Bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns, foto no arhīva

Jurkāns: ja Latvija paskatīsies Krievijas virzienā, tad uzreiz saņems ASV sankcijas

120
(atjaunots 16:54 08.01.2020)
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs Jānis Jurkāns komentēja Edgara Rinkēviča ziņojumu par starptautisko situāciju un sniedza savu vērtējumu Ķīnas, Krievijas un ASV attiecībām, kā arī pastāstīja savu redzējumu tam, kā Latvijai būtu jāveido sava politika.

RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. ASV un Ķīna noteiks pasaules ekonomiku, savukārt ASV un Krievija – pasaules drošības politiku, paziņoja Jurkāns Sputnik Latvija intervijā. Pēc viņa domām, Ķīna un Krievija arī turpmāk satuvināsies, jo faktiski ASV grūž tās to darīt.

"Attiecībā uz Eiropas Savienību – tā sabrūk. Ar ES neviens vairs nerēķinās – nedz Ķīna, nedz ASV. Atsevišķi – ar Lielbritāniju, ar Vāciju – jā, taču kā ar struktūru… Es domāju, ka tā jau ir vakardiena. Pēc ES sabrukuma notiks kaut kādā mērā Eiropas Savienības reģionalizācija. Latvijai kā ES dalībvalstij ir jādomā – ko lai dara tālāk, kāda savienība, ar ko draudzēsimies, un ko tas viss mums nozīmē," pateica Jurkāns.

Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas un visu pārējo Baltijas valstu attiecības ar KF ir atkarīgas no ASV politikas pret Krieviju.

"Kolīdz kāds paskatīsies Krievijas virzienā, uzreiz var būt sankcijas – tā tas tika izdarīts attiecībā pret kompānijām, kuras piedalās projektā "Ziemeļu straume 2". Amerikāņi valdīs ar sankcijām, viņi būs kā policisti – kamēr dolārs valdīs ekonomikas pasaulē, amerikāņi izmantos šo sviru," pateica Jurkāns.

Pēc kārtējām vēlēšanām ASV, viņaprāt, nenotiks nekāda satuvināšanās ar Krieviju, savukārt Latvija sekos tam kursam, kuru diktēs amerikāņi. "Es nesaskatu kaut kādu pagriešanos ar seju pret Krieviju," pateica Jurkāns.

Latvijas ĀM ziņojums

XXI gadsimtā starptautiskas problēmas kļūst arvien sarežģītākas – tradicionālie politiskie jautājumi, drošības un ekonomikas jautājumi gūst jaunus aspektus, kas saistīti ar globalizāciju, jaunu tehnoloģiju un informācijas plūsmas platformu attīstību. Sāncensība, kura rodas minēto procesu rezultātā starp galvenajiem spēlētājiem un spēka centriem, rada nopietnus draudus esošajai pasaules kārtībai. Šīs tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju.

Šāds starptautiskās situācijas vērtējums ir atrodams ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikgadējā ziņojumā. Tajā tiek uzsvērts, ka arvien neparedzamākas kļūst attiecības četrstūrī ASV – Ķīna – Eiropas Savienība – Krievija.

120
Tagi:
ASV, politika, Latvija, Jurkāns
Pēc temata
Jurkāns: ASV nostādījušas Latviju uz nabadzības sliekšņa
Pabriks pastāstīja, kā sūdzas ASV par līdzekļu trūkumu Latvijas aizsardzībai
Korupcija un atkarība no noskaņojuma pārmaiņām ASV: Jurkāns novērtējis perspektīvu Latvijā
Lembergs pieprasa iztulkot ASV sankcijas latviešu valodā
Donalds Tramps

Amerikāņu eksperts uzskata, ka Trampa izredzes uz atkārtotu ievēlēšanu pieaug

19
(atjaunots 11:46 04.06.2020)
Eksperts norādīja, ka pašlaik, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izredzes uz otru prezidentūras termiņu un uzvaru vēlēšanās šī gada novembrī ir pieaugušas, ņemot vērā protestus un nekārtības, kas pārņēmušas valsti, uzskata Perdjū universitātes Politoloģijas un afroamerikāņu pērījumu fakultātes docente Nadja Brauna, vēsta RIA Novosti.

Jau vairāk nekā nedēļu ASV turpinās plaši protesti un nekārtības, kas sākās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas Mineapolē no policistu rokām. Tramps atbalsta apņēmīgus soļus kārtības atjaunošanai un iesaka štatu gubernatorim izmantot karavīrus. Daudzi gubernatori viņam nepiekrīt.

Izredzes pieaug

"Uzskatu, ka viņam ir labas izredzes uzvarēt. Ja jūs man būtu uzdevuši šo jautājumu pirms Džordža Floida nāves, es teiktu, ka viņa izredzes ir mazākas, ņemot vērā viņa reakciju uz Covid-19," Brauna norādīja sarunā ar RIA Novosti.

Tagad, pēc viņas domām, nekārtību fonā aizvien lielāks skaits cilvēku pievienojas Trampa viedoklim, lai arī agrāk viņi nebija sajūsmā par ASV prezidentu. To sekmē arī uzbrukumi Demokrātiskās partijas "kreisajam spārnam".

Pēc ekspertes domām, rasisma un policijas vardarbības problēma nākamajās vēlēšanās būs viena no fundamentālākajām.

Brauna atgādināja, ka "tīri matemātiski" Demokrātiskās partijas kandidāts, par ko vajadzētu kļūt Džo Baidenam, nevarēs izcīnīt uzvaru bez afroamerikāņu atbalsta. "Baidenam ir jāuzstājas un strikti jānosoda šīs nelikumīgās slepkavības (afroamerikāņu bojāeja no policistu rokām – red.)," ir pārliecināta Brauna.

Pie tam, viņa uzskata, Baidenam vajadzētu akcentēt savu saikni ar Baraku Obamu, kā arī izvirlzīt viceprezidenta postenim afroamerikānieti.

Problēmas saglabājas

Sarunā par plašo protestu iemesliem eksperte atzīmēja, ka pēdējos mēnešus afroamerikāņi izjūt nopietnas ekonomiskās problēmas, ko radījusi koronavīrusa pandēmija, un galu galā "nabagie kļuvuši vēl nabagāki". Tomēr konflikta pamatā ir ASV krāsaino iedzīvotāju tradicionālās problēmas, tas ir, "sistemātiska nevienlīdzība", kā arī fakts, ka varasiestāžu attiecībās ar viņiem trūkst "taisnīguma un caurspīdīguma".

"Afroamerikāņi vēlas vienlīdzīgi piedalīties amerikāņu sabiedrības dzīvē... Viņi vēlas tikai to, lai ar viņiem apietos tāpat kā ar baltajiem. Mēs tieši tāpat ticam demokrātijas vērtībām, uz kuru pamata dibināta šī valsts," apliecināja Nadja Brauna – arī viņa pārstāv afroamerikāņu aprindas.

Pie tam viņa precizēja, ka sākotnēji Savienoto Valstu izveidē piejaukts rasisms – afroamerikāņi bija vergi, un viņiem nebija nekādu politisko tiesību.

"Domāju, mēs novērosim vēl spēcīgākas sadursmes ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, pirms situācija uzlabosies," uzskata Brauna.

ASV krāsainie iedzīvotāji – ne vairāk kā 20% iedzīvotāju – tradicionāli pārsvarā atbalsta demokrātus. Protams, daudzi balso par republikāņiem un Trampu. Tāpēc maijā lielu skandālu izraisīja Baidena nepiesardzīgais izteikums par afroamerikāņiem – sak, "ja jūs nebalsojat par mani, jūs neesat melnie". Vēlāk viņš bija spiests par to atvainoties.

Pie tam otrdien grautiņu fonā ASV prezidenta padomniece Kellienna Konveja atzina, ka valstī pastāv "institucionālais rasisms" un jūtams – visi cilvēki nav vienlīdzīgi.

19
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, ASV
Pēc temata
"Tramps var atdot Krievijai Aļasku": šausmas ASV Senātā
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

56
(atjaunots 20:46 04.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

56
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Kauņas panorāma, foto no arhīva

Eurolines atjaunos pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm

0
(atjaunots 12:00 05.06.2020)
Starptautiskā pasažieru pārvadātāja Eurolines autobusi tiks aizpildīti tikai uz pusi, turklāt pasažierus lūgs ceļot maskās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. No šīsdienas autobusu pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Kauņu atsāks starptautiskais pasažieru pārvadātājs Eurolines, vēsta Tvnet.

No 15. jūnija plānots atsākt arī reisus uz Viļņu, Varšavu, Gdaņsku un Tallinu.

Eurolines vadītājs Edmunds Pavlovs pastāstīja, ka autobusu reisi tiks atsākti pakāpeniski.

Viņš atklāja, ka vispirms sāksies braucieni uz Lietuvu, no jūnija vidus atjaunosies reisi uz Tallinu, Varšavu, Gdaņsku. Pavlovs uzsvēra, ka uzņēmums novēros un novērtēs situāciju, jo tagad katra nedēļa atšķiras no iepriekšējās.

Uzņēmuma vadītājs piebilda, ka cilvēki vēlas ceļot un šī vajadzība nekur nav pazudusi.

Eurolines uzsvēra, ka, atsākot braucienus, liela uzmanība tiks veltīta drošībai – autobusi tiks dezinficēti un vēdināti pirms un pēc katra brauciena.

Pasažieriem autobusos būs pieejami dezinficējošie līdzekļi. Biļetes tiks pārdotas tikai uz katru otro vietu, tātad tiks garantēts drošs attālums starp pasažieriem. Viņu ķermeņa temperatūra tiks mērīta ar bezkontakta termometriem, bet autobusa vadītāji strādās maskās. Eurolines aicina pasažierus izmantot maksas brauciena laikā.

Iepriekš pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm atjaunoja kompānijas Ecolines un Lux Express. Tiek atjaunota arī aviosatiksme starp Baltijas valstīm.

0
Tagi:
Baltija, pasažieru pārvadājumi, sabiedriskais transports
Pēc temata
"Lux Express" autobusi atkal savienos Rīgu un Tallinu
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni