13. Saeimas vēlēšanas. Foto no arhīva

Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt

120
(atjaunots 21:06 08.10.2019)
Partijas vienojušās, ka turpmāk finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no to rezultātiem Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits pastāstīja, kā partijas dalīs finansējumu no budžeta, un atzina: pēdējo 30 gadu laikā valstī ir pietrūcis demokrātijas, vēsta Aprinkis.lv.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās, ka tām paredzētais finansējums no valsts budžeta tiks rēķināts atbilstoši rezutātiem Saeimas vēlēšanās, turklāt tiks ņemts vērā balsu skaits, ko politiskie spēki saņēmuši pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš apstiprināja, ka partiju finansējums tiks palielināts, un tas esot liels solis uz priekšu "30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā".

Levits atgādināja, ka līdz šim valsts finansējums partijām bijis niecīgs, tāpēc partijas bijušas atkarīgas no privātiem sponsoriem, un tas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā.

"Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā - vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā, - teica prezidents. – Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti."

Levits akcentēja, ka finansējuma izlietojumam jābūt pārskatāmam, un tā līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību izstrādās Ministru kabinets. Viņaprāt, līdzekļi jāizmanto partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai.

Savuikārt Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc partiju tikšanās ar prezidentu pavēstīja, ka viņa politiskais spēks ierosina noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēru  griestus – vienas partijas finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro. vienlaikus NA iesaka samazināt fizisku personu ziedojuma griestus līdz 12 minimālajām mēnešalgām.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka fiziskas personas varēs ziedot partijām četras reizes mazāk nekā patlaban.

Iepriekš vēstīts, ka nākamgad plānots palielināt dotācijas partijām no valsts budžeta. Patlaban 2% robežu pārvarējušajām partijām no valsts kases tiek atvēlēti 600 tūkstoši eiro, bet nākamgad politisko spēku vajadzībām plānots iztērēt 5 miljonus eiro.

Patlaban likums paredz, ka uz valsts dotācijām var pretendēt partijas, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Tā kā iekļūšanai Saeimā vajadzīgi 5%, iznāk, ka dotācijas saņem arī partijas, kas palikušas bez jaunās Saeimas deputātu mandātiem.

Ņemot vērā pērnās Saeimas vēlēšanas, valsts finansējumu šogad saņems trīs ārpus parlamenta palikušie spēki: Reģionu apvienība (4,14% vēlētāju balsu), Latvijas Krievu savienība (3,20%) un "Progresīvie" (2,61%). Atgādināsim, ka XIII Saeimā strādā septiņas partijas, tātad valsts dotācijas Latvijā saņem 10 politiskie spēki.

Jo lielāku skaitu balsu partija saņēmusi, jo lielākas ir dotācijas no nodokļu maksātāju kabatas. Patlaban dotācija sastāda 0,71 eiro par katru vēlētāja balsi gadā. Piemēram, pagājušo vēlēšanu uzvarētājs – partija "Saskaņa" saņēma 167 117 balsis.

Nav grūti aprēķināt, ka gadā partija no budžeta saņems 118 653 eiro. Summa tiek sadalīta četrās daļās un ieskaitīta partijas kontā reizi ceturksnī.

Atbilstoši, partija KPV LV, kas vēlēšanās ieņēma otro vietu un saņēma 120 264 balsu, var pretendēt uz ikgadējo dotāciju 85 387 eiro apmērā.

120
Pēc temata
Dombrovskis: mūs sagaida neizpildītu solījumu valdība
Latvijas partijas iestigušas parādos. Izeju meklē valsts budžetā
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi

55
(atjaunots 21:35 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

55
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

38
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

38
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"
Skola. Foto no arhīva

Izstrādāti eksāmenu noteikumi skolēniem: kādi pasākumi tiks ieviesti ārkārtējā situācijā

0
(atjaunots 07:19 26.05.2020)
Sarežģītā epidemioloģiskā stāvokļa dēļ pasaulē, kā arī Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas rezultātā šogad eksāmeni notiks īpaša formātā.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks pastāstīja, ka šogad centralizētie eksāmeni 12.klasēs notiks īpašā formātā, jo Latvijā vēl aizvien ir spēkā ārtārtējās situacijas režīms un jāievēro visi  drošības pasākumi, vēsta Lsm.lv.

G.Catlaks konstatēja, ka tiks stingri ievērots savstarpējās distancēšanās princips – divu metru attālums starp skolēniem, tāpēc lielās skolās audzēkņi būs jāsasēdina vairākās klasēs. Šis princips atšķiras no līdzšinējā, pie kā skolotāji jau pieraduši.

Savukārt medicīnas masku nēsāšana eksāmenā nav obligāta, uzsvēra Catlaks – tas atkarīgs no skolēna paša lēmuma. Ja viņs baidās, viņam ir klepus simptomi, viņš, protams, var būt maskā.

Tāpat ir jānodrošina iespēja pastāvīgi izmantot dezinficējošos līdzekļus, atgādināja Catlaks.

Iepriekš jau vēstīts, ka šogad ārkārtējās situācijas dēļ valstī atcelti visi svinīgie pasākumi par godu atestātu saņemšanai. Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra: ja mācību iestāde vēlas organizēt izlaiduma vakarus, to būs iespējams izdarīt pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, kad ierobežojumi vairs nebūs spēkā.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, izglītība, Latvija
Pēc temata
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ir pagarināts līdz 9. jūnijam
Masku režīms Latvijā: kas un kā kontrolēs pasažierus transportā
Apnikuši viens otram: Veselības ministrija ļaus vecākiem atpūsties no bērniem
Daļa skolēnu var bez maksas izmantot sabiedrisko transportu