Mācību klase, foto no arhīva

Baltnews: latviešu nacionālisti pazudīs bez krievu skolām

51
(atjaunots 14:22 26.09.2019)
Latvija ir gatava ieviest izglītību tikai latviešu valodā – tā ir Nacionālās apvienības uzvara, bet ko viņi darīs tālāk.

RĪGA, 26. septembris - Sputnik. Latvijas politika iezīmējusi jaunu atskaites punktu. Visa izglītība valstī, ieskaitot pirmsskolas izglītību, notiks latviešu valodā. Nacionālā apvienība piepildīja savu zilo sapni caur valdības koalīcijas padomi. Totālai, visaptverošai latviskošanai dota zaļā gaisma, raksta Baltnews materiālā Bella Strelkina.

Izglītības ministrija pieņēma lēmumu un gatavo pārvešanas plānu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš aplaudē nacionālistu politiskajai pārdrošībai. Kultūras ministrs Nauris Puntulis filozofē par "mūsdienu nacionālismu", stāstot radio ēterā, kāpēc Latvija var būt tikai latviska.

Nomenklatūras dvēseļu idille un vienotība: iespējams, tikai cīņa ar krievu valodu spēj samierināt sašķeltās valdošās partijas un to ministrus. Sacākt partiju zvērnīcu kopā. Lai kungi – "patrioti" neapvainojas. Mēs viņus neaizvainojam. "Politiskie dzīvnieki" – tas ir tikai Aristoteļa termins.

Ja Krievijas nebūtu, to vajadzētu izdomāt. Jo Baltijas valstu valdošā klase apzinās sevi un savas valstis tikai caur liela austrumu kaimiņa esamību. Precīzāk, caur tā noliegšanu.

– Kas jūs esat, bijušās padomju Baltijas republikas?

– Mēs neesam tādi kā Krievija.

Austrumeiropa, Ziemeļeiropa... Viss kas. Tikai ne tādi kā Krievija. Un te nedrīkst būt nekas Krievijai līdzīgs. Tā rodas fanātiska nesamierināma cīņa ar izpausmēm, kas kaut mazdrusciņ atgādina par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēsturisko likteņu tuvību Krievijai. Cīņa ar pieminekļiem, valodu, kultūru, krievu izglītību.

Te nu latviešu nacionālisti iekrīt lamatās

Kustība ir dzīve. Nacionālās apvienības funkcionāru gadījumā – politiskā dzīve. Kamēr tie cīnās ar krievu valodu, kamēr apspiež izglītību krievu valodā, nacionālisti interesē savu elektorātu. Cīņas beigas ir Pirra uzvara. Tālāk – aizmirstība un politiskā nāve. Moris savu ir padarījis, moris var iet.

Un tā nav tikai vienas nacionāli apzinīgo funkcionāru partijas problēma. Tā ir visas politiskās sistēmas problēma. Saistviela, klīsterius, kas to stiprināja, bija "krievu jautājums". Politiskie spēki kašķējas, nevar vienoties par prioritātēm, par budžetu, sastādīt koalīcijas līgumu. Kā tādos apstākļos "saprecēt" Latvijas politikas gulbi, vēzi un līdaku? Pavisam vienkārši. Pietiek ar saukli: "Krievi nāk!"

Tad rodas mērķu vienotība, kopsaucējs. Parādās galvenais – nākotnes tēls: "Latviska Latvija". Izklausās bramanīgi. Aizkustina. Latvieši taču ir jūtīga, romantiska tauta. Uz katra soļa mākslinieki. Tāpēc arī notic. Pie tam aiz patētiskā "Latvija bez krieviem" plīvura partiju kašķi, īpašumu un posteņu dalīšana izskatās sīki un nenozīmīgi. Par sīkumiem taču var vienoties.

Tā darbojās sistēma. Pirms kārtējām vēlēšanām nacionālisti iemet kārtējo informāciju par cīņu ar "okupantu skolām" un to valodu.

"Patriotiski noskaņots" vēlētājs atbalstīs. Krievu aktīvisti sarosīsies un sarīkos demonstrāciju. Krievvalodīgais vēlētājs atbalstīs, "latviešu apzinīgais" elektorāts sarosīsies, atdos balsis Nacionālajam blokam. Shēma darbojas. Pārbaudīts.

Apvienojošā "krievu problēma"

Izsvītrosim no šī vienādojuma "krievu jautājumu". Saņemsim Latvijas Republikas pirmskara situāciju. Permanentā parlamentārā krīze, kas valdīja pirms Kārļa Ulmaņa militārā apvērsuma, kad Saeimas frakcijas nevarēja saskaņot viedokli nevienā principiālā jautājumā. Nebija apvienojošās "krievu problēmas".

Lēmums par izglītības totālo latviskošanu izjauca mūsdienu Latvijas politiskās sistēmas līdzsvaru. Tai ir nepieciešama jauna jēga. Kur to paņemt? Uz tādu jautājumu atbildes nav.

Nacionālisti - un visas Latvijas valdošās partijas pēc savas būtības ir nacionālisti, atšķirība ir tikai niansēs – var no sirds pateikties "krievu problēmai". Par visu: par savu ietekmi, karjeru, augstajiem amatiem un materiālo stāvokli. Ar šo "problēmu" viņiem vajadzētu "sadzīvot", lolot, neskart valodas proporciju mazākumtautību skolās. Priekšvēlēšanu sezonā mazliet pacīnīties ar "problēmu", savākt balsis. Taču nevajadzēja uzvarēt.

Nav kara bez ienaidnieka. Nevar būt Nacionālās apvienības bez "krievu draudiem". Draudi it kā apkaroti. Priekš kam tad Latvijai tagad ir vajadzīgi tās nacionālisti?

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

51
Pēc temata
Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
Ministru kabinets apstiprinājis krievu skolu likvidācijas kārtību
"Likvidācija": jaunā sezona. Nez kāpēc Latvijā ir pārāk daudz krievu
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

2
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

2
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

29
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

29
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"