Krievijas un ES karogs

"Eiropā sākusies ķēdes reakcija": senators Džabarovs par sankciju atcelšanu pret Krieviju

51
Eiropas politiķi saprot, kādi zaudējumi tika radīti viņu valstīm pret Krieviju ieviesto sankciju dēļ: tagad rusofobijas periods pamazām norimst, uzskata Krievijas senators Vladimirs Džabarovs.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Norvēģijas administratīvi teritoriālās vienības Finnmarka vietējās padomes vadītāja Ranghilda Vassvika iFinnmark žurnāla rakstā paziņoja par nepieciešamību atcelt sankcijas pret Krieviju, raksta RT.

Vassvika uzsver, ka pateicoties sankcijām Krievija ir tikai nostiprinājusi savu ekonomiku, kamēr Norvēģijas biznesam to dēļ tika radīti milzīgi zaudējumi. Turklāt Vassvika nosauca Krieviju par labu kaimiņu un uzsvēra, ka ir dīvaini ieviest sankcijas pret to.

Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentēja RT šo norvēģu politiķes paziņojumu.

Džabarovs norādīja, ka Eiropā sākusies ķēdes reakcija attiecībā uz sankciju pret Krieviju atcelšanas tēmu. Amerikāņiem vairs neizdodas tik veiksmīgi kurināt rusofobiju. Rusofobijas periods ir gājis secen. Eiropieši izjutuši, ka neko, izņemot kaitējumu, sankcijas pret Krieviju tiem nav nesušas un tagad cenšas kaut kā labot situāciju. Tomēr, pēc viņa teiktā, pastāv viens "bet".

"Tie cilvēki, kuri šobrīd pauž sašutumu par pasākumiem pret Krieviju, nevar tiešā veidā ietekmēt savu valdību pieņemtos lēmumus," konstatēja senators.

Taču, pēc viņa domām, tieši šobrīd veidojas vispārīgs negatīvais fons saistībā ar sankcijām, kas rezultātā arī var novest pie situācijas atrisināšanas. Taču Krievija nekad pati nepalūgs un ne reizi nav lūgusi, lai sankcijas tiek atceltas. Un atbildes sankcijas izbeigs tad, kad tiks atcelti pasākumi pret Krieviju.

Atgādināsim, ka oktobra beigās bijušais Austrijas vēstnieks Krievijā Fridrihs Bauers paziņoja, ka sankciju atcelšanai pret Krieviju ir nepieciešams valstu grupas atbalsts.

Un, kā norāda eksperti, praksē pie sankciju atcelšanas jau virzās gan Francija, gan Vācija, gan Igaunija. Tās ir gatavas izbeigt sankcijas pret Krieviju ekonomisko sakaru attīstības dēļ.

Politologs, Nacionālā mūsdienu ideoloģijas attīstības institūta direktora vietnieks Igors Šatrovs skaidroja radio Sputnik, ka situācija ar sankcijām ilgst jau piecus gadus, un daudziem Rietumos kļūst skaidrs, ka tās bijušas bezjēdzīgas un kaitējušas Eiropai. Pēc viņa sacītā, šodien šie ierobežojošie pasākumi kļuvuši par atavismu – tās ir, taču nenes nekādu jēgu. Rezultātā situācija vienkārši kļūst anekdotiska.

Krievija ne ar vienu nav strīdējusies

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Krimā un Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no tiešajām sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām pārgāja pie ierobežojumiem pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. ES 2015. gada samits martā saistīja ierobežojošo pasākumu darbības termiņu ar pilnu Minskas vienošanās implementāciju.

Bundestāgs. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankcijas: ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Maskava vairākkārt paziņoja, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas pret Krieviju ar Minskas vienošanos par Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt norādījusi, ka runāt ar to sankciju valodā ir neproduktīvi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka rietumvalstu ierobežojumi sagādājuši Krievijai zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā, bet Eiropa zaudējusi 240 miljardus. Komentējot spriedelējumus par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins uzsvēra, ka Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.

51
Pēc temata
Krievija atradusi iespēju papildus nopelnīt uz sankcijām pakļauto produktu rēķina
Eksperts par ES sankcijām pret KF: Baltija var celt trauksmi pēc sirds patikas
Berlīnē norāda, cik bīstamas ir pret Krieviju vērstās sankcijas
Ekonomists aprakstīja pret Krieviju vērsto ASV jauno sankciju īpatnības
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

7
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
7
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

24
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

24
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens

Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā

0
(atjaunots 10:08 05.08.2020)
Puse Libānas galvaspilsētas ēku cieta sprādziena dēļ ostā, bojāgājušo skaits varētu sasniegt 100 cilvēkus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Otrdienas vakarā Beirūtas ostā nogranda spēcīgs sprādziens, vēsta RIA Novosti.

Pašlaik ir zināms par 78 bojāgājušajiem, vairāk nekā 4000 cilvēku ir guvuši ievainojumus, slimnīcas ir pārpildītas ar cietušajiem. Turklāt Libānas varasiestādes sagaida upura skaita pieaugumu, jo daudzi ir bezvēsts pazuduši, un līķus joprojām turpina vilkt ārā no sabrukušo ēku gruvešiem. Saskaņā ar Libānas Sarkanā Krusta biedrības datiem, bojāgājušo skaits var sasniegt 100 cilvēkus.

​Sprādziena rezultātā cieta puse pilsētas ēku, paziņoja Beirūtas gubernators Marvans Abuds. Vairāku kilometru rādiusā no epicentra sprādziena vilnis izsitis stiklus. Arī Beirūtas Starptautiskā lidosta "Hariri " ir bojāta sprādziena rezultātā, lai gan atrodas 10 km attālumā no ostas. Gubernators salīdzināja sprādzienu ostā ar sprādzieniem Hirosimā un Nagasaki.

​Libānas premjerministrs Hasans Dijabs nosauca par sprādziena iemeslu nepienācīgu 2750 tonnu amonija sāls (amonija nitrāta) glabāšanu ostā sešu gadu garumā – šī viela tiek izmantota kā sprāgstvielu komponente un kā slāpekļa minerālmēslojums. Ar amonija nitrāta glabāšanu ir saistītas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas, piemēram, sprādziens Ķīnas Tjaņdzjiņas ostā (2015. gads), sprādziens minerālmēslojumu rūpnīcā Vestā, Teksasas štatā (2013. gads), sprādziens AZF rūpnīcā Tulūzā, Francijā (2001. gadā).

Provizoriski, amonija nitrāts atradās uz kuģa klāja ar kādas Āfrikas valsts karogu, kuru saimnieki bija atstājuši pirms dažiem gadiem sakarā ar lieliem parādiem. Saskaņā ar vietējo mediju datiem, Libānas Nacionālās drošības dienests jau pirms pieciem mēnešiem šajā sakarā bija uzsākusi izmeklēšanu.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka ir ticies ar Amerikas ģenerāļiem, un viņi uzskata sprādzienu Beirūtā par uzbrukumu.

Sakarā ar traģēdiju Libānā no šodienas tiek izsludinātas trīs dienu sēras. Valsts prezidents Mišels Aūns palūdza valdību tikties ārkārtas sēdē, lai paziņotu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu valstī uz divām nedēļām.

Palīdzību Libānai piedāvāja vairākas valstis, tostarp Izraēla, mobilos hospitāļus nosūtīja uz Beirūtu Katara un Irāka, savukārt PVO paziņoja, ka nosūta uz Beirūtu medikamentus un ķirurģiskos komplektus cietušo ārstēšanai. Līdzjūtības vārdus Libānas prezidentam un tautai izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins.

0
Pēc temata
Černobiļa pēc 34 gadiem: XX gs. lielākās tehnogēnās katastrofas atbalss