LIZDA darbinieku protesta akcija

"Arī politiķi ir cilvēki": piemaksai deputātiem nauda ir atrasta, bet pedagogiem ne

489
(atjaunots 23:03 01.10.2019)
Četru gadu laikā deputātu alga pieaugusi par tik, cik saņēma skolotājs 2015. gadā. Tomēr koalīcija pat neplāno apspriest politiķu algu iesaldēšanu, toties zibenīgi sameklējusi piecus miljonus partiju maciņu papildināšanai.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Lai arī nav atrasti līdzekļi algu palielināšanai mediķiem un pedagogiem solītajā apjomā, tomēr ministru un deputātu algas pieaugs par likumā paredzētajām summām.

To, kā gadījies, ka normas par skolotāju un mediķu algām nav ievērotas, toties likums par politiķu atalgojuma indeksāciju ir kārtīgi izpildīts, mēģinājis noskaidrot telekanāls LNT.

Likumi mēdz būt dažādi

Dažām nodarbināto kategorijām algu indeksācija noteikta ar likumu. Jaunākais regulējums attiecas uz mediķiem – grozījumus Saeima pieņēma pagājušā gada nogalē ļoti ātri un pārsteidzoši vienprātīgi – vienas sēdes laikā.

Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka "Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par (..) vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā".

Likumā paredzēta arī algu palielināšana skolotājiem. Izglītības likums nosaka, ka "pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā".

Tātad  nākamā gada septembrī skolotāju minimālajai samaksai ir jāpieaug par 40 eiro, sasniedzot summu 790 eiro apmērā.

Bez tam likums regulē valsts ierēdņu algas. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka: ja aug vidējā alga valstī, piemērojot dažādus koeficientus, automātiski aug alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un vairākās citās iestādēs, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai utt.

Tomēr jaunā budžeta izveidē valdība ir ņēmusi vērā tikai pēdējo no trim minētajiem likumiem: budžetā paredzēts papildu finansējums tikai valsts pārvaldē strādājošo algu palielinājumam.

Piemēram, Saeimas deputāta alga nākamgad pieaugs par 162 eiro un sasniegs 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kopā deputātu algām paredzēti 5,6 miljoni eiro – vairāk nekā par 300 000 eiro, salīdzinot ar šo gadu.

Savukārt ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjerministrs saņems par 248 eiro vairāk – 4814 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministri saņems 4570 eiro mēnesī, par 236 eiro vairāk kā šogad.

Deputātiem prieks garantēts

Finanšu ministrija norādīja, ka sameklēts finansējums arī tiesnešu, prokuroru un pārējo amatpersonu algu celšanai atbilstoši likumam. Toties naudas pietrūcis, lai izpildītu likumu par algu pieaugumu mediķiem un skolotājiem. No 120 miljoniem eiro, kas vajadzīgi mediķiem, jaunajā budžetā iekļauti tikai 42 miljoni. No deviņiem miljoniem, kas nepieciešami, lai nākamā gada septembrī palielinātu algas skolotājiem, nav piešķirts ne centa.

Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Vanaga konstatēja, ka kompromisu rast nav izdevies.

Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atgādināja: "Ārstniecības iestāžu vadītāji, ja viņi neievēro likumu, tad mums ir soda organizācijas. Un tad mums pat ir tādi gadījumi, kad mums ieliek kādu cietumā, jo viņš nav pildījis likumu, kas ir tīri pamatoti. Tu neesi pildījis, tev jāsēž "ķurķī"."

Jāpiebilst, ka budžeta izstrādē likumi tiek ignorēti – to abu asociāciju vadītāji norādīja valdībai.

Šim jautājumam uzmanību pievērsa arī parlamentā – opozīcija atgādināja, ka jaunais budžets pārkāpj solidaritātes principu.

"Mums ir ļoti daudzas sociālās grupas, mums ir daudz darbinieku, kuriem šis budžets neatnesīs nekādu prieku. Turpretī Saeimas deputātiem šis prieks ir garantēts," pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars pagaidām nav radis problēmas risinājumu, taču opozīcija uzskata, kā no algas pielikuma būtu jāatsakās deputātiem un ministriem.

"Es domāju, kas tas būtu korekti. Jo, ja deputāti un valdība ir arī devusi solījumus, startējot vēlēšanās, un pēc tam tos nepilda, tad tas ir pietiekams pamats, lai, vismaz no tādiem ētikas principiem, nepalielinātu sev algas," saka Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Partijām nauda vajadzīga vairāk

Agrākajos gados parlamentam jau gadījies pieņemt lēmumus par sava atalgojuma nepalielināšanu, piemēram, finanšu krīzes laikā. Turklāt tā saucamajos "treknajos gados" tika iesaldētas ministru algas. Taču tagad neviena koalīcijas partija nav ierosinājusi iesaldēt politiķu algas.

"Pašlaik nav izskanējusi tāda iniciatīva. Es to nevaru izslēgt, bet lai mēs paši nāktu ar iniciatīvu, tur ir nepieciešams atbalsts arī no partneriem," skaidroja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Atbalsta nav ne valdībā, ne Saeimā.

"Mums šobrīd valstī katrā nozarē ir paredzēts pieaugums. Visur ir pieaugums visās nozarēs," apgalvo premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Savukārt Bondars norādīja: "Vai ir pamats runāt par algu iesaldēšanu vispār jebkurā tautsaimniecības nozarē? Atbilde ir nē! Jo kamēr ekonomika aug, tikmēr, protams, ideālā gadījumā, ka cilvēku labklājība arī aug. Un arī politiķi ir cilvēki."

Savas algas iesaldēšanas vietā politiķi piedāvāja aptuveni desmitkārt palielināt valsts finansējumu partijām – no nākamā gada šim mērķim piešķirs piecus miljonus eiro. Šis lēmums radījis vēl lielāku rūgtumu nozarēs, kas jūt pāridarījumu.

"Kamdēļ tas nav nākamajam parlamenta sasaukumam? Zibenīgi mēs atrodam piecus miljonus gadā. Un laikā, kad nav atbildes, vai pedagogiem būs darba samaksas paaugstinājums no septembra par 40 eiro, piecas partijas dzelžaini pieturās, ka viņu makiem tas ir vairāk nepieciešams," bija sašutusi Ilze Vanaga.

Likumprojektu par partiju finansējuma palielināšanu valdība plāno izskatīt šonedēļ. Galīgo lēmumu pieņems Saeima, kad tiks apstiprināts jaunais valsts budžets.

Pēdējo četru gadu laikā vidējās algas pirms nodokļu nomaksas mediķiem augušas par 31%, pedagogiem – par 22%, Saeimas deputātiem – par 23%. Tiesa, naudas izteiksmē lielāko piemaksu, protams, saņēmuši deputāti – šajā laika periodā viņu alga palielinājusies par 672 eiro, mediķiem – par 346 eiro, bet skolotājiem – par 190 eiro. Tātad četru gadu laikā Saeimas deputātu alga pieaugusi par tik, cik vidēji saņēma skolotāji pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā.

489
Pēc temata
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
Viņķele par gada budžetu: varu kaut uz galvas stāvēt
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

30
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

30
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

53
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

53
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
MPV aparāti, foto no arhīva

Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu

0
(atjaunots 14:44 29.11.2020)
Mediķi precizē, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis, tomēr norāda, ka būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Koronavīrusa infekcijas sekas organismā ir ārkārtīgi tālejošas, radio HCH ēterā pastāstīja imunologs Vladislavs Žemčugovs, vēsta RIA Novosti.

Speciālists norādīja uz simptomiem, kuri liecina par centrālās un perifērās nervu sistēmas traucējumiem cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19: atmiņas traucējumi, ožas trūkums, dzirdes traucējumi, parastēzija (jutīguma traucējumi dažādās ķermeņa daļās). Ārsts konstatēja, ka šie simptomi var saglabāties ilgāku laiku, jo nervu šūnu atjaunošanās ir ilgstošs process.

"Magnētiskās rezonanses tomogrāfija tādiem slimniekiem parāda ainu, kas ļoti līdzinās izkaisītajai sklerozei. Tā mēdz gadīties arī HIV/AIDS apstākļos," precizēja imunologs.

Pie tam Covid-19 izslimojušajiem pacientiem ārsti novēro asins sabiezēšanu un sarecēšanu, kas neizzūd ilgu laiku.

"Tas nav insults, taču ļoti līdzīgi," atzīmēja Koškins.

Mediķis norādīja, ka īpaša uzmanība jāvelta Covid-19 laikā bojāto asinsvadu ārstēšanai un jāpārbauda asins recēšanas līmenis.

Pie tam imunologs precizēja, ka pagaidām būtu pāragri runāt par koronavīrusa infekcijas ilgtermiņa sekām, jo pagājis pārāk īss laiks kopš tās sākuma.

Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Covid-19 infekcija pasaule reģistrēta jau gandrīz 59 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 1,38 miljoni. Lielākais infekcijas gadījumu skaits reģistrēts ASV, Indijā un Brazīlijā.

0
Tagi:
AIDS, koronavīruss
Pēc temata
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
Lielbritānija ieviesusi pašizolāciju atbraucējiem no Latvijas