RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Džozefs Baidens devis zvērestu un oficiāli stājies ASV prezidenta postenī, vēsta Sputnik Baltkrievija.

"Es, Džo Baidens, svinīgi zvēru, ka godprātīgi pildīšu Savienoto Valstu prezidenta pienākumus un visiem saviem spēkiem uzturēšu, aizsargāšu un aizstāvēšu Savienoto Valstu Konstitūciju," viņš teica, uzlicis roku uz Bībeles.

Pirms Baidena amatā stājās ASV viceprezidente Kamala Harisa – pirmā sieviete ASV šajā postenī.

Jaunā prezidenta runa

"Šī ir Amerikas diena, šī ir demokrātijas diena. Vēstures un atjaunotnes cerības diena. Šodien mēs svinam nevis kandidāta, bet gan mērķa triumfu. Mērķa – demokrātijas. Tautas griba tika sadzirdēta. Mēs no jauna esam aptvēruši, ka demokrātija ir dārga, tā ir trausla," Baidens teica savā runā.

Pēc viņa domām, šī gada janvārī ASV triumfējusi demokrātija.

ASV jaunais prezidents paziņoja, ka centīšoties atjaunot vienotību valstī, un aicināja visus amerikāņus rīkoties tāpat.

"Lai tiktu galā ar visiem šiem izaicinājumiem, lai atjaunotu Amerikas dvēseli un nodrošinātu nākotni, vajadzīga vienotība, vairāk nekā vārdi… Šodien, šajā janvāra dienā, mana dvēsele tiecas saliedēt Ameriku, apvienot mūsu tautu, apvienot mūsu nāciju. Un es lūdzu katru amerikāni pievienoties man šajā mērķī," viņš teica.

Baidens atzīmēja, ka ASV nāksies daudz ko paveikt, lai pārvarētu koronavīrusa pandēmijas sekas un atjaunotos, bet ekstrēmisms un iekšējais terorisms tikšot uzvarēts.

"Mēs paātrināsimies, iesim uz priekšu, jo mums daudz kas jāpaveic šajā nelaimīgajā ziemā," viņš precizēja, ka ASV daudz ko nāksies atjaunot, uzbūvēt un atveseļot.

Prezidents apsolīja, ka Amerika atjaunos savienības un atkal komunicēs ar pasauli.

"Mēs atjaunosim savas alianses un atkal komunicēsim ar pasauli. Ne tāpēc, lai reaģētu uz vakarējiem izaicinājumiem, bet gan uz šīsdienas un rītdienas izaicinājumiem. Es ņemšu vērā nevis mūsu spēka piemēru, bet gan mūsu piemēra spēku," viņš apgalvoja.

© Sputnik / Антон Денисов

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

Baidens solīja, ka ASV būs spēcīgs un uzticams partneris miera un drošības jautājumos.

Inaugurācijas runas laikā Baidens to pārtrauca klusuma brīdim, pieminot pandēmijas upurus.

"Mana pirmā darbība postenī, un es lūdzu jūs uz brīdi pievienoties klusai lūgšanai piemiņā par tiem, ko mēs esam zaudējuši pēdējā gada laikā pandēmijas dēļ. Visus šos 400 tūkstošus… amerikāņu: mātes, tēvus, vīrus, sievas, dēlus, meitas, draugus, kaimiņus, kolēģus," viņš aicināja.

78 gadus vecais demokrāts Džo Baidens ir kļuvis par 46. valsts prezidentu. Viņš uzvarēja vēlēšanās republikāni Donaldu Trampu, kurš plānoja pavadīt Baltajā namā otru prezidentūras termiņu. Tramps atteicās piedalīties sava pēcnācēja inaugurācijā.

Rīga, 21. janvāris – Sputnik. Aptauja parādijusi, ka gandrīz 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata: ASV jaunais prezidents Džo Baidens stiprinās valsts politisko pozīciju pasaulē. Pie tam vairāk nekā puse respondentu atzina, ka sekojuši notikumiem ASV, ieskaitot valsts vadītāja vēlešanas.

Diezin vai kaut kas mainīsies attiecībās ar Baltijas valstīm Džo Baidena prezidentūras pirmā gada laikā, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu instituta direktora vietnieks, politoloģijas kandidāts Pāvels Feldmans.

"Iemesls ir banāls – Ameriku plosa nopietnas iekšpolitiskas pretrunas. Ja arī Vašingtona pievērsīs uzmanību sadarbībai ar Rietumu partneriem, to vidū diezin vai būs Baltijas valstis, bet gan galvenie sabiedrotie – Vācija un Francija," uzsvēra Feldmans.

Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstis Vašingtona varētu atsaukt atmiņā ASV un Krievijas attiecību saasināšanās kontekstā.

"Arī Latvija, Lietuva un Igaunija centīsies atgādināt ASV par sevi kā par Rietumu civilizācijas pēdējo robežu "agresīvās" un "bīstamās" Krievijas priekšā. Pie tam nav izslēgts, ka līdz ar Baidena nākšanu pie varas Vašingtonas un Maskavas attiecības pacelsies konstruktīvā līmenī, un tad Baltijas valstis vairs nevarēs piesaistīt sev uzmanību ar savu retoriku. Jebkurā gadījumā ASV ārpolitikas prioritāšu sarakstā tās noteikti nav pirmajās vietās," atzīmēja politologs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Vai sašķeltas ASV radīs lielākus draudus ārpasaulei?

Feldmans piebilda, ka patlaban ārpolitikā tagad rit kaulēšanās, kurā ASV ir pats lielākais pircējs, bet Baltijas valstis var piedāvāt vienīgo, kas tām ir, - savu lojalitāti.

"Šī lojalitāte ir maksimāli pieprasīta, kad pēcpadomju telpā notiek politiski satricinājumi, tādi ka sižets Baltkrievijā. Taču ne Trampam pagātnē, ne Baidenam tagadnē Baltkrievijas konflikts nav kļuvis par prioritāru virzienu ārpolitikā. Tāpēc, atkal un atkal musinot protestu tēmu Baltkrievijā, Baltija nespēs piesaistīt sev tādu uzmanību, kādu tā gribētu," sprieda eksperts.

Tas nenozīmē, ka no Vašingtonas puses nebūs finansiāla atbalsta un militāras palīdzības, norādīja Feldmans. "Tāds atbalsts saglabāsies, tomēr diezin vai palīdzēs Latvijai, Lietuvai un Igaunijai atrisināt iekšējās ekonomiskās problēmas, kas tur krājas jau vairākus gadu desmitus," paskaidroja politologs.

Viņš piezīmēja, ka ASV patīk kurināt ģeopolitiskos karus svešām rokām, iegāzt savus šķietamos sabiedrotos.

"ASV jau iegāzušas visu Eiropas Savienību, piespiežot ieviest tai neizdevīgās sankcijas. Tas pats – attiecībā uz Baltijas valstīm. ASV vēlas, lai tās uzņemtos galvenos zaudējumus Krievijas un Rietumu konfrontācijā," brīdināja politologs.

"Diemžēl Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politilķi vēl nav aptvēruši, kādus zaudējumus cieš tāpēc, ka kļuvuši par bandiniekiem svešā lielā un ne īpaši godīgā spēlē. Tomēr pie tam Baltijas valstu iedzīvotāji apzinās, ka no civilizētām un prognozējamām attiecībām ar austrumu partneri viņi gūtu vienīgi labumu," secināja Feldmans.