Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

Pūces pašreklāma uz valsts rēķina: KNAB pārbaudīs novadu reformas reklāmu

38
Novadu reformas reklāmā Pūce slavē sevi uz valsts rēķina, uzskata Publisko izdevumu komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

RĪGA, 13. novembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs plašo administratīvi teritoriālās reformas reklāmas kampaņu, kuras centrā atrodas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") persona.

Ar attiecīgu prasību KNAB vērsās Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV), kurš saskatīja šajā reklāmā pašreklāmas pazīmes, vēsta TV3.

Lielākajos telekanālos, radio un Internetā pēdējā laikā regulāri var ieraudzīt ministru Pūci, kurš stāsta par viņa izstrādātās reformas priekšrocībām. Kopumā šai kampaņai piešķirti 220 tūkstoši eiro, tā ietver reklāmas video un informatīvus zvanus iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs summas tiek novirzīta reklāmas izvietošanai dažādos medijos.

Kaspars Ģirģens ne vien saskata šajos video un audio ierakstos pašreklāmas pazīmes, viņam ir jautājumi arī par pakalpojumu iepirkuma formu, taču uz tiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija viņam nesniedza atbildes.

"Bija balsojums, un mēs nolēmām šo vēstuli pāradresēt Iepirkumu uzraudzības birojam un KNAB, lai izvērtē par iepirkumiem un to, vai saskatāma kāda nelikumība sevis pašslavināšanā, teiksim tām," norādīja Ģirģens.

Pašu Pūci prasības iesniegšana KNAB neuztrauc, viņš ir pārliecināts, ka tieši viņam kā politiķim ir jāizskaidro politiskās reformas būtība.

"Būtu nepareizi, ja šādā politiskā reklāmā es, nosacīti sakot, sevi attālinātu no šīs politiskās reformas un pats neaicinātu cilvēkus piedalīties. Šī kampaņa ir ārpus priekšvēlēšanu perioda, ievērojamu laiku pirms jebkurām vēlēšanām," norādīja Pūce.

Šī projekta ietvaros līgums 12 tūkstošu eiro apmērā mediju izvērtēšanai un informatīvo materiālu sagatavošanai tika noslēgts ar uzņēmumu Deep White. Šī firma pieder Eglei Klekerei-Krekelei, Ginta Knoka, bijušā aizsardzības ministra Arta Pabrika padomnieka, kurš ir Pūces partijas biedrs, sievai. Knoks bija arī apvienības "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu avīzes atbildīgais redaktors.

Pūce noliedz, ka firma saņēmusi tenderi šī iemesla dēļ, jo pakalpojumu piegādātāju piesaistījusi ministrija.

"Egle Klekere un uzņēmums "Deep White" ir labākā mediju aģentūra Latvijā. Es priecājos, ka viņi mums sniedz šo pakalpojumu – mediju izvērtējumu. Šis ir tehnisks darbs, kuru viņi veic, lai būtu maksimāli efektīvs kampaņas izvietojums," paziņoja ministrs.

Viņa iestādē norādīja, ka iepirkuma procedūra netika veikta, jo līguma summa nepārsniedza likumā noteikto robežu, tādēļ pretendentu izvēlējās uz tirgus izpētes pamata.

KNAB apstiprināja, ka Publisko iepirkumu komisijas iesniegums tiks pieņemts un novērtēts.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, vairāku tūkstošu protestētāju radītajā troksnī 7. novembrī, kad Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas projektu, kurš paredz pašvaldību skaita samazinājumu no 119 līdz 39.

Reformas pretinieki norāda, ka vienkāršas robežu izmaiņas nepadarīs lauku iedzīvotāju dzīvi labāku, un uzskata projektu par nepārdomātu.

38
Pēc temata
Pūci neuztrauc protesti pret novadu reformu
Valdība devusi zaļo gaismu novadu reformai
Pie Latvijas ķersies Eiropas Padome: pašvaldības sūdzas par reformu
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Liepājas mērs ir gatavs apstrīdēt novadu reformu Satversmes tiesā
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

17
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

17
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

18
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

18
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Gincburgs

Britu vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāve: KF pastāstīja, kāpēc testi turpinās

0
(atjaunots 10:10 23.10.2020)
Krievijas N. Gamaleja vārdā nosauktajā centrā izteica pieņēmumu par to, kāpēc kompānijas AstraZeneca un Oksfordas Universitātes izstrādātās vakcīnas izmēģinājumi netika pārtraukti pēc vakcinācijas programmas dalībnieka nāves.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par AstraZeneca un Oksfordas Universitātes izstrādātās vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāvi Brazīlijā paziņoja vietējā nacionālā veselības uzraudzības aģentūra Anvisa.

Taču brīvprātīgā nāves iemesls, kā paskaidroja aģentūrā, netika nosaukts ētikas apsvērumu dēļ. Tāpat nav zināms, kas konkrēti tika ievadīts brīvprātīgajam izmēģinājumu gaitā – reāla vakcīna vai placebo.

Anvisa pastāstīja, ka starptautiskā vakcīnas izmēģinājumu drošības vērtēšanas komiteja sniedza daļējus incidenta ar brīvprātīgā nāvi izmeklēšanas datus un piedāvāja turpināt pētījumu. Arī Oksfordas Universitātē uzsvēra, ka neatkarīga izmeklēšana konstatēja vakcīnas drošumu, un ir atļauts turpināt preparāta testēšanu.

Savukārt Brazīlijas medijos parādījās informācija par to, ka brīvprātīgajām bija vāji iepotēts placebo un nomira viņš no veselības traucējumiem, kurus izraisīja Covid-19.

Gamaleja vārdā nosauktā centra direktors Aleksandrs Gincburgs pastāstīja RIA Novosti, kāpēc britu vakcīnas AstraZeneca izmēģinājumi turpinās pat pēc vakcinētā brīvprātīgā nāves.

Gincburgs uzsvēra, ka, ja izmēģinājumus neapturēja, tas var nozīmēt tikai to, ka vakcīnas izstrādātājiem ir nopietni pierādījumi tam, ka cilvēka nāve nav saistīta ar viņam ievadīto preparātu.

Viņiem ir pierādījumi

N. Gamaleja vārdā nosaukta centra direktors atzīmēja, ka visi cilvēki ir mirstīgi, gan vakcinētie, gan tie, kas nav saņēmuši vakcīnu. Un kamēr nav pierādīts, ka brīvprātīgais nomira tieši dēļ tā, ka viņu vakcinēja, šī nāve turpina būt vienkārši bēdīgs fakts. Tātad, AstraZeneca ir zīmīgi iemesli uzskatīt, ka preparāts neizraisīja cilvēka nāvi.

Taču gadījumā, ja AstraZeneca pierādīs, ka cilvēks ir miris tieši pēc potes saņemšanas, tas būs ļoti slikti priekš vakcīnas, atzīmēja Gincburgs.

Atgādināsim, ka Gamaleja vārdā nosauktajā centrā izstrādāja pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", kura šobrīd iziet pēcreģistrācijas klīniskos izmēģinājumus ar 40 tūkstošu brīvprātīgo dalību.

Izmēģinājumi tika uzsākti Krievijā un Baltkrievijā 2020. gada 25. augustā. Pētījumiem pēcāk pievienojās AAE un Venecuēla. Indija, Ēģipte un Brazīlija arī plāno piedalīties izmēģinājumos.

Vakcīna saņēma Krievijas Veselības ministrijas reģistrācijas apliecību 11. augustā, un, saskaņā ar pandēmijas laikā pieņemtajiem noteikumiem, var tikt izmantota Krievijas iedzīvotāju vakcinācijā. Plānots palielināt vakcīnas ražošanu Krievijā un visā pasaulē.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Amerikai nepietiek naudas vakcīnai
Jau samaksāts ES: kāpēc Latvija nepārbaudīs Krievijas izstrādāto Covid-19 vakcīnu