RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

© CC BY-SA 2.0 / Ieva Ābele, Saeima

Dombrovskis pastāstīja, kad pametīs "Saskaņu" un kā pārvarēt Latvijas atpalicību

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

из личного архива Филиппа Раевского

Rajevskis par "Saskaņas" krīzi: cilvēkiem apnicis balsot par mūžīgo opozīciju

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

© Sputnik / Sergey Melkonov

"Saskaņas" satriecošā sakāve, "Progresīvo" triumfs un izredzes LKS

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

© Sputnik / Владимир Вяткин

"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.