Roberts O’Braiens

Trampa padomnieks: NATO nav vajadzīgs konflikts ar Krieviju Ukrainas dēļ

29
(atjaunots 20:40 25.11.2019)
ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens paudis viedokli par Ukrainas perspektīvām iestāties Ziemeļatlantijas aliansē un aizsardzību no bēdīgi slavenās "Krievijas agresijas".

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. NATO nav ieinteresēta uzņemt Ukrainu un iesaistīties atklātā konfliktā ar Krieviju, uzskata ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta Sputnik Igaunija.

Kādiem nolūkiem tika nodibināta NATO

Savu viedokli par Ukrainas iespējām iestāties Ziemeļatalntijas aliansē O’Braiens pauda drošības jautājumiem veltītajā forumā Halifaksā, Kanādā, atbildot uz jautājumu, vai NATO vajadzētu aktīvāk aizsargāt Ukrainu no "Krievijas agresijas".

Viņš piebilda, ka "Rietumos nevēlas konfliktu ar Krieviju" un "NATO tika nodibināta, lai šo konfliktu nepieļautu". Vienlaikus politiķis akcentēja, ka Vašingtona plāno atbalstīt Ukrainu konfrontācijā ar KF. Pie tam Kremlis jau vairākkārt norādījis, ka valsts nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā.

Kas cieš sakāvi NATO un KF konfliktā

NATO un Krievijas konfliktu nevēlas arī Ukrainas kaimiņvalsts, NATO dalībniece Ungārija. Valsts ārlietu ministrs Peters Sijarto norādīja, ka viņa valsts atceras vēstures skaidrās macības.

"Šiem piemēriem vienmēr bijušas sejas. Viens no secinājumiem pauž, ka no drošības viedokļa mēs esam ieinteresēti sadarbībā, Rietumu un Austrumu dialogā uz savstarpējas uzticības un cieņas pamatiem," viņš komentēja Krievijas un NATO attiecības.

Sijarto atgādināja: tiklīdz sākušies konflikti starp Rietumiem un Austrumiem, Ungārija līdz ar Centrāleiropu vienmēr cietusi sakāvi.

"Mēs nevēlamies turpmākas sakāves. Tāpēc galvenie centieni nacionālās drošības jomā mūsu acīs ir Rietumu un Austrumu sadarbība. Tāpēc mēs ceram. Ka jūs varēsiet atjaunot sadarbību ar NATO," noslēgumā piebilda Ungārijas ārlietu ministrs.

Alianses vārdi un darbi

Ukrainas parlaments jau 2014.gadā atcēla valsts ārpusbloku sastāvu. 2016.gadā tika pieņemti papildu grozījumi, kuri nosprauž Kijevas ārpolitikas mērķi – iestāšanās NATO.

Ukraina apņēmusies līdz 2020.gadam nodrošināt savu bruņoto spēku atbilstību alianses valstu spēkiem. NATO bijušais ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens iepriekš norādīja, ka Kijevai nāksies panākt vairāku kritēriju izpildi, kuru īstenošana prasīs ilgu laiku.

Savukārt Maskava ārkārtīgi negatīvi vērtē NATO kārtējās paplašināšanās perspektīvas un alianses bāzu tuvošanos Krievijas robežām. Kremlis ir pārliecināts, ka visas runas par nepieciešamību "savaldīt Krievijas agresiju" ir paredzētas ar mērķi attaisnos alianses plānus attiecībā pret Krieviju.

29
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Ukrainas iestāšanās ES un NATO nav iespējama
"Atbildēsim politiski un militāri": Krievija piedraudējusi NATO ar sekām
"Kara nebūs, kamēr armija negribēs": Latvijā uzstājās vācu politologs
Ungāru bērni aptumšo Ukrainas sadarbību ar NATO