Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars

Bondars: es balsoju par mediķu algu palielinājumu, bija muļķība

83
(atjaunots 12:57 12.11.2019)
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars aicināja atcelt Veselības aprūpes finansējuma likuma grozījumus.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Ir jāmaina visi likumi, kuri paredz finansējuma palielinājumu, bet neparedz tā avotus, pateica Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars Latvijas Radio.

Viņš atzina, ka pērnā gada nogalē arī pats balsoja par Veselības aprūpes finansējuma likuma grozījumiem, kuri paredz tā palielinājumu bez konkrēta avota norādes. Tāpat par šiem grozījumiem Bondars nobalsoja arī gada sākumā, kad tika apstiprināts 2019. gada budžets.

Uz jautājumu, kādēļ viņš atbalstīja grozījumus, Bordāns atbildēja, ka, acīmredzot, pieredzējuši deputāti nespēja pārliecināt jaunos parlamentāriešus.

Pēc viņa sacītā, ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām.

"Politikā vienmēr būs situācija, kad ieceres ir lielākas par iespējām. Tā ir normāla situācija, ka tautas priekšstāvji grib vairāk nekā var," pateica viņš.

Bondars atzina, ka pieņemt šādus lēmumus ir nepareizi, tiem visiem ir jābūt mainītiem.

Tāpat viņš apsolīja, ka soli pa solim veselības aprūpes finansējums palielināsies, jo šī nozare bija viena no tām, kas ir "turēta badā".

Iepriekš raidījuma TV3 Ziņas intervijā Bondars paziņoja, ka Saeimas lēmums par mediķu algām nav bijis pareizs.

"Es nobalsoju par, un acīmredzot ir muļķīgi nobalsot par izdevumu pozīcijām, nenobalsojot par ienākumu pozīcijām. Acīmredzot tajā laikā tā bija kļūda," atzina viņš.

Iepriekš Saeimas spīkere Ināra Mūrniece savā un visa parlamenta vārdā atvainojās mediķiem par neapdomātu Saeimas balsojumu par Veselības aprūpes finansējuma likumu. Mūrniece norādīja, ka balsojums notika brīdī, kad iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes bija optimistiskākas.

Vakar Saeimas Budžeta un finanšu komisija pabeidza darbu pie nākamā gada budžeta likumprojekta, atbalstot to izskatīšanai Saeimas galīgajā lasījumā. Visi opozīcijas piedāvājumi par atteikšanos no dažādām prioritātēm mediķu algu palielinājuma labā tika noraidīti. Plānots, ka Saeima pieņems galīgo lēmumu par nākamā gada budžetu 13. un 14. novembra sēdēs.

Šāda politiķu rīcība izraisījusi sašutumu mediķu vidū. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris paziņoja, ka, ja 2020. gada valsts budžeta projektā netiks veiktas izmaiņas, kuras pieprasa medicīnas darbinieki, viņi sarīkos streiku, pieprasīs veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju un sāks parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.

Keris norādīja, ka interese attiecībā uz parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu ir "ļoti lieta", taču pagaidām nekādas darbības šajā virzienā netiek veiktas, jo mediķi gaida Saeimas beidzamo balsojumu par budžetu, kurš ir ieplānots 14. novembrī.

83
Pēc temata
Latvijas ārsti atraduši naudu budžetā savu algu palielinājumam
Keris: mediķiem nav jāstāv ar izstieptu roku
Protestu akcijas dalībniece: Krievija ir mūsu vienīgā cerība
Cik pelna ārsti Latvijā
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

3
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

3
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

13
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

13
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

0
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā