Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis

Krievijas politiķis atklāja Ukrainas prezidenta reitinga krišanās iemeslus

31
(atjaunots 21:35 03.12.2019)
Krievijas Valsts domes deputāts paskaidroja, kāda iemesla dēļ strauji krītas Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska reitings.

RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Vladimira Zeļenska popularitāte Ukrainas pilsoņu acīs strauji krītas tāpēc, ka, pildot Ukrainas aizokeāna aizbildņu gribu, viņš nespēj īstenot agrāk dotos solījumus, secināja Krievijas Valsts domes izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņikonovs, vēsta Sputnik Igaunija.

"Pusgadu ilgās prezidentūras laikā Zeļenskis zaudējis divdesmit procentus reitinga. Vajadzēja pacensties, taču aizokeāna aizbildņi ne to vien var iemācīt. Galvenais iemesls: Zeļenskis nespēj izpildīt savus galvenos priekšvēlēšanu solījumus," Ņikonovs pastāstīja savā lapā Facebook.

Krievijas politiķis konstatēja, ka Zeļenskim nav līdzekļu, ar ko cīnīties pret korupciju – tā kļuvusi par Ukrainas ekonnomiskās dzīves organisku elementu. Savukārt likums par zemi, kura pieņemšanu panācis Ukrainas prezidents, pēc Vjačeslava Ņikonova domām, mazinājis atbalstu ne tikai no vienkāršo ukraiņu, bet arī oligarhu puses, kuri bīstas, ka viņu biznesu no valsts var izspiest pārrobežu kapitāls.

Valsts domes deputāts norādīja, ka Zeļenskis ir bezspēcīgs arī bruņotā konflikta noregulēšanas jautājumā – prezidentam rokas saistījusi ārējā pārvalde, kam miers Ukrainā nav vajadzīgs.

Vienlaikus, atgādināja Vjačeslavs Ņikonovs, Kijevas nekontrolēto Donbasa teritoriju iedzīvotāji nevēlas pieņemt svešas vērtības un atgriezties Ukrainas sastāvā. Politiķis konstatēja, ka to spilgti apliecina pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas pieņemtais likumdošanas akts par valsts robežu.

Ņikonovs ieteica Kijevas aizbildņiem viņpus okeāna nelīst Ukrainas iekšējās lietās un sākt risināt pašiem savas problēmas. Pēc deputāta domām, par tādu uzskatāma krīze militāri politiskajā blokā NATO un "neototalitārisma modelī, ko Amerika, tās elite cenšas uzspiest visai pasaulei".

Iepriekš Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts publicēja nesenās aptaujas rezultātus, kuri rāda: pozitīvu attieksmi pret Vladimiru Zeļenski pauduši tikai 52% Ukrainas pilsoņu. Pie tam šī gada septembrī Ukrainas prezidenta popularitāte sasniedza 73% līmeni.

Francijas prezidents Emanuels Makrons, Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele
© Sputnik / Михаил Климентьев

9.decembrī Parīzē notiks "Normandijas četrinieka" valstu – Krievijas, Francijas, Vācijas un Ukrainas – līderu tikšanās.

Gatavojoties samitam, Doņeckas tautas republikas Tautas padome pieņēma likumu "Par DTR valsts robežu". Dokuments nostiprina pašpasludinātās republikas robežas visā Doņeckas apgabala teritorijā.

DTR vadītājs Deniss Pušiļins norādīja, ka robežu nostiprināšana šajā teritorijā atbilst Konstitūcijai, kas pieņemta 2014.gadā saskaņā ar neatkarības referenduma rezultātiem.

"Saskaņā ar mūsu Konstitūciju, Doņeckas Tautas Repblikas teritoriju veido visa bijušā Doņeckas apgabala teritorija. Tas mums nostiprināts Konstitūcijā no 2014.gada. Nekas nav mainījies," pavēstīja Pušiļins.

31
Pēc temata
Vācu mediji: Zeļenskis aizvainojis Merkeles valdību
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis tā arī var palikt "prezidents-cerība"
Dzied kā lakstīgala: Zeļenskis sola Ukrainai briljantspožu nākotni
ASV prezidents Donalds Tramp, foto no arhīva

Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju

11
(atjaunots 12:42 31.05.2020)
ASV prezidents paziņoja, ka esošais "lielā septītnieka" sastāvs nepārstāv visu pasauli, un nosauca šo valstu grupu par "novecojušu".

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par nolūku atlikt G7 samita rīkošanu līdz septembrim, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Tāpat Baltā nama vadītājs paziņoja, ka esošais "lielā septītnieka" sastāvs nepārstāv visu pasauli, un nosauca šo valstu grupu par "novecojušu". Sakarā ar ko viņš grasās uzaicināt septembrī uz tikšanos vēl četras valstis – Austrāliju, Indiju, Krieviju un Dienvidkoreju.

Iepriekš Donalds Tramps uzrakstīja savā Twitter, ka neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju, vēlas sarīkot "lielā septītnieka" līderu tikšanos klātienē. Sākotnēji tai bija jānotiek 10.-12. jūnijā, pēcāk tika domāts, ka samits notiks līdz mēneša beigām.

Pirms dažām dienām Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka nevarēs ierasties samitā, ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir gatavs atbraukt, ja atbrauks pārējie dalībnieki.

11
Tagi:
Krievija, G7 samits, Tramps
Pēc temata
Tramps nosauca iespējamo Krievijas pievienošanos G7 par "lietderīgu"
Tramps: Putinu "iespējams, noteikti" uzaicinās uz nākamo G7 tikšanos
Mediji uzzinājuši, kā Tramps kritizējis kolēģus G7 samitā
Jauns skandāls G7 samitā: Tramps atteicies parakstīt gala komunikē
Protesta akcija pret novadu reformas apstiprināšanas pie Saeimas

Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk

21
(atjaunots 09:54 30.05.2020)
Vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, kuru jau gadu pastiprināti virza valdošā koalīcija, turklāt tās pretinieku skaits nav īpaši mazāks; Kurzemē ar Pūces projektu ir neapmierināts katrs otrais.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē administratīvi teritoriālās reformas projektu, kurš paredz pašvaldību skaita samazināšanu no 119 līdz 42. Attiecīgas aptaujas rezultātus Facebook publicēja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Izskatās, ka kopumā sabiedrībā patlaban ir diezgan neviennozīmīga attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu. Tikai 36% to pašreizējā izpildījumā atbalsta. Savukārt 33% to neatbalsta. Ļoti daudziem (31%) par to nav viedokļa. Vismazākais atbalsts varētu būt Kurzemē – tur to 50% neatbalsta," uzrakstīja Kaktiņš.

Saskaņā ar publicēto statistiku, situācija Latvijas reģionos stipri atšķiras. Visvairāk reformas piekritēju ir Vidzemē, lai gan arī tur to ir mazāk nekā puse – 47%. Pret ir 33% vidzemnieku. Latgalē reformu atbalsta nedaudz mazāk – 45% respondentu, taču arī tās pretinieku ir mazāk – 29%.

Vismazāk to, kam nav konkrēta viedokļa par Pūces projektu, ir Zemgalē – vien 21%. par reformu šajā reģionā uzstājas 42%, pret – 37%.

Visvairāk vienaldzīgo šajā jautājumā Latvijā ir Rīgā – 45%, un tas nav nekāds brīnums, jo likumprojekts galvaspilsētu neskar. Kopumā 31% rīdzinieku ir par reformu, 24% - pret, kas ir vismazāk Latvijā.

Divos citos reģionos Pūces projekta pretinieku ir vairāk, nekā piekritēju – tā ir Pierīga un Kurzeme. Pierīgā pret reformu ir 39%, savukārt par 36%. Kurzemē pret reformu ir katrs otrais (50%), par ir vien katrs ceturtais (25%).

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrdien, 26. maijā, ārkārtas sēdē Saeima ķērās klāt administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai trešajā lasījumā. Šoreiz projekts tiek virzīts paātrinātā tempā – ne tikai dēļ tā, ka koalīcija kontrolē parlamenta vairākumu, bet arī pateicoties jaunajai attālināto sēžu sistēmai "e-Saeima", kura ir ne vien neierasta, bet arī satur sevī virkni trūkumu, kas liek šķēršļus pilnvērtīgai diskusijai.

Tajā pašā dienā pie Saeimas sapulcējās divi piketi – pret pašu reformu un tās apstiprināšanu attālinātā režīmā.

21
Tagi:
Latvija, novadu reforma
Pēc temata
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
"Fokusēties nav iespējams": koronavīruss paātrinājis novadu reformas pieņemšanu
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

0
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

0
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti