Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs: valsts vēlas pārņemt Rīgas ostu nebūt ne Lemberga dēļ

161
(atjaunots 00:40 12.12.2019)
Rīgas mērs Oļegs Burovs paskaidroja, ar ko saistīts valdības lēmums pārņemt savā ziņā Rīgas ostu līdz ar Ventspils ostu.

RĪGA, 12. decembris – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka sakarā ar ASV sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu kontrole pār Ventspils un Rīgas ostām pāries valsts rokās.

Rīgas mērs Oļegs Burovs intervijā Sputnik Latvija uzsvēra, ka tamlīdzīgs lēmums nav pamatots.

"Ventspils osta patiešām ir saistīta ar Lembergu, taču starp Rīgas ostas nacionalizāciju un Lemberga iekļaušanu ASV sankciju sarakstā nav nekāda sakara. Iepriekš tamlīdzīgu vēlmi pauda vairākas partijas, kas patlaban veido valdību, un tagad tās vienkārši izmanto gadījumu un pilda savu vēlēšanos. Pie tam Liepājas osta paliek pašvaldības ziņā," atzīmēja Burovs.

Mērs apliecināja, ka galvaspilsētas pašvaldība šādu valdības lēmumu vērtē ļoti negatīvi.

"Ne jau ASV Finanšu ministrija gribēja, lai ostas pārietu valdības rokās. Tā ir vienas mūsu konkrētas partijas pozīcija... Mēs iebilstam. Jāskatās, kāda motivācija tiks izvirzīta un ar kādiem juridiskajiem instrumentiem tam var stāties pretī. Pagaidām nav skaidrs, ar kādiem iemesliem tiks pamatota Rīgas ostas pārvešana valsts kontrolē, ir jāredz dokumenti," paskaidroja Burovs.

Lai arī osta atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā, pašvaldība tās darbību vairs nekontrolēs, konstatēja galvaspilsētas mērs. "Pagaidām ir pieņemts negaidīts politiskais lēmums, tas arī viss. Mainīt likumus – tas ir parlamenta darbs. Mūsu uzdevums – novērtēt tā darbu," piezīmēja Burovs.

Patlaban Burovs ieņem Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja posteni, valdē strādā vēl trīs Rīgas domes pārstāvji un četri valsts pārstāvji.

161
Pēc temata
Lembergam aizliegta iebraukšana ASV
Labi, ka neuzmeta bumbu uz galvas: Lembergs tagad ir kā Kims Čenuns
Švecova par ASV sankcijām pret Lembergu: notiek cīņa par ietekmes sfērām
"Ja galvā čivina zvirbuļi, jārunā ar speciālistiem": Lemberga un Rinkēviča "laipnības"
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju

19
(atjaunots 19:05 25.09.2020)
ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā. Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā šo soli nosauca par "gaisa tricināšanu" un pamatoja savu viedokli.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā, liecina informācija Republikāņu partijas pārstāvja Marko Rubio lapā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments paredz ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc dokumenta autoru domām, "iejaukti starptautisko tiesību atklātā pārkāpumā", ieskaitot Navaļnija "saindēšanu".

Likumprojekts pieprasa no ASV varasiestādēm atskaitīties Kongresam par to, kas tām zināms par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko aprindu finansēm. Tas uzdod Baltajam namam atbildēt uz jautājumu, vai Krievija pārkāpusi ASV likumus, kas aizliedz ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu.

Līdz ar Marko Rubio dokumentu parakstījis republikānis Mits Romnijs, kā arī demokrāti Kriss Kunss, Bens Kardins un Kriss van Hollens.

Lai likumprojekts tiktu pieņemts, tam jāsaņem atbalsts Senātā un Pārstāvju palātā, kā arī prezidenta paraksts.

Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā komentēja senatoru iniciatīvu.

"Tas ir tīri publisks darbs. Kādas var būt atskaites? Tās ir absolūti nereālas lietas. Tās visas ir runas par labu nabagiem, izteikumi priekšvēlēšanu histērijas palielināšanai. Pie tam: Navaļnija lieta, drīzāk, ir demokrātu jautājums. Republikāņi tam pievienojās negribīgi, un, man šķiet, neatbalstīs to nākotnē. Jebkurā gadījumā Tramps to visu noslēdza ļoti piesardzīgi un distancēti. Un Pompeo teica, ka vajagot reaģēt, kad būs zināmi visi notiekošā fakti, ka pagaidām nav gluži skaidrs, kas notiek," konstatēja Vladimirs Možegovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi varētu saņemt no vāciešiem informāciju par Navaļniju, taču pieprasījumi no ASV nav saņemti.

"Tas būtu kaut kāds pamats sankcijām, taču pagaidām tādi pieprasījumi nav saņemti. Tāpēc man šķiet, ka tā visa ir gaisa tricināšana. Tas ir kaut kāds tumšs stāsts, tāpēc Tramps negrib tajā ieķēpāties – demokrātu afēra, kurā vienkārši negribas ieķēpāties. Man šķiet, demokrāti pastiprināti virzīs jautājumu uz priekšu, bet Tramps no tā visa mazliet attālināsies," uzskata politologs.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņš izveseļosies pilnībā.

19
Tagi:
Novičok, Navaļnijs, Tramps
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

34
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

34
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus

RT piedāvāja darbu Trampam. Kas no iznācis

0
(atjaunots 21:13 25.09.2020)
ASV prezidenta vēlēšanām veltītais RT amizantais video ieraksts šausmīgi satraucis medijus: izdevumi angļu valodā steigšus ziņo, ka tas pierāda Trampa pakļautību Kremlim.

Kā RT piedāvāja darbu Trampam...

22. septembrī telekanāls RT laida klajā amizantu video ierakstu. Tajā redzams, kā izskatītos ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa darbs telekanālā, ja viņš zaudētu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Tramps balotējas otram prezidentūras termiņam, viņa galvenais sāncensis ir Demokrātiskās partijas kandidāts Džo Baidens.

Video ierakstā 2020. gada novembrī Tramps melnā limuzīnā ierodas RT ofisā Maskavā un ieiet kabinetā ar plāksnīti, uz kuras norādīts viņa vārds un amats – raidījuma vadītājs. Viņš stāsta, ka darba piedāvājums nācis no Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Tramps "ar prieku piekritis".

"Kā tad vēl man cīnīties ar melu ziņām? Ar reportieriem un kanāliem, kuri melo? CNN vispār ir viens vienīgs negatīvs," Tramps stāsta ierakstā.

Pēc tam amerikāņu prezidents iejūtas redakcijā un gatavojas ēteram. Viņš uzliek cepurīti ar RT logotipu savas sarkanās cepurītes vietā. Pie tam, pastaigājoties pa Maskavas centru, viņš uzliela Kremļa sienu. "Lieliska siena: es no tām kaut ko saprotu!" atzīmēja ASV prezidents.

Tramps pusdieno RT kafetērijā un, paņemot paplāti, piebilst, ka par viņa pusdienām "samaksās Meksika".

"Trampa kungs, ja ar Balto namu nekas neiznāks, uzskatiet to par oficiālu piedāvājumu," teikts ieraksta noslēgumā.

...un kas no tā iznācis

Uz ierakstu reaģēja virkne lielo angļu valodā iznākošo mediju. Izdevums The Daily Beast laida klajā materiālu "Krievijas valsts kanāls publicējis lielu melu ziņu, kurā Tramps atainots kā Putina marionete". Ierakstu viņi nosauca par "ekstravagantu un ārkārtīgi šokējošu".

"Mēs visi zinām, ka Vladimira Putina attieksme pret viņa mūža darbu – amerikāņu demokrātijas graušanu un pašu Rietumu civilizācijas pamatu iznīcināšanu – ir ļoti nopietna, taču tas nenozīmē, ka viņš un viņa medijpakalpiņi nevar laiku pa laikam par to pajokot," paziņoja izdevums.

Raksta autors pievērsa uzmanību kadram, kurā Tramps demonstrē ar RT parakstīto līgumu, kurā redzama ar flomasteru pierakstīta summa "$1 000 0 00 000", un saka: "Pats Putins piedāvāja." Citā katrā telekanāla darbinieks piedāvā "Trampam" dažādus raidījumu variantus, kuru vidū ir nosaukums "Putina kandidāts", bet pats Tramps tajā redzams kopā ar Krievijas prezidentu.

The Daily Beast klāstīja, ka "ieraksts atklāti liek manīt, ka Tramps ir liels Putina pielūdzējs un ASV prezidentu kontrolē Kremlis".

Izdevums HuffPost materiālā "Krievijas valsts kanāls izsmej Trampu, solot pieņemt viņu darbā, ja vēlēšanās tiks ciesta sakāve", raksta, ka RT reklamē savus informatīvos materiālus par vēlēšanām ASV ar darba piedāvājumu prezidentam Donaldam Trampam sakāves gadījumā. Izdevums atzīmēja: lai arī ieraksts tapis "joka pēc", amerikāņu izlūkdienesti uzskata, ka Krievija patiešām sper soļus, lai iejauktos 2020. gada vēlēšanās, tikai izsmalcinātākus – kā tas bija 2016. gadā, kad tā palīdzēja Trampam".

Savukārt avīze Daily Mail atzīmē, ka ierakstā izmantoti īsti audio ieraksti, kuros "Tramps iztop Putinam, slavē Kremli un kritizē centrālos medijus".

"RT video mērķis, acīmredzot, bija pasmieties par kritiķiem, kuri pārmeta Trampam Putina ietekmi, ņemot vērā augošās bažas par to, ka Krievijas vadība mēģinās iejaukties vēlēšanās ASV tāpat kā 2016. gadā," teikts rakstā.

Savukārt izdevums The Moscow Times paziņoja, ka telekanāls RT esot "nolēmis praktiski pierādīt savu galvenā "biedēkļa" reputāciju amerikāņu vēlēšanās un publicējis video ierakstu ar piedāvājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam kļūst par "speciālo raidījuma vadītāju", ja viņš cietīs sakāvi 2020. gada vēlēšanās". Publikācijā teikts, ka RT esot "pārcēlis Trampu par 44 dienām nākotnē, kur viņš pieņem Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu strādāt RT pēc sakāves vēlēšanās 3. novembrī".

"Joku ierakstā Trampa seja un balss apvienota ar aktiera spēli, lai parādītu, kā varonis pierod pie sava jaunā darba Maskavā," teikts publikācijā.

0
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, RT, Tramps