22 22.01.2020)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš publiski aizrādīja IeM vadītājam Sandim Ģirģenam par mēģinājumu izmainīt Valsts policijas priekšnieka iecelšanas kārtību.

RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena paziņojumi, ka Valsts policijas vadītāja amatam drīkst pretendēt vien pāris cilvēki, ir dezinformācija, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš Latvijas Televīzijas rīta ētera laikā.

Iepriekš Ģirģens pastāstīja žurnālistiem, ka piedāvājis veikt izmaiņas kārtībā, saskaņā ar kuru tiek izvēlēts Valsts policijas priekšnieks, paplašinot iespējamo pretendentu loku. Taču koalīcija atteicās rīkot atvērtu konkursu un IeM vadītājam būs pašam jāizvēlas kandidāts, kurš visaugstākajā mērā būs atbilstošs amata prasībām.

Šobrīd likums paredz, ka Valsts policijas, Robežsardzes un VUGD priekšnieka amatā var tikt iecelts vidējā vai augstākā ranga virsnieks ar vismaz 10 gadus ilgu dienesta stāžu IeM struktūrās. Patlaban šīm prasībām, pēc Ģirģena sacītā, vislabāk atbilst Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Kariņš nosauca Ģirģena vārdus par dezinformāciju.

"Šeit ministrs piedāvā to, ko nedrīkst piedāvāt – mīkstināt prasības. (…) Iespējamais pretendentu loks ir pāri par tūkstoti cilvēku. (…)Tas, ka dezinformē sabiedrību šādos apmēros, ir nepieļaujami," paziņoja valdības vadītājs.

Kariņš uzsvēra, ka ir jāizbeidz prakse, kad amatos tiek virzīti "sev tīkami cilvēki".

"Mēs izbeidzam veco praksi, kad amatos bīdām savus cilvēkus. Līdz šim mums ir [konkursa ceļā iegūts] izcils Valsts prezidents, labs Latvijas Bankas prezidents, Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja. Priekšā stāv ģenerālprokurora izvēle un augstākā tiesneša izvēle. Un, ja aiziet Valsts policijas priekšnieks projām, tad Iekšlietu ministrijai ir sava atlases kārtība. Iespējamais pretendentu loks ir liels - nevajag mīkstināt prasības," paziņoja premjers.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka viņš jau ir spējis izskaidrot šo pozīciju žurnālistiem.

"Es ar ministru arī tikšu galā," solīja viņš.

116
Pēc temata
Stabili un gatavi turpināt: Kariņš apkopojis pirmā darba gada rezultātus
Ekonomiste: Latvija nozāģējusi zaru, uz kura pati sēdēja, taču Kariņš ir gandarīts
Mēs esam izdarījuši visu iespējamo: Kariņš izteicās par banku sistēmas reformu
Mēs neesam tik nabadzīgi: Kariņš par to, kāpēc vairs nebūs miljarda eiro no ES
Kariņš apsolījis iedzīvotājiem nesāpīgu nodokļu palielināšanu
Krievijas Ārlietu ministrijas ēka, foto no arhīva

Simetriska atbilde: Krievija izraida 10 ASV diplomātus un sper citus soļus

18
(atjaunots 12:30 18.04.2021)
Krievijas Ārlietu ministrija informēja par pasākumiem atbildei Savienotajām Valstīm. Krievijas sankciju simetriskajā kompleksā – lēmums izraidīt no valsts desmit amerikāņu diplomātus un citi pasākumi.

RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Desmit amerikāņu diplomātiem nāksies pamest Krieviju, preses konferencē informēja valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Desmit diplomāti iekļauti sarakstā, ko mums iesniedza ar lūgumu nodrošināt viņu aizbraukšanu no ASV. Uz šo pasākumu mēs atbildēsim simetriski – piedāvāsim pamest mūsu valsti desmit ASV diplomātiem," Lavrova teikto citēja Sputnik Meedia, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Bez tam, viņš piebilda, Krievija iekļāvusi sankciju sarakstā astoņus ierēdņus, kuri pārstāv Vašingtonas administrācijas vadošās struktūras. Turpmāk Krievijas Federācijā liegts ierasties ASV ģenerālprokuroram Merikam Garlandam, ASV iekšējās drošības ministram Alehandro Majorkasam, ASV prezidenta padomniekam iekšpolitikas jautājumos, bijušai pārstāvei ANO Sjūzenai Raisai, FIB direktoram Kristoferam Rejam, ASV Federālā cietumu biroja direktoram Maiklam Karvahalam, ASV Nacionālās izlūkošanas direktoram Evrilam Heinsam, ASV prezidenta bijušajam padomniekam nacionālās drošības jautājumos Džonam Boltonam un bijušajam CIP direktoram Robertam Vulsijam.

Biznesa sankcijas Krievija saglabās rezervei

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, kā ASV jaunās sankcijas var ietekmēt valsts ekonomiku, diplomāts atzīmēja, ka Krievija jebkurā situācijā atradīs izeju un ASV sankcijas KF ekonomikai ir pa spēkam.

"Saprotamu iemeslu dēļ mums nav atbilstošu tāda mēroga instrumentu ASV ietekmei, taču mūsu speciālisti vērtē, ka šis mērogs mūsu ekonomikai ir pa spēkam. Domāju, tā arī būs. Mēs no jebkādas situācijas esam atraduši un atradīsim izeju," viņš teica.

Diplomāts uzsvēra, ka Krievija var apstiprināt sāpīgus pasākumus ASV biznesam, taču šo soli pietaupīs sliktākajam laikam.

"Mums arī ir iespējas pieņemt amerikāņu biznesam sāpīgus pasākumus. Mēs tos paturēsim rezervei," viņš teica.

Krievijas ĀM oficiālajā paziņojumā, kas publicēts resora vietnē, minēti arī citi pretpasākumi, kas tiks ieviesti tuvākajā laikā. Piemēram, vīzu izsniegšana īstermiņa komandējumiem Valsts departamenta līnijā tiks minimizēta – līdz 10 cilvēkiem gadā, atbilstoši ASV lēmumiem.

Ņemot vērā ASV diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku pastāvīgos pārkāpumus – sistemātiski netiek ievēroti noteikumi braucieniem pa Krievijas Federācijas teritoriju, tiks pārtraukta divpusējā vienošanās, kas regulē diplomātu pārvietošanos ārpus viņu bāzes vietām.

Par vienu no sāpīgākajiem pretpasākumiem ASV, iespējams, kļūs amerikāņu fondu un nevalstisko organizāciju darbības aizliegums, kas iejaucas Krievijas iekšpolitikā. "Runa ir par Valsts departamenta un citu ASV valsts struktūru kontrolēto amerikāņu fondu un NVO darbības pārtraukšanu Krievijas Federācijā," teikts paziņojumā.

Tāpat Krievijas ĀM ieteica ASV vēstniekam Džonam Sallivanam doties uz Vašingtonu, lai "izanalizētu situāciju un veiktu konsultācijas".

Likumi nav domāti ASV

Iepriekš ASV prezidents Džozefs Baidens parakstīja rīkojumu par sankcijām pret Krieviju par "kiberuzbrukumiem un iejaukšanos ASV vēlēšanās". Ierobežojumi vērsti pret 32 Krievijas uzņēmumiem un fiziskām personām, kā arī 6 tehnoloģiskajām kompānijām.

Vienlaikus ASV ziņoja, ka no valsts tiek izraidīti 10 Krievijas diplomāti, kuri it kā esot specdienestu pārstāvji. Saskaņā ar Baltā nama vadītāja rīkojumu, diplomāti pasludināti par persona non grata, viņiem jāpamet valsts teritorija 30 dienu laikā.

Bez tam no 2021. gada 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā arī Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde.

ASV sankciju politiku Maskava uzskata par nelikumīgu un neproduktīvu.


18
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, ASV, sankcijas
Pēc temata
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju
Kremlis gatavs sliktākajam scenārijam attiecībās ar ASV
Jauna prognoze: Pasaules Banka pareģo Krievijas ekonomikas ātru atjaunošanu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

27
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

27
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu