Nacionālās apvienībasVisu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars

Nacionālā apvienība iesaka aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā

26
(atjaunots 00:38 21.01.2020)
Nacionālā apvienība iesaka uzdot partijām veikt aģitāciju tikai latviešu valodā, atsaucoties uz Satversmes preambulu un 2012. gadā aizritējušā valodu referenduma rezultātiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) ierosinājusi izskatīt jautājumu par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredzētu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā, vēsta tvnet.lv.

Partijas pārstāvis Kristaps Gulbis informēja, ka NA uzskata: tādējādi tiks īstenots Satversmes 4. pants, kas nosaka, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda, kā arī preambula, kurā norādīts, ka Latvijas valsts nodibināta ar mērķi garantēt latviešu nācijas, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību.

Autori uzskata, ka grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanas. Runa ir par aģitāciju sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās neatkarīgi no īpašuma piederības. Šajā kontekstā plānots arī paredzēt atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, papildinot Administratīvo sodu likumu.

"Partijas priekšlikums par aģitāciju valsts valodā ir jautājums par mūsu tautas pašcieņu. Ir nepieļaujami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika.

Valodas referendumā 2012. gadā Latvijas iedzīvotāji pauda savu gribu un apliecināja, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu valoda," uzskata partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Viņaprāt, kopš tā laika sperti nozīmīgi soļi tautas gribas nostiprināšanai izglītības sistēmā un citās jomās. Tāpēc priekšlikums ir vēl viens solis, lai nostiprinātu Latvijas pamatus.

Krievu valoda Latvijā nonākusi sarežģītā stāvoklī. No vienas puses tā ir dzimtā vairāk nekā trešajai daļai iedzīvotāju, vēl vairāk cilvēku sarunājas tajā ģimenē. Vienlaikus krievu valodas statuss nav nostiprināts – formāli tā ir vienkārši svešvaloda, gluži kā ķīniešu valoda vai suahili. Vēl vairāk, dažās jomās ES valodas ir labāk aizsargātas nekā krievu valoda.

Jau ilgus gadus latviešu nacionālisti iet krustakarā pret krievu valodu, ierobežojot tās lietojumu publiskajā un darba sfērā, kā arī izglītībā – no 2019. gada 1. septembra sākusies pilnīga skolu izglītības pārvešana pie latviešu valodas.

Krievvalodīgie aktīvisti un Krievija regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas diskriminējošai politikai, taču Latvijas valdība ignorē starptautisko organizāciju rekomendācijas.

26
Pēc temata
Krievijas politiķis: vardarbīga latviskošana draud ar sprādzienu valstī
Latvija dalās bagātajos, nabagajos un krievos: Dombrava nobažījies par valsts nākotni
Latvijas tiesībsargiem draud ar cietumu par krievu valodas aizstāvību
Latvieši uzskata, ka krievi – tie ir tie, citi: Baltkom klausītājs par latviešu valodu
"Latviešu diskriminācija": Austrumu slimnīcas zvanu centru izkritizēja par krievu valodu
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

34
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

34
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Latvijas karogs, foto no arhīva

Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam

18
(atjaunots 11:45 01.07.2020)
Stratēģiskos mērķus Latvijas nacionālajā attīstības plānā Pārresoru koordinācijas centrs uzstādīja vēl pirms pandēmijas perioda Latvijā, tādēļ daudzi punkti šobrīd liekas nereāli.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Nacionālais attīstības plāns tuvākajai septiņgadei, kurš tika iesniegts Saeimas ārkārtas sēdei šo ceturtdien, apgalvo, ka stratēģiskie mērķi nav simboliski, raksta avīze "Segodņa".

"Neviena darbība nav pretrunā ar stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politiku saskaņotību," daiļrunīgi tiek apgalvots dokumentā.

Atvainojiet, bet nacionālā plāna pamatkritērijus Pārresoru koordinācijas centrs noteica ar Ministru kabinetu vēl pirms "koronakrīzes". Tātad laikā, kad izpildvaras rīcībā vēl nebija daudzu miljardu plauktiņa, no kura varētu ņemt līdzekļus, apzīmējot to kā pandēmijas apkarošanu.

Šodien, pie strauji augoša bezdarba, dīvaini izskatās deklarācijas, kuras izskatās šādi: "strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos". Šoku piedzīvojošajai tautsaimniecībai de facto sadrumstalotajā ES par ņirgāšanos skan vēlmes: "Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū."

"Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā," šādas tēzes arī acīmredzami ir no "pirmskovida" pagātnes. Liekas nereāla arī "multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana". Jo Satiksmes ministrija jau aizritējušajā ziemā sāka slēgt dzelzceļa stacijas visā Latvijā!

Tā, 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Vienu var teikt droši: apkārtējās vides tīrības, putnu un dzīvnieku esamības rādītāji mežos noteikti pieaugs. Taču nevis pateicoties ekoloģiskiem pasākumiem, bet sakarā ar ražotņu slēgšanu.

Starp citu, šī gada sākumā iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

18
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas

Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: tas notika tuvo ārzemju valstīs

0
(atjaunots 20:27 02.07.2020)
Vispārējais Krievijas balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā beidzās 1.jūlijā. Pirmo reizi vēsturē tas norisinājās veselas nedēļas garumā – no 25.jūnija.

Vēlēšanu iecirkņi bija atvērti visā valstī, taču iespēja nobalsot bijusi arī Krievijas pilsoņiem, kuri atrodas ārzemēs, tai skaitā bijušās PSRS valstīs. Koronavīrusa pandēmijas dēļ visu bija spēkā papildu sanitārās kontroles pasākumi. Aizsargmaskas un cimdi bija obligāti visiem, kā arī sociālās distances ievērošana. Kā balsošana norisinājās tuvo ārzemju valstīs – mūsu video.

0
Tagi:
balsojums, Konstitūcija, Krievija
Pēc temata
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā