Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

Brexit: Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā jau ir sākušās problēmas

90
(atjaunots 15:22 07.01.2020)
Darba devēji un namīpašnieki sākuši interesēties Latvijas valstspiederīgajiem par viņu statusu Lielbritānijā. Un uzreiz aktivizējās krāpnieki, "kas palīdz visu noformēt".

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Lielbritānija jau stāv uz izstāšanās no Eiropas Savienības sliekšņa, taču desmitiem tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, kuri tur dzīvo, joprojām nav reģistrējuši šajā valstī nedz pastāvīgo, nedz īslaicīgo uzturēšanās statusu. Un daudziem tas jau novedis pie nopietnām sadzīves problēmām, raksta avīze "Segodņa".

Lielbritānijā dzīvo 117 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, par ko liecina ĀM dati. Taču līdz šim brīdim, Lielbritānijas pastāvīgā iedzīvotāja statusam, kuram obligāti jāpiesakās līdz Brexit, pieteikumus iesnieguši tikai 79 tūkstoši cilvēku.

Nevajag vilkt laiku

Lai arī statusu varēs iegūt vēl dažu mēnešu garumā, Lielbritānijas IeM konsultants darbā ar Latvijas valstspiederīgajiem aicina to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Iemesls ir tajā, ka jau tagad Latvijas valstspiederīgie Anglijā dažādās ikdienas situācijās sāk saskarties ar problēmām, ja nevar uzrādīt pastāvīgā iedzīvotāja vai pagaidu statusu.

Mančestra, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

"Noteikti iesaku neatlikt uz pēdējo brīdi, jo darba devēji tiešām jau tagad prasa pastāvīgā iedzīvotāja statusu. To prasa arī aģentūras, ja mūsu tautieši vēlas noīrēt istabiņu vai māju," paskaidroja Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas rezidenta statusa konsultante Inese Asermane TV3 Ziņām.

Arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā to apstiprina.

Latvijas vēstniece Lielbritānijā un Ziemeļīrijā Baiba Braže norāda: "Ir bijušas reizes, kad namu īpašnieki negrib slēgt īres līgumus, ja cilvēkiem nav šī reģistrētā statusa. Ir bijušas reizes, kad tas ir prasīts tiesībsargājošās iestādēs."

Kamēr Brexit nav noticis, atteikt nodarbināšanā vai mājokļa izīrēšanā ES pilsoņiem Lielbritānijā nedrīkst, taču daļa britu tādējādi demonstrē savu attieksmi pret migrantiem. Tas steidzina Latvijas valstspiederīgos reģistrēt jauno statusu.

Uzmanību, afēristi!

Šajā steigā britu IeM konsultante brīdināja tautiešus, lai viņi neuzķeras uz krāpnieku āķa. Jūtami aktivizējušās nelicencētas kompānijas, kas piedāvā noformēt pastāvīgā iedzīvotāja statusu par samaksu, kas svārstās no 50 līdz pat 300 britu mārciņām.

Ir bijuši gadījumi, kad šādi krāpnieki pazaudējuši klienta pasi, vai arī vispār visus klienta dokumentus. Beigās cilvēks palika bez dokumentiem un bez statusa. Dažkārt tā ir īsta nelaime, jo pazūd vienīgie dokumentālie apliecinājumi tam, ka Latvijas valstspiederīgais uzturējies Lielbritānijā piecus gadus – termiņš, kurš ir nepieciešams pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

Kas ir būtiski: pēc Brexit bez pastāvīgā vai pagaidu statusa mūsu tautiešiem draud pat deportācija no Lielbritānijas.

Izstāšanās no ES: sākas pārejas posms

Atgādināsim: 31. janvārī ir noteikts datums, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Taču faktiski gandrīz viss būs tā, kā bijis līdz šim, jo sāksies pārejas posms, kura laikā pusēm būs jāvienojas par to, kā tiks sakārtotas to attiecības tirdzniecībā, finansēs un citās nozarēs pēc Lielbritānijas izstāšanās beigām no ES.

Lai legalizētu savu statusu Anglijā, Latvijas valstspiederīgajiem ir jāpiereģistrējas speciālā sistēmā Settled/Pre–Settled.

Starp citu, uzreiz pēc tam, kad notiks Lielbritānijas izstāšanās no ES, visus ceļotājus, kuri atlidos uz Latviju no Anglijas, Rīgas lidostā sagaidīs muitnieki – ar pārbaudi.

Un ja cilvēki vedīs līdzi preces, tad, līdzīgi citu trešo valstu gadījumam, preces, kuras maksās vairāk nekā 430 eiro, tiks apliktas ar muitas nodevu un pievienotās vērtības nodokli. Un, ja pienākas, arī ar akcīzes nodokli.

Alkohola ievešanai darbosies šādi ierobežojumi: 1 litrs stipro alkoholisko dzērienu (virs 22 grādiem), vai nu 4 litri vīna, vai arī 16 litri alus. Cigaretes – 200 gabali.

90
Tagi:
Latvija, Lielbritānija, Brexit
Pēc temata
Latvija nespēs jūs aizstāvēt: Rinkēvičs atgādināja latviešiem par Brexit sekām
Kādas grūtības Latvijas piederīgajiem radīs Brexit
Kols: Latvijas uzņēmējiem jāsagatavojas Brexit
Finanšu ministrijā aprēķināts, cik Latvijai izmaksās Brexit
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

64
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

64
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

56
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

56
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju