Vilis Krištopāns

Krištopāns: Latvijas varasvīri nedraudzējas ar galvu, ja neuzskata tranzītu par prioritāti

408
(atjaunots 20:48 25.10.2019)
Latvijas vadība pašos pamatos iznīcina visas valsts iespējas nopelnīt: padzen nerezidentus, slēdz uzturēšanās atļauju programmu, tranzītu vairs neuzskata par prioritāru, norādīja valsts ekspremjers Vilis Krištopāns.

RĪGA, 24.oktobris – Sputnik. Valdības budžeta politikas mērķis ir tuvināt Latviju Skandināvijas valstu labklājības modelim, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kas sākusi nākamā gada budžeta projekta un ar to saistīto likumprojektu izvērtēšanu.

"Es uzskatu, ka esam atpalikuši uz visiem laikiem (no Skandināvijas valstīm ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā). Starpība ir milzīga: Latvijas budžets sastāda 10 miljardus eiro, Somijas budžets drīz sasniegs 90 miljardus. Deviņreiz vairāk! Bet iedzīvotāju ir tikai divreiz vairāk. Zviedrijas budžets, šķiet, 17 reizes pārsniedz Latvijas budžetu. Tas nav salīdzināms," konstatēja Krištopāns intervijā Sputnik Latvija.

Pēc ekspremjera domām, vienīgais variants Latvijai pietuvotiews Skandināvijas valsts budžeta rādītājiem – ekonomikas attīstība, sākot ar nerezidentu piesaisti, uzturēšanās atļauju izsniegšanu utt.

"Diemžēl notiek pretējais, izskan ziņas, ka Latvija nekad nebūs finanšu centrs, ka tranzīts nav mūsu prioritāte, ka uzturēšanās atļauju programma nav vajadzīga. Īsti murgi," teica Krištopāns.

Viņš atgādināja, ka pie Latvijas ekonomikas pašreizējā neapskaušamā stāvokļa vainojama valdība.

"Ir tāds sakāmvārds: labāk ar gudru pazaudēt, nekā ar muļķi atrast. Visi, kas pie mums sēž parlamentā, kas stāv pie varas stūres, nedraudzējas ar galvu. Latvijā vienkārši tiek iznīdētas visas iespējas un priekšrocības. Nezinu, vai viņi to saprot... Laikam jau cilvēki nesaprot, ko dara," secināja Krištopāns.

Криштопанс: власти Латвии не дружат с головой, раз транзит и ВНЖ им не приоритеты
408
Pēc temata
Eksperts: pasaules tirgum Latvija nav vajadzīga
Dombrovskis: Krievija atstās Latviju bez tranzīta, no kā lai pārtiek – nav skaidrs
Latvija iestigusi parādos: pienācis laiks nomaksāt gandrīz trīs miljardus eiro
Neizskatās, ka Latvija kaut ko sasniegusi 30 gadu laikā: kas nav kārtībā ar budžetu 2020

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

15
(atjaunots 09:33 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

15
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

3
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

3
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī
Konovalovs

Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā

0
(atjaunots 11:31 24.09.2020)
ES un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.

Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.

Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.

"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.

Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.

"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.

Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.

NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.

Коновалов назвал цель переброски танкового батальона США в Литву
0
Tagi:
aizsardzība, ASV, Lietuva, Krievija
Pēc temata
Militārais eksperts: NATO dārgi maksās provokācija uz Baltkrievijas robežas
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
ASV aizvākušas tankus no Lietuvas: eksperts pastāstīja, kas sagaidāms Baltijā