Nataļja Jerjomina

Eksperte: Boriss Džonsons darīs visu iespējamo "cīņā" par Brexit

47
(atjaunots 21:07 08.10.2019)
Profesore Nataļja Jerjomina uzskata, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ļoti labi sapratis, ka variantu nav: jāpanāk, lai visa valsts pilnībā izstātos no ES, lai ko tas maksātu.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Lielbritānija noslēgs Brexit 31.oktobrī, un nevar būt ne runas par šī termiņa atlikšanu, paziņoja valsts premjerministrs Boriss Džonsons. Iepriekš tiesā tika iesniegti dokumenti, kuri apliecināja: nepieciešamības gadījumā Džonsons lūgs Bris
eli atlikt izstāšanos no ES. "Jauna vienošanās vai bez vienošanās, taču ne termiņa atlikšana," uzsvēra politiķis savā lapā Twitter.

"Jau sākumā Džonsons saprata: jāpanāk, lai visa valsts pilnībā izstātos no ES, lai ko tas maksātu, tāpēc viņš ķērās pie Brexit," radio Sputnik ēterā konstatēja Sanktpēterburgas valsts universitātes profesore, politoloģijas doktore Nataļja Jerjomina.

"Pret Brexit jau paklupa (Lielbritānijas bijusī premjere – red.) Terēza Meja, kas, pēc būtības, pārvērtusies par politisku līķi. Lai arī viņai bija daudz spēka un vēlme ieiet Karalistes vēsturē kā cilvēkam, kas sekmīgi izvedis valsti no Eiropas Savienības. Tomēr Mejai neļāva noslēgt procesu – parlaments trīs reizes nobalsoja pret viņas ierosinātajiem variantiem. Viņa saskārās ar tik stingru pretsparu gan Briselē, gan parlamentā, gan valdībā, gan arī pašas partijā, ka Brexit viņu nobeidza," atgādināja Jerjomina.

Profesore pieļāva, ka tāds pats scenārijs sagatavots arī Džonsonam.

"Viņa izstāšanās variants Briseli neapmierina, bet jebkādi citi varianti rada Lielbritānijas pretestību. Šo situāciju nav iespējams atrisināt principā, jo tā skar atvērtās robežas un jebkurā gadījumā radīs neērtības visām pusēm," atgādināja Jerjomina.

Eksperte uzskata, ka jautājumu varētu atrisināt tikai Ziemeļīrijas apvienošanās ar Īrijas Republiku.

"Pēc Džonsona domām, jautājumu var pārnest uz reģionālo līmeni un ļaut Ziemeļīrijai pašai lemt, kā noregulēt robežas un sadarboties ar Īrijas Republiku un Eiropas Savienību. Briselei tāda situācija nav pieļaujama – tā plāno saglabāt kontroli pār visām robežam. Tātad neviens risinājuma variants nav absolūti izsmeļošs un pievilcīgs. Spriežot pēc visa, Džonsons pašā sākumā saprata, ka variantu nav: vajadzīga stingra robeža, jāpanāk, lai visa valsts pilnībā izstātos no ES, lai ko tas maksātu," uzsvēra Jerjomina.

Viņa norādīja, ka Londonā izveidojies konsolidēts viedoklis par to, ka ir jāizstājas, taču nav vienprātības par to, kā tieši izstāties.

"Skaidrs, ka ar darījumu izstāties ir labāk. Taču parlamentā pārsvaru guvis viedoklis, ka Lielbritānijai piedāvātais darījums ir tik neizdevīgs, ka tas ir vēl sliktāk nekā izstāšanās bez darījuma. Patiesībā britu politiķiem vajadzētu izlemt, pieņemt kādu kopīgu lēmumu un visai politiskajai sabiedrībai strādāt pie tā realizācijas," uzskata Jerjomina.

Jūlijā Eiropas Komisija apstiprināja, ka tās viedoklis jautājumā par darījumu, kas panākts ar Londonu par Brexit, ir nemainīgs. Referendums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES notika 2016.gadā. Iziešanu no ES atbalstīja 51,8% britu, iebilda – 48,2%. Sākotnēji Brexit tika plānots 2019.gada 29.martā, taču valsts parlaments atkal un atkal noraidīja valdības ierosinātos darījumus ar Briseli. Pēc ilgstošām pārrunām puses nosprauda jaunu Brexit termiņu – 31.oktobris.

Еремина объяснила, почему Борис Джонсон не согласен на отсрочку Brexit
47
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
ES atsakās no tālākajām pārrunām ar Lielbritāniju Brexit jautājumā
Boriss Džonsons piedāvājis ES alternatīvu lēmumu darbībai pēc Brexit
Cīņa par Brexit: Baltijas valstis gatavojas zaudējumiem
Politologs novērtēja Džonsona izredzes uzspiest ES savus Brexit noteikumus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

3
(atjaunots 07:49 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

3
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

3
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā