Tukšas kabatas, foto no arhīva

Izģērbj pliku: pašvaldības gaida zemākie ienākumi kopš 2007. gada

28
(atjaunots 22:20 08.10.2019)
Latvijas budžets 2020. gadā sasniegs rekordlielu rādītāju, bet pašvaldībām nesola pat to, kas pienākas pēc likuma. Toties tām paliek problēmas, piemēram, vietējie ceļi, uz kuriem var stādīt kartupeļus.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Īsi pirms budžeta apstiprināšanas, 8. oktobrī Latvijas valdība apstiprinājusi vienošanās projektu ar pašvaldībām.

Neskatoties uz asajām diskusijām, 7. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienība tomēr parakstīja valdības un vietvaru vienošanās un domstarpību protokola projektu, vēsta LNT.

Nemēģiniet to mazo brāli līdz pēdējam noģērbt pliku

Pašvaldības ir neapmierinātas: nākamgad valsts budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegs desmit miljardus eiro, taču pašvaldību ienākumi būs zemākie kopš 2007. gada. Vietvaras saņems aptuveni 18,8% no valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem – mazāk nekā noteikts likumā – 19,6%. Pēc Pašvaldību savienības aplēsēm, valdības lēmums rada negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem 170 miljonu eiro apmērā.

"Mēs redzam, kas notiek valsts pusē – šis budžeta pieaugums, mēs redzam, ka konsolidētais budžets pieaug par 8,7% pamatbudžets, tie ir arī 8,7% speciālais budžets, pašvaldību budžets – tas ir pusotrs miljons vai 0,1%. Mēs redzam, ka pašvaldību pusē tik zemi ienākumi, kā šobrīd tiek plānoti – pēdējo reizi bija 2007. gadā, un tā neizpratne ir par to, – ja valstī aug budžets, tad kāpēc pašvaldību pusē ir tik mazs budžets," teica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Viņam piekrita Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis: "Ja pieaug budžets valstī, mums izskatās, ka mums sāks iet labāk – nu nemēģiniet to mazo brāli līdz pēdējam noģērbt pliku."

Jauni izdevumi

Asākās diskusijas izraisīja Finanšu ministrijas piedāvājums pašvaldībām līdzfinansēt projektus, kuru īstenošanai tiek piesaistīti aizņēmumi – tādējādi FM cer pamudināt pašvaldības rūpīgāk izvērtēt vērienīgus projektus.

"Mēs jau nerunājam par dāvanām, mēs nerunājam par dāvanām, ko mēs no kāda prasītu – iespējās aizņemties, iespējās darīt to, ko pašvaldības dara," atzīmēja Kaminskis.

Taču finanšu ministrs Jānis Reirs skaidroja: "Finanšu ministrija piedāvā kā galveno pašvaldības prioritāti saglabāt aizņēmumus Eiropas Savienības līdzfinansējuma projektiem 2020. gadā, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka aizņēmumu apmērs nepārsniegs projektu attiecināmās izmaksas. 2020. gada izpildes laikā Finanšu ministrija izskatīs iespēju, lai pašvaldības var aizņemties bērnudārzu remontiem un paplašināšanai."

Ceļi, kartupeļi, zivis un bērni

Skarba diskusija izcēlās arī par lēmumu atņemt pašvaldībām ieņēmumus no azartspēļu un dabas resursu nodokļa par labu valsts budžetam.

Vietējā vara bija ļoti neapmierināta ar ierobežoto finansējumu vietējo ceļu remontiem, kas jau tagad ir katastrofālā stāvoklī.

"To pilnīgi visi zina, kā izskatās šie ceļi rudenī… Kāds ir provējis kartupeļus stādīt, cits tur zivis peldinās vai ko darīs, bet ir problēmas. Pa šiem ceļiem ir jāved bērni uz izglītības iestādi," teica Kaminskis.

Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits skaidroja, ka 2020. gadā ceļu remontam piešķirti ļoti mazi līdzekļi, un tam esot objektīvi iemesli – beidzies Eiropas Savienības finansējums un tā vietā nekā nav.

"Mūsu prioritāte ir galvenie ceļi un reģionālie ceļu, un vietējie ceļi – tik, cik mums ir jādzēš kaut kādas ārkārtas situācijas. Un tur mēs, pārrēķinot finansējumu, esam ieplānojuši 10,1 miljonu eiro," konstatēja Linkaits.

Sarunā ar pašvaldību vadītājiem premjers Krišjānis Kariņš  atzina, ka arī viņš nav apmierināts par visām pozīcijām nākamā gada budžetā, taču, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, izdevumu joprojām esot daudz vairāk nekā iespēju.

Galu gala puses atzina, ka vienprātību ir vairāk nekā domstarpību. Gala vienošanās ar pašvaldībām tika apstiprināta valdības sēdē 8. oktobrī.

28
Pēc temata
Zakatistovs: Latvijas Pašvaldību savienība zaudēs ietekmi
Ar izstieptu roku: pašvaldības nostājušās rindā pie Valsts kases
Pūce: pēc novadu saplūšanas tiks samazināts pašvaldību darbinieku skaits