LIZDA darbinieku protesta akcija

"Arī politiķi ir cilvēki": piemaksai deputātiem nauda ir atrasta, bet pedagogiem ne

485
(atjaunots 23:03 01.10.2019)
Četru gadu laikā deputātu alga pieaugusi par tik, cik saņēma skolotājs 2015. gadā. Tomēr koalīcija pat neplāno apspriest politiķu algu iesaldēšanu, toties zibenīgi sameklējusi piecus miljonus partiju maciņu papildināšanai.

RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Lai arī nav atrasti līdzekļi algu palielināšanai mediķiem un pedagogiem solītajā apjomā, tomēr ministru un deputātu algas pieaugs par likumā paredzētajām summām.

To, kā gadījies, ka normas par skolotāju un mediķu algām nav ievērotas, toties likums par politiķu atalgojuma indeksāciju ir kārtīgi izpildīts, mēģinājis noskaidrot telekanāls LNT.

Likumi mēdz būt dažādi

Dažām nodarbināto kategorijām algu indeksācija noteikta ar likumu. Jaunākais regulējums attiecas uz mediķiem – grozījumus Saeima pieņēma pagājušā gada nogalē ļoti ātri un pārsteidzoši vienprātīgi – vienas sēdes laikā.

Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka "Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par (..) vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā".

Likumā paredzēta arī algu palielināšana skolotājiem. Izglītības likums nosaka, ka "pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā".

Tātad  nākamā gada septembrī skolotāju minimālajai samaksai ir jāpieaug par 40 eiro, sasniedzot summu 790 eiro apmērā.

Bez tam likums regulē valsts ierēdņu algas. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka: ja aug vidējā alga valstī, piemērojot dažādus koeficientus, automātiski aug alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un vairākās citās iestādēs, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai utt.

Tomēr jaunā budžeta izveidē valdība ir ņēmusi vērā tikai pēdējo no trim minētajiem likumiem: budžetā paredzēts papildu finansējums tikai valsts pārvaldē strādājošo algu palielinājumam.

Piemēram, Saeimas deputāta alga nākamgad pieaugs par 162 eiro un sasniegs 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kopā deputātu algām paredzēti 5,6 miljoni eiro – vairāk nekā par 300 000 eiro, salīdzinot ar šo gadu.

Savukārt ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjerministrs saņems par 248 eiro vairāk – 4814 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministri saņems 4570 eiro mēnesī, par 236 eiro vairāk kā šogad.

Deputātiem prieks garantēts

Finanšu ministrija norādīja, ka sameklēts finansējums arī tiesnešu, prokuroru un pārējo amatpersonu algu celšanai atbilstoši likumam. Toties naudas pietrūcis, lai izpildītu likumu par algu pieaugumu mediķiem un skolotājiem. No 120 miljoniem eiro, kas vajadzīgi mediķiem, jaunajā budžetā iekļauti tikai 42 miljoni. No deviņiem miljoniem, kas nepieciešami, lai nākamā gada septembrī palielinātu algas skolotājiem, nav piešķirts ne centa.

Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Vanaga konstatēja, ka kompromisu rast nav izdevies.

Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs atgādināja: "Ārstniecības iestāžu vadītāji, ja viņi neievēro likumu, tad mums ir soda organizācijas. Un tad mums pat ir tādi gadījumi, kad mums ieliek kādu cietumā, jo viņš nav pildījis likumu, kas ir tīri pamatoti. Tu neesi pildījis, tev jāsēž "ķurķī"."

Jāpiebilst, ka budžeta izstrādē likumi tiek ignorēti – to abu asociāciju vadītāji norādīja valdībai.

Šim jautājumam uzmanību pievērsa arī parlamentā – opozīcija atgādināja, ka jaunais budžets pārkāpj solidaritātes principu.

"Mums ir ļoti daudzas sociālās grupas, mums ir daudz darbinieku, kuriem šis budžets neatnesīs nekādu prieku. Turpretī Saeimas deputātiem šis prieks ir garantēts," pauda Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars pagaidām nav radis problēmas risinājumu, taču opozīcija uzskata, kā no algas pielikuma būtu jāatsakās deputātiem un ministriem.

"Es domāju, kas tas būtu korekti. Jo, ja deputāti un valdība ir arī devusi solījumus, startējot vēlēšanās, un pēc tam tos nepilda, tad tas ir pietiekams pamats, lai, vismaz no tādiem ētikas principiem, nepalielinātu sev algas," saka Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Partijām nauda vajadzīga vairāk

Agrākajos gados parlamentam jau gadījies pieņemt lēmumus par sava atalgojuma nepalielināšanu, piemēram, finanšu krīzes laikā. Turklāt tā saucamajos "treknajos gados" tika iesaldētas ministru algas. Taču tagad neviena koalīcijas partija nav ierosinājusi iesaldēt politiķu algas.

"Pašlaik nav izskanējusi tāda iniciatīva. Es to nevaru izslēgt, bet lai mēs paši nāktu ar iniciatīvu, tur ir nepieciešams atbalsts arī no partneriem," skaidroja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Atbalsta nav ne valdībā, ne Saeimā.

"Mums šobrīd valstī katrā nozarē ir paredzēts pieaugums. Visur ir pieaugums visās nozarēs," apgalvo premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Savukārt Bondars norādīja: "Vai ir pamats runāt par algu iesaldēšanu vispār jebkurā tautsaimniecības nozarē? Atbilde ir nē! Jo kamēr ekonomika aug, tikmēr, protams, ideālā gadījumā, ka cilvēku labklājība arī aug. Un arī politiķi ir cilvēki."

Savas algas iesaldēšanas vietā politiķi piedāvāja aptuveni desmitkārt palielināt valsts finansējumu partijām – no nākamā gada šim mērķim piešķirs piecus miljonus eiro. Šis lēmums radījis vēl lielāku rūgtumu nozarēs, kas jūt pāridarījumu.

"Kamdēļ tas nav nākamajam parlamenta sasaukumam? Zibenīgi mēs atrodam piecus miljonus gadā. Un laikā, kad nav atbildes, vai pedagogiem būs darba samaksas paaugstinājums no septembra par 40 eiro, piecas partijas dzelžaini pieturās, ka viņu makiem tas ir vairāk nepieciešams," bija sašutusi Ilze Vanaga.

Likumprojektu par partiju finansējuma palielināšanu valdība plāno izskatīt šonedēļ. Galīgo lēmumu pieņems Saeima, kad tiks apstiprināts jaunais valsts budžets.

Pēdējo četru gadu laikā vidējās algas pirms nodokļu nomaksas mediķiem augušas par 31%, pedagogiem – par 22%, Saeimas deputātiem – par 23%. Tiesa, naudas izteiksmē lielāko piemaksu, protams, saņēmuši deputāti – šajā laika periodā viņu alga palielinājusies par 672 eiro, mediķiem – par 346 eiro, bet skolotājiem – par 190 eiro. Tātad četru gadu laikā Saeimas deputātu alga pieaugusi par tik, cik vidēji saņēma skolotāji pirms nodokļu nomaksas 2015. gadā.

485
Pēc temata
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai
Viņķele par gada budžetu: varu kaut uz galvas stāvēt
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

14
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

14
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

21
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

21
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

0
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

0
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā