13. Saeimas vēlēšanas. Foto no arhīva

Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt

121
(atjaunots 21:06 08.10.2019)
Partijas vienojušās, ka turpmāk finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no to rezultātiem Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits pastāstīja, kā partijas dalīs finansējumu no budžeta, un atzina: pēdējo 30 gadu laikā valstī ir pietrūcis demokrātijas, vēsta Aprinkis.lv.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās, ka tām paredzētais finansējums no valsts budžeta tiks rēķināts atbilstoši rezutātiem Saeimas vēlēšanās, turklāt tiks ņemts vērā balsu skaits, ko politiskie spēki saņēmuši pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš apstiprināja, ka partiju finansējums tiks palielināts, un tas esot liels solis uz priekšu "30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā".

Levits atgādināja, ka līdz šim valsts finansējums partijām bijis niecīgs, tāpēc partijas bijušas atkarīgas no privātiem sponsoriem, un tas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā.

"Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā - vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā, - teica prezidents. – Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti."

Levits akcentēja, ka finansējuma izlietojumam jābūt pārskatāmam, un tā līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību izstrādās Ministru kabinets. Viņaprāt, līdzekļi jāizmanto partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai.

Savuikārt Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc partiju tikšanās ar prezidentu pavēstīja, ka viņa politiskais spēks ierosina noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēru  griestus – vienas partijas finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro. vienlaikus NA iesaka samazināt fizisku personu ziedojuma griestus līdz 12 minimālajām mēnešalgām.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka fiziskas personas varēs ziedot partijām četras reizes mazāk nekā patlaban.

Iepriekš vēstīts, ka nākamgad plānots palielināt dotācijas partijām no valsts budžeta. Patlaban 2% robežu pārvarējušajām partijām no valsts kases tiek atvēlēti 600 tūkstoši eiro, bet nākamgad politisko spēku vajadzībām plānots iztērēt 5 miljonus eiro.

Patlaban likums paredz, ka uz valsts dotācijām var pretendēt partijas, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Tā kā iekļūšanai Saeimā vajadzīgi 5%, iznāk, ka dotācijas saņem arī partijas, kas palikušas bez jaunās Saeimas deputātu mandātiem.

Ņemot vērā pērnās Saeimas vēlēšanas, valsts finansējumu šogad saņems trīs ārpus parlamenta palikušie spēki: Reģionu apvienība (4,14% vēlētāju balsu), Latvijas Krievu savienība (3,20%) un "Progresīvie" (2,61%). Atgādināsim, ka XIII Saeimā strādā septiņas partijas, tātad valsts dotācijas Latvijā saņem 10 politiskie spēki.

Jo lielāku skaitu balsu partija saņēmusi, jo lielākas ir dotācijas no nodokļu maksātāju kabatas. Patlaban dotācija sastāda 0,71 eiro par katru vēlētāja balsi gadā. Piemēram, pagājušo vēlēšanu uzvarētājs – partija "Saskaņa" saņēma 167 117 balsis.

Nav grūti aprēķināt, ka gadā partija no budžeta saņems 118 653 eiro. Summa tiek sadalīta četrās daļās un ieskaitīta partijas kontā reizi ceturksnī.

Atbilstoši, partija KPV LV, kas vēlēšanās ieņēma otro vietu un saņēma 120 264 balsu, var pretendēt uz ikgadējo dotāciju 85 387 eiro apmērā.

121
Pēc temata
Dombrovskis: mūs sagaida neizpildītu solījumu valdība
Latvijas partijas iestigušas parādos. Izeju meklē valsts budžetā
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Tramps pastāstījis par ASV "visspēcīgāko" ieroci, ko apskauž Krievija

19
(atjaunots 22:31 18.10.2020)
"Mums ir visspēcīgākais ierocis, ko jebkad izstrādājusi viena valsts", ASV prezidents Donalds Tramps palepojās ar amerikāņu ieročiem savā priekšvēlēšanu runā Viskonsinas štatā.

RĪGA, 19. oktobris - Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps palepojās ar amerikāņu ieročiem savā priekšvēlēšanu runā Viskonsinas štatā. Runas ieraksts publicēts YouTube kanālā Real America's Voice News.

"Mums ir visspēcīgākais ierocis, ko jebkad izstrādājusi viena valsts. (..) Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un visas pārējās pasaules valstis mūs apskauž. Mēs ceram, ka nekad neliksim to lietā, tomēr mēs liksim pamatus mieram no spēka pozīcijas," Trampa teikto citēja RIA Novosti.

Viņš gan neprecizēja, par kāda veida bruņojumu ir runa.

Iepriekš ASV prezidents intervijā žurnālistam Bobam Vudvordam pieminēja "spēcīgu slepenu ieroci", kas ir ASV rīcībā, turklāt nosauca par "slimiem" tos, kuri uzskata, ka ar šādiem izteikumiem viņš izpauž noslēpumus.

19
Tagi:
ieroči, Tramps, ASV
Pēc temata
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Trampa un Baidena debates: kurš tajās patiesībā uzvarējis
Turcijas prezidents Tajips Erdogans, foto no arhīva

Erdogans paziņojis, ka Krievija, ASV un Francija piegādā ieročus Armēnijai

8
(atjaunots 21:39 18.10.2020)
Turcijas prezidents Tajips Erdogans apgalvo, ka Armēnija pārkāpusi pamieru konfliktā pie saskarsmes līnijas ar Azerbaidžānu, par ko abas valstis vienojās dienu iepriekš.

RĪGA, 19. oktobris - Sputnik. Turcijas prezidents Tajips Erdogans paziņojis, ka Krievija, ASV un Francija piegādā ieročus Armēnijai, vēsta RIA Novosti.

"Armēnija atkārtoti pārkāpusi pamieru. EDSO Minskas grupa, ko veido Krievija, ASV un Francija, sniedz Armēnijai vispusēju atbalstu ar bruņojumu. Tās nostājušās Armēnijas pusē," apgalvoja Erdogans, uzstājoties ar uzrunu Širnakas provincē. Uzruna tika translēta Turcijas līdera lapā Twitter.

​Situācija pie saskarsmes līnijas Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītā republika paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, arī pret galvaspilsētu Stepanakertu. Fiksēti upuri civiliedzīvotāju vidū.

Vainu par eskalāciju Baku un Erevāna uzveļ viena otrai. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka apšaudes sākusi Armēnija, bet Azerbaidžānas spēki tikai veic pretuzbrukuma operāciju. Erevāna informēja, ka Azerbaidžāna apšaudījusi Karabahu no gaisa un ar raķetēm, kā arī saņēmusi Turcijas atbalstu. Visi konflikta dalībnieki izsludinājuši pilnīgu vai daļēju mobilizāciju. Pasaule aicina puses ievērot savaldību.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

9. oktobrī Maskavā pēc KF prezidenta ielūguma ieradās Azerbaidžānas un Armēnijas ārlietu ministri. Pārrunas kopā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ilga vairāk nekā 10 stundas. Erevānai un Baku to rezultātā izdevās vienoties par uguns pārtraukšanu Karabahā, apmainīt gūstekņus un bojāgājušo mirstīgās atliekas, kā arī saskaņot konkrētas pamiera detaļas. Tomēr jau sestdien puses pārmeta viena otrai pamiera pārkāpšanu.

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

8
Tagi:
Francija, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha, Turcija, Erdogans
Pēc temata
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Vai Turcija spēj padzīt Krieviju no Aizkaukāza?
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas