Saskaņa

"Par mūsu nāvi sapņo visi Latvijas nacionālisti": "Saskaņa" mēģinās atdzimt

43
(atjaunots 20:42 25.10.2019)
Sestdien, 26. oktobrī, notiks izšķirošs "Saskaņas" kongress, kurā paredzēts ievēlēt partijas valdi, valdes priekšsēdētāju un partijas domes vadību.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Viens no pazīstamākajiem "Saskaņas" deputātiem Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pateica: "Par mūsu vājumu un pat par nāvi sapņo visi nacionālisti vai pat liberāļi." Viņš uzskata, ka viņa partiju ir iedragājusi nopietna kaite, un to iespējams izdziedēt tikai ar reorganizācijas palīdzību un pieredzējušu politiķu nākšanu partijas vadībā, raksta Abiks Elkins Bb.lv.

"Rīgas domē notiekošie procesi padarījuši partiju vājāku gan ārēji, gan iekšēji. Pārvarēt slimību var tikai pārmaiņu ceļā. Citādi mēs tikai un vienīgi sagādāsim lielu prieku tiem valdošās koalīcijas politiķiem, kuri solīja algas pielikumu mediķiem un pedagogiem, taču rezultātā atņēma naudu skolēnu brīvpusdienām, novirzot to partijām un ministru algām," saka Latvijas otrās lielākās pilsētas mērs.

Varu pārņems Urbanovičs?

Tātad, jau sestdien, 26. oktobrī, notiks izšķirošais "Saskaņas" kongress, kurā paredzēts ievēlēt partijas valdi, valdes priekšsēdētāju un partijas domes vadību. Interesanti, ka cīņa par valdes priekšsēdētāja, jeb reālā partijas vadītāja, amatu šoreiz būs ļoti sīva, jo uz Nila Ušakova vietu pretendē veseli trīs kandidāti – Jānis Urbanovičs, Vjačeslavs Dombrovskis un Andris Morozovs.

Ušakovs, kurš vadījis partiju pēdējos 10 gadus, pats izslēdza savu kandidatūru, skaidrojot savu lēmumu ar aizņemtību Eiropas Parlamentā. Tiek gaidīts, ka eirodeputāts Ušakovs vadīs partijas domi. Tagad pie partijas stūres visticamāk nonāks pieredzējušais "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs – cilvēks, kurš izveidoja "Saskaņu".

Neoficiāla informācija liecina, ka par Urbanoviča vietniekiem partijā var kļūt lielo pilsētu vadītāji: Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un Rīgas vicemēre Anna Vladova. Netiek izslēgts, ka vietnieka amatu saņems arī Urbanoviča pretinieks sestdienas vēlēšanās, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Izstāties nevar palikt

Galvenais jautājums, uz kuru jau pēc kongresa būs jāatbild Urbanovičam, – vai Rīgas domes deputāti no "Saskaņas" turpinās piedalīties galvaspilsētas pārvaldes darbā vai tomēr aizies opozīcijā.

Atgādināsim, ka nesen "Saskaņas" valdes paplašinātajā sēdē izskanēja ideja par iespējamo šī partijas deputātu izstāšanos no koalīcijas Rīgas domē. Kļūst skaidrs: ja "Saskaņa" tomēr izlems spert tik radikālu soli, Rīgas mēram Oļegam Burovam ("Gods kalpot Rīgai") vairs nebūs vairākuma, un domē atkal sāksies politiskā krīze. Šoreiz tai būs tikai viena izeja – esošās Rīgas domes atlaišana.

Taču nesteigsim notikumiem pa priekšu un sagaidīsim sestdienas kongresa rezultātus. Jāatzīmē, ka par partijas priekšsēdētāju partijas delegāti balsos slēgtā režīmā, un tas palielina intrigu.

43
Pēc temata
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
Daugavpils mērs dibinās savu politisko partiju, kur "strādās, nevis plātīs muti"
"Nekādu izņēmumu": kādēļ Ušakovs vairs nav "Saskaņas centra" valdē
"Saskaņa" varētu izstāties no koalīcijas Rīgas domē
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

50
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

50
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

109
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

109
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
B-1B Lancer

Eksperts: amerikāņu bumbvedēji viegls mērķis Krievijas S-400

0
(atjaunots 09:51 04.06.2020)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji ir viegls mērķis Krievijas PGA sistēmām, norādīja militārais eksperts Igors Korotčenko.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer, kas aprīkoti ar pretkuģu raķetēm, ir viegls mērķis Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas līdzekļiem, RIA Novosti paziņoja žurnāla "Nacionaļnaja oborona" galvenais redaktors Igors Korotčenko.

Iepriekš izdevums The Drive pavēstīja, ka stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer nesenajā lidojumā Melnās jūras gaisa telpā izspēlējuši pretkuģu raķešu AGM-158C Long Range Anti-Ship Missile palaišanu potenciālā pretinieka mērķu likvidācijai. Raksta autors stāsta, ka ASV demonstrētās iespējas "var sagādāt īpaši nopietnu problēmu Krievijas flotei".

Igors Korotčenko, komentējot rakstu, atzīmēja, ka "problēmas ir nevis Krievijas flotei, bet gan amerikāņu žurnālistu prātos".

Viņš atgādināja, ka Krimā izvērstas zenītraķešu sistēmas S-400 ar raķetēm 40H6, kas spēj trāpīt mērķī līdz 400 kilometru attālumā, un tām bumbvedēji B-1B Lancer ir viegls mērķis. "Ja amerikāņu lidmašīnas radītu reālus militāros draudus, tās būtu identificētas jau šajā attālumā un likvidētas," teica Korotčenko.

Pie tam aizsardzība ir arī pašiem Krievijas kuģiem, kam amerikaņu bumbvedēji teorētiski varēja uzbrukt. Korotčenko konstatēja, ka Krievijas jaunie kuģi aprīkoti ar zenītraķešu kompleksiem "Poliment-redut", kuru taktiski tehniskās īpašības ir tādas pašas ka sauszemes S-350 "Vitjaz", un tie spēj pārtvert jebkādus uzbrūkošos objektus, ieskaitot pretkuģu raķetes.

Nopelniem bagātais Krievijas pilots, organizācijas "Krievijas oficieri" loceklis Jurijs Sitņiks ASV darbības nosauca par ieroču žvadzināšanu, no kā vajadzētu atturēties, kā arī piezīmēja, ka amerikāņu lidmašīnas Krievijas karavīriem nebūt nav neredzamas.

"Mēs parādījām visai pasaulei, ka spējam ieraudzīt stealth lidmašīnas. Vai to centās panākt amerikāņi? Viņi pat nepietuvojās mūsu robežām, kad mēs viņus jau ieraudzījām, un mūsu lidmašīnas viņus pavadīja. Kas tad tie par neredzamajiem?" secināja Sitņiks.

Savukārt KF Valsts domes deputāts Ruslans Bālbeks uzskata par profanāciju centienus demonstrēt draudus Krievijai ar bumbvedēju B-1B Lancer lidojumu virs Melnās jūras, kad gaisā pacēlās Krievijas iznīcinātāji.

Politiķis atzīmēja, ka Krievijas karavīri ir labi informēti par amrikāņu ieroču potenciālu arī bez tādiem demonstrācijas lidojumiem. Tomēr gadījumā, ja Krievijas objekti patiešām būs apdraudēti, amerikāņu bumbvedējiem "nepalīdzēs ne eskorta iznīcinātāji, ne pretkuģu raķetes", jo tiem netiks dota iespēja pietuvoties raķetes palaišanas attālumā.

"Mūs nepiespiedīs drebēt bailēs ar tādiem nekaunīgiem izlēcieniem. Un paskatīsimies patiesībai acīs: bumbvedējs, kam pietuvojušies mūsu iznīcinātāji, var uzskatīt sevi par zaudētu kaujas vienību. Tātad draudu demonstrācijas vietā iznākusi profanācija," ir pārliecinats Bālbeks.

Iepriekš vēstīts. ka 29.maijā divi amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-1B Lancer pacēlās gaisā no Elsvortas bāzes Dienviddakotas štatā, šķērsoja Atlantijas okeānu, un pēc tam pārvietojās Eiropas un Melnās jūras gaisa telpā.

Lidojumā virs Melnās jūras bumbvedējus pavadīja Ukrainas iznīcinātāji Su-27 un MiG-29, kā arī Turcijas degvielas uzpildes lidmašīnas КС-135. Atsevišķos iecirkņos lidmašīnas pavadīja arī Polijas iznīcinātāji F-16 un MiG-29, kā arī rumāņu F-16 un MiG-21.

Bez tam bumbvedēji B-1B kopā ar Grieķijas iznīcinātājiem F-16 lidoja virs Ziemeļmaķedonijas galvaspilsētas Skopjes.

29.maija Krievijas PGA spēki konstatēja ASV Gaisa spēku stratēģiskos bumbvedējus B-1B virs Melnās un Baltijas jūras. To pārtveršanai gaisā pacēlās iznīcinātāji Su-27P un Su-30SM no Dienvidu kara apgabala dežurējošo pretgaisa spēku sastāva.

0
Tagi:
PGA, Krievija, ASV
Pēc temata
Kā Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju