Partijas Saskaņa kongress, foto no arhīva

"Saskaņa" atbalstīja parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu

25
(atjaunots 11:52 04.12.2019)
"Saskaņa" ir gatava ārkārtas vēlēšanām – partija atbalstījusi petīciju par 13. Saeimas atlaišanu.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Partija "Saskaņa" nolēmusi iesaistīties parakstu vākšanā par Saeimas atlaišanu, sociālajos tīklos informēja parlamenta deputāte no "Saskaņas" Regīna Ločmele-Luņeva.

""Saskaņa" uzskata, ka 2020. gada valsts budžeta pieņemšana ir parādījusi, ka gan Saeima, gan valdība ignorē Latvijas kā tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts pamatvērtības, pārkāpjot parlamentārās demokrātijas principus, atņemot opozīcijai pat izteikšanās iespēju.

Budžetā nauda ir atradusies dažādām iniciatīvām, bet sabiedrībai svarīgākie institūti – veselības un izglītības sistēmas ir palikušas novārtā; tika pasliktināts sociāli vājāko grupu – bērnu un bezdarbnieku stāvoklis," Ločmele-Luņeva konstatēja savā lapā Facebook.

Viņa norādīja, ka "Saskaņa" ir gatava pārbaudīt vēlētāju uzticēšanos ārkārtas vēlēšanās.

Iepriekš bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs paziņoja, ka lēmumu jautājumā par petīciju Saeimas atlaišanai partija pieņems 3. decembrī, taču daudzi "Saskaņas" pārstāvji jau pirms šī termiņa ziņoja, ka atbalsta petīciju.

Partiju reitings, ko pēc Latvijas televīzijas pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sastādīja novembra nogalē, liecina, ka "Saskaņa" saglabā līdera pozīcijas partiju reitingā, lai arī jau trešo mēnesi no vietas izjūt reitinga krišanos. Novembrī partiju bija gatavi atbalstīt 11,2% pilsoņu.

15. novembrī, Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma lēmumu reģistrēt divas iniciatīvas grupas parakstu vākšanai referendumam par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanai reģistrētas organizāciju "Varu Latvijas tautai" un "Centra partija" iniciatīvas. Petīciju par Saeimas atlaišanu iesniedza arī mediķu arodbiedrības. CVK nolēma apvienot minētās petīcijas.

Parakstu vākšana ilgs līdz 2020. gada 14. novembrim. Lai iniciētu tautas aptauju, 12 mēnešu laikā jāsavāc un CVK jāiesniedz vismaz 154 865 vēlētāju parakstu.

Par referendumu iespējams parakstīties, apstiprinot parakstu pie zvērināta notāra, deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā, Bāriņtiesā, kas izpilda notariālās darbības.

Ir arī vienkāršāka iespēja – nobalsot tiešsaistē, portālā www.latvija.lv.

25
Pēc temata
Šķiet, aizsardzības ministrs gatavojas bēgt no valsts, bet Saeima vispār ir lieka
Saeimas atlaišana izmaksās miljoniem eiro
Vēlētājs nav kļuvis gudrāks: Jurkāns kritizē parakstu vākšanu Saeimas atlaišanai
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

10
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

10
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

15
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
15
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai

Jums ir jāpalīdz mums! Pandēmijas nomocītie eiropieši izgāja protestu akcijās

0
(atjaunots 17:33 04.07.2020)
Eiropā uz ielām izgājuši cilvēki, kuri palikuši bez ienākumiem ierobežojumu dēļ, ko valdības ieviesa Covid-19 izplatības novēršanas nolūkos.

Eiropā pieaug protestu noskaņojumi. Bez peļņas palikušie izklaides industrijas darbinieki pieprasa atbalstu no valdībām.

Berlīnē, Madridē, Romā un Parīzē notiek demonstrācijas, kuras pāraug sadursmēs ar policiju.

Tikmēr koronavīruss neguļ un gaida tos, kas iziet masveida mītiņos bez sejas maskām, bez cimdiem, bez aizsarglīdzekļiem.

Taču tūkstošiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, acīmredzot, jau ir vienalga.

Gribat uzzināt par to plašāk? Skatieties video.

0