Tukšas kabatas, foto no arhīva

Izģērbj pliku: pašvaldības gaida zemākie ienākumi kopš 2007. gada

47
(atjaunots 22:20 08.10.2019)
Latvijas budžets 2020. gadā sasniegs rekordlielu rādītāju, bet pašvaldībām nesola pat to, kas pienākas pēc likuma. Toties tām paliek problēmas, piemēram, vietējie ceļi, uz kuriem var stādīt kartupeļus.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Īsi pirms budžeta apstiprināšanas, 8. oktobrī Latvijas valdība apstiprinājusi vienošanās projektu ar pašvaldībām.

Neskatoties uz asajām diskusijām, 7. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienība tomēr parakstīja valdības un vietvaru vienošanās un domstarpību protokola projektu, vēsta LNT.

Nemēģiniet to mazo brāli līdz pēdējam noģērbt pliku

Pašvaldības ir neapmierinātas: nākamgad valsts budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegs desmit miljardus eiro, taču pašvaldību ienākumi būs zemākie kopš 2007. gada. Vietvaras saņems aptuveni 18,8% no valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem – mazāk nekā noteikts likumā – 19,6%. Pēc Pašvaldību savienības aplēsēm, valdības lēmums rada negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem 170 miljonu eiro apmērā.

"Mēs redzam, kas notiek valsts pusē – šis budžeta pieaugums, mēs redzam, ka konsolidētais budžets pieaug par 8,7% pamatbudžets, tie ir arī 8,7% speciālais budžets, pašvaldību budžets – tas ir pusotrs miljons vai 0,1%. Mēs redzam, ka pašvaldību pusē tik zemi ienākumi, kā šobrīd tiek plānoti – pēdējo reizi bija 2007. gadā, un tā neizpratne ir par to, – ja valstī aug budžets, tad kāpēc pašvaldību pusē ir tik mazs budžets," teica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Viņam piekrita Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis: "Ja pieaug budžets valstī, mums izskatās, ka mums sāks iet labāk – nu nemēģiniet to mazo brāli līdz pēdējam noģērbt pliku."

Jauni izdevumi

Asākās diskusijas izraisīja Finanšu ministrijas piedāvājums pašvaldībām līdzfinansēt projektus, kuru īstenošanai tiek piesaistīti aizņēmumi – tādējādi FM cer pamudināt pašvaldības rūpīgāk izvērtēt vērienīgus projektus.

"Mēs jau nerunājam par dāvanām, mēs nerunājam par dāvanām, ko mēs no kāda prasītu – iespējās aizņemties, iespējās darīt to, ko pašvaldības dara," atzīmēja Kaminskis.

Taču finanšu ministrs Jānis Reirs skaidroja: "Finanšu ministrija piedāvā kā galveno pašvaldības prioritāti saglabāt aizņēmumus Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektiem 2020. gadā, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka aizņēmumu apmērs nepārsniegs projektu attiecināmās izmaksas. 2020. gada izpildes laikā Finanšu ministrija izskatīs iespēju, lai pašvaldības var aizņemties bērnudārzu remontiem un paplašināšanai."

Ceļi, kartupeļi, zivis un bērni

Skarba diskusija izcēlās arī par lēmumu atņemt pašvaldībām ieņēmumus no azartspēļu un dabas resursu nodokļa par labu valsts budžetam.

Vietējā vara bija ļoti neapmierināta ar ierobežoto finansējumu vietējo ceļu remontiem, kas jau tagad ir katastrofālā stāvoklī.

"To pilnīgi visi zina, kā izskatās šie ceļi rudenī… Kāds ir provējis kartupeļus stādīt, cits tur zivis peldinās vai ko darīs, bet ir problēmas. Pa šiem ceļiem ir jāved bērni uz izglītības iestādi," teica Kaminskis.

Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits skaidroja, ka 2020. gadā ceļu remontam piešķirti ļoti mazi līdzekļi, un tam esot objektīvi iemesli – beidzies Eiropas Savienības finansējums un tā vietā nekā nav.

"Mūsu prioritāte ir galvenie ceļi un reģionālie ceļu, un vietējie ceļi – tik, cik mums ir jādzēš kaut kādas ārkārtas situācijas. Un tur mēs, pārrēķinot finansējumu, esam ieplānojuši 10,1 miljonu eiro," konstatēja Linkaits.

Sarunā ar pašvaldību vadītājiem premjers Krišjānis Kariņš  atzina, ka arī viņš nav apmierināts par visām pozīcijām nākamā gada budžetā, taču, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, izdevumu joprojām esot daudz vairāk nekā iespēju.

Galu gala puses atzina, ka vienprātību ir vairāk nekā domstarpību. Gala vienošanās ar pašvaldībām tika apstiprināta valdības sēdē 8. oktobrī.

47
Pēc temata
Zakatistovs: Latvijas Pašvaldību savienība zaudēs ietekmi
Ar izstieptu roku: pašvaldības nostājušās rindā pie Valsts kases
Pūce: pēc novadu saplūšanas tiks samazināts pašvaldību darbinieku skaits
Staro Riga 2018

Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus

10
(atjaunots 10:14 13.08.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis izkritizēja nesenās valdības iniciatīvas, norādot uz to, ka pat koalīcijā ir domstarpības attiecībā uz lēmumiem.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijas valdības lēmumi turpina sist caurumus dzelmē, paziņoja deputāts no "Saskaņas" Vjačeslavs Dombrovskis un sniedza īsu, viņaprāt, ne līdz galam izstrādātu likumprojektu pārskatu – no studentu atbalsta iniciatīvām līdz slavenajai kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformai.

"Kamēr Latvijas iedzīvotāji pārdzīvo par Baltkrieviju, mūsu pašu valdība turpina dauzīt caurumus dzelmē. Šodien notikušā pārskatīšanai ir nepieciešams, vismaz, Žvaņecka līmeņa talants! Taču es tomēr pamēģināšu," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Deputāts atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija gandrīz pēc pusgada kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma "beidzot nākusi klajā ar augstskolu studentu finanšu atbalsta plānu".

"Taču tikai tiem, kas mācās budžeta vietās. Pārējie 42 000 studentu, jeb 58% no kopējā skaita, lai tiek galā paši. Acīmredzot, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas loģikas, studentiem palīdzēs viņu vecāki, kuri jau saņēmuši "visdāsnākos" dīkstāves pabalstus no valsts puses.

Bet kad ministrei pavaicāja, kur tad īsti ir problēma, kādēļ nevar palīdzēt visiem studentiem? Ziniet, ko viņa atbildēja? "Likums neļauj valstij palīdzēt studentiem, kuri maksā paši."

Likums neatļauj! To saka valdošās koalīcijas ministre, kura pēdējo mēnešu laikā mainīja likumus ar pirkstu klikšķi. Es jau klusēju, ka dažus likumus, piemēram, par mediķu algu palielināšanu, mūsu koalīcija vispār neuzskata par obligātu izpildīšanai. Bet studentiem palīdzēt nedrīkst. Nē. Nekādā gadījumā. Tas taču ir Likums!

Un tas nekas, ka 29. maijā virkne Saeimas deputātu (arī es) iesniedza likuma grozījumu ar mērķi nodrošināt visiem studentiem ikmēneša stipendiju vismaz 200 eiro apmērā. Tie bija "nepareizie" deputāti, kuri "nepareizi" iesniedz "nepareizus" grozījumus "pareizos" likumos. Savukārt "pareizie" deputāti, Šuplinskas partijas biedru sejā no Jaunās konservatīvās partijas, šādus grozījumus "pareizi" noraida!" pauž sašutumu Dombrovskis.

JKP paziņojumus saistībā ar kadastra reformu Dombrovskis vispār nosauca par "meliem industriālos apmēros".

"Ministrs Bordāns iesniedza valdībai jaunās kadastrālās vērtības noteikumus, kura uzskrūvēs cenas trīs-četras reizes? Bet sakām, ka tā nebija! Gāžam visu uz "zaļajiem". Pateiksim, ka tie bija viņi, kas iesniedza valdībai jaunos noteikumus. Un nekas, ka viņi ir opozīcijā. Tieši pēc Gebelsa: "Jo lielāki meli, jo vairāk sabiedrība tiem tic"," uzrakstīja Dombrovskis.

Par nākamo deputāta kritikas punktu kļuva Ekonomikas ministrijas lēmumus palūgt 70 miljonus eiro tūrisma nozares un eksportētāju atbalstam.

"Un tas nekas, ka tūrisma nozare pa šo laiku jau paspējusi piedzīvot klīnisko nāvi un nebūt ne visi atgriezās atpakaļ. Labāk vēlu, nekā nekad. Taču anotācijā ir punkts par efektu ekonomikā. Ziniet, kāds tas ir? "Projektam nav efekta uz ekonomikas attīstību…" pastāstīja Dombrovskis.

"Finanšu ministrija piedāvāja jaunu nodokļu reformu, kura nākamgad palielinās budžeta ienākumus par veseliem 70 miljoniem eiro," turpināja Dombrovskis uzskaitīt valdības iniciatīvas. "Un tagad uzmanību – apgalvo, ka šie nodokļi netiks paaugstināti!

Taisnības labad atzīmēšu, ka šādi paziņojumi izraisīja jautājumus pat jaunajiem konservatoriem, kuri paziņoja, ka Finanšu ministrija melo. Kurš tieši no viņiem melo? Bet te kā tajā anekdotē: "Jūs nevar saprast!"."

10
Tagi:
valdība, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

20
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

20
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu

Krievija pirmā pasaulē piereģistrēja vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 14:58 13.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

Preparātu izstrādāja Krievijas Aizsardzības ministrijas un Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības centra speciālisti un piešķīra tam nosaukumu "Sputnik V".

Vakcīna veiksmīgi izgāja pārbaudes uz brīvprātīgajiem. Testēšanas dalībnieki atzīmēja, ka jūtās labi un nav pamanījuši nekādas blaknes pēc vakcinācijas. Pēc mediķu sacītā, visiem brīvprātīgajiem izstrādājusies imunitāte pret Covid-19, savukārt pats preparāts ir pierādījis savu drošumu.

Tāpat par jaunajām Krievijas zālēm sākuši interesēties daudzās pasaules valstīs, šobrīd notiek pārrunas par testēšanas iespēju un preparāta ražošanas uzsākšanu citās valstīs.

Neskaitot Krievijas Aizsardzības ministrijas un Gamaleja vārdā nosauktā centra savstarpējo izstrādājumu, ar vakcīnas veidošanu nodarbojas vēl 2 Krievijas kompānijas – Novosibirskas Virusoloģijas un biotehnoloģiju valsts zinātniskais centrs "Vektor", kurš jau ir uzsācis trīs savu prototipu izmēģinājumus uz cilvēkiem, un Sanktpēterburgas Vakcīnu un serumu zinātniski pētnieciskais institūts.

Tiek gaidīts, ka pirmās preparātu partijas masveida Krievijas pilsoņu vakcinācijai parādīsies jau augusta vidū.

0