13. Saeimas vēlēšanas. Foto no arhīva

Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt

125
(atjaunots 21:06 08.10.2019)
Partijas vienojušās, ka turpmāk finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no to rezultātiem Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits pastāstīja, kā partijas dalīs finansējumu no budžeta, un atzina: pēdējo 30 gadu laikā valstī ir pietrūcis demokrātijas, vēsta Aprinkis.lv.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās, ka tām paredzētais finansējums no valsts budžeta tiks rēķināts atbilstoši rezutātiem Saeimas vēlēšanās, turklāt tiks ņemts vērā balsu skaits, ko politiskie spēki saņēmuši pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš apstiprināja, ka partiju finansējums tiks palielināts, un tas esot liels solis uz priekšu "30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā".

Levits atgādināja, ka līdz šim valsts finansējums partijām bijis niecīgs, tāpēc partijas bijušas atkarīgas no privātiem sponsoriem, un tas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā.

"Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā - vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā, - teica prezidents. – Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti."

Levits akcentēja, ka finansējuma izlietojumam jābūt pārskatāmam, un tā līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību izstrādās Ministru kabinets. Viņaprāt, līdzekļi jāizmanto partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai.

Savuikārt Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc partiju tikšanās ar prezidentu pavēstīja, ka viņa politiskais spēks ierosina noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēru  griestus – vienas partijas finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro. vienlaikus NA iesaka samazināt fizisku personu ziedojuma griestus līdz 12 minimālajām mēnešalgām.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka fiziskas personas varēs ziedot partijām četras reizes mazāk nekā patlaban.

Iepriekš vēstīts, ka nākamgad plānots palielināt dotācijas partijām no valsts budžeta. Patlaban 2% robežu pārvarējušajām partijām no valsts kases tiek atvēlēti 600 tūkstoši eiro, bet nākamgad politisko spēku vajadzībām plānots iztērēt 5 miljonus eiro.

Patlaban likums paredz, ka uz valsts dotācijām var pretendēt partijas, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Tā kā iekļūšanai Saeimā vajadzīgi 5%, iznāk, ka dotācijas saņem arī partijas, kas palikušas bez jaunās Saeimas deputātu mandātiem.

Ņemot vērā pērnās Saeimas vēlēšanas, valsts finansējumu šogad saņems trīs ārpus parlamenta palikušie spēki: Reģionu apvienība (4,14% vēlētāju balsu), Latvijas Krievu savienība (3,20%) un "Progresīvie" (2,61%). Atgādināsim, ka XIII Saeimā strādā septiņas partijas, tātad valsts dotācijas Latvijā saņem 10 politiskie spēki.

Jo lielāku skaitu balsu partija saņēmusi, jo lielākas ir dotācijas no nodokļu maksātāju kabatas. Patlaban dotācija sastāda 0,71 eiro par katru vēlētāja balsi gadā. Piemēram, pagājušo vēlēšanu uzvarētājs – partija "Saskaņa" saņēma 167 117 balsis.

Nav grūti aprēķināt, ka gadā partija no budžeta saņems 118 653 eiro. Summa tiek sadalīta četrās daļās un ieskaitīta partijas kontā reizi ceturksnī.

Atbilstoši, partija KPV LV, kas vēlēšanās ieņēma otro vietu un saņēma 120 264 balsu, var pretendēt uz ikgadējo dotāciju 85 387 eiro apmērā.

125
Pēc temata
Dombrovskis: mūs sagaida neizpildītu solījumu valdība
Latvijas partijas iestigušas parādos. Izeju meklē valsts budžetā
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

38
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

38
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

57
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

57
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Stomatoloģijas klīnikā, foto no arhīva

Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi

0
(atjaunots 18:53 29.11.2020)
ASV vairākiem cilvēkiem, kuri iepriekš pārslimojuši koronavīrusu, sāka bez simptomiem izkrist zobi; pēc amerikāņu zobārsta Deivida Okano domām, Covid-19 var izraisīt jau esošo zobu problēmu pasliktināšanos.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Pēc pārciesta Covid-19 atsevišķi cilvēki saskaras ar nopietnām problēmām mutes dobumā, līdz pat zobu izkrišanai, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz The New York Times. Izdevums stāsta par vairākiem gadījumiem, kad jaunā tipa koronavīrusa infekciju pārslimojušie saskārās ar zobu izkrišanu.

Piemēram, Ņujorkas iedzīvotāja Fara Hemilija pazaudēja zobu pēc atveseļošanās. Viņa atzīmēja, ka neesot sajutusi nekādas sāpes, pat asiņošanas nebija. Hemilija paziņoja par citiem līdzīgiem gadījumiem tiem, kas pārcietuši Covid-19. Kāds arī pazaudējis zobu vai pat vairākus, citiem emalja kļuva pelēka vai arī sāka parādīties robi, kā arī veidojās smaganu iekaisums.

Pēc Jutas Universitātes paradontologa Deivida Okano domām, visticamāk, koronavīrusa infekcijas fonā dažiem cilvēkiem notiek līdzšinējo stomatoloģisko problēmu saasināšanās.

Savukārt Angioģenēzes fonda prezidents un direktors medicīniskos jautājumos Viljams Lī atzīmēja, ka zobu izkrišana bez asiņošanas ir neparasta parādība un liecina par kaut kādiem procesiem smaganu asinsvados.

Tāpat The New York Times pievērš uzmanību tam, ka zobu izkrišanas gadījumi koronavīrusu izslimojušajiem cilvēkiem ir visnotaļ reta parādība.

0
Tagi:
ASV, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie