Kodolsprādziens, foto no arhīva

Kodolkaram veltītā multiplikācijas filmā Baltijas valstis lemtas bojāejai

227
(atjaunots 10:49 24.09.2019)
Prinstonas universitātes zinātnieku radīto multiplikācijas filmu, kurā atainota ASV un Krievijas kodolkonflikta attīstība, nepavisam nav ieteicams skatīties Baltijas valstu iedzīvotājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Zinātnieki no Prinstonas universitātes apņēmušies izveidot antimilitāristisku fiziķu apvienību un uzskatāmai aģitācijai izstrādājuši militāra konflikta simulāciju starp Krieviju un NATO. Pēc zinātnieku domām, kodolkatastrofas risks ir ārkārtīgi liels.

Biedējošā multiplikācija-simulācija "pieaugušajiem" uz ekspertu aprēķinu pamata prognozē kodoltriecienu apmaiņu starp Krieviju un ASV.

Protams, sāk "ļaunie krievi" – ar mērķi iebiedēt pretiniekus viņi ar taktiskajiem kodolieročiem apšauda ASV militāro bāzi uz Polijas un Vācijas robežas, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

Pats par sevi saprotams, amerikāņi atbild – viņi iznīcina armijas bāzes Krievijai piederošajā Kaļiņingradas eksklāvā. Pēc tam sākas ķēdes reakcija – triecieni ar dažāda tipa sauszemes, jūras un gaisa bāzes raķetēm pa Eiropas pilsētām un bāzēm, pa uzbrūkošajiem spēkiem. "Pēc Eiropas iznīcināšanas" sākas starpkontinentālo ballistisko kodolraķešu triecieni.

Rezultāts – drausmīga katastrofa, vairāk nekā 90 miljoni upuru (neņemot vērā cilvēkus, kuri ies bojā vēlāk radioaktīvā piesārņojuma rezultātā), Eiropas, ASV un Krievijas lielākās pilsētas un industriālie centri guļ drupās.

Lai arī tūlītējo upuru skaits Prinstonas aprēķinos izskatās nepārprotami samazināts, pat tāda zinātnieku prognoze šausmina.

Lai nu būtu, kā būdams, tās mērķis ir šausmināt un pārliecināt skatītājus, ka bruņots konflikts noteikti pārvērtīsies par kodolkaru. Tam piekrīt militārie eksperti, kuri regulāri norāda, cik bīstami ir maldi par "ierobežota kodolkonflikta" iespēju.

Baltijas valstu iedzīvotāji lūgti nesatraukties

Savukārt Baltijas valstu iedzīvotājiem tāda scenārija apstākļos, parastam bruņotam konfliktam pārvēršoties par kodolkaru, "multene" beidzas gandrīz uzreiz, otrajā notikumu minūtē.

Pie tam kodoltriecienus pret Baltijas valstīm vērš nevis "ļaunā Krievija" (kartē parādās tikai viena Krievijas kodoltrieciena atzīme, domājams, tas vērsts pa Emari aviobāzi), bet amerikāņi. Droši vien ar domu, lai "riebīgajiem krievu agresoriem" netiktu Tallina, Rīga un Viļņa, un, iespējams, cerībā iznīcināt hipotētiskos krievu okupācijas spēkus, kas iebrukuši nāvei lemtajās "malējās" alianses valstīs.

Prinstonas zinātnieku prognozes un vēlme saliedēties kodolkonflikta priekšā ir pelnījusi cieņu, taču jāpievērš uzmanība tam, cik maz ticams ir Krievijas preventīvais taktiskais kodoluzbrukums NATO armijas bāzei teju vai pašā Eiropas centrā.

Kodoluzbrukums vienai NATO bāzei (lai arī tas ir raķešu un uzbrukuma dronu vadības centrs) nekādi nemaina spēku proporciju par labu Krievijai – NATO dzīvā spēka un tehnikas pārspēks ir pārāk liels.

Turklāt Prinstonas zinātnieki, šķiet, uzskata, ka pilnvērtīga militārā konflikta apstākļos Krievijas spēki iebruks Baltijas valstīs, tāpēc NATO būs spiesta vērst pret šīm valstīm plašu kodoltriecienu

Taču, kā ne vienu reizi vien atzīmējis Sputnik Igaunija militārais eksperts, atvaļinātais kara izlūkošanas dienesta augstākais analītiķis Villems Roda, no militārā viedokļa Trešā (un pēdējā) pasaules kara, vājprāšu kara gadījumā, Baltijas valstis ne mazākajā mērā neinteresēs Krievijas ģenerāļus.

To ieņemšana nozīmētu tikai papildu zaudējumus un laika zudumu, tāpēc optimālākā iespēja atrisināt problēmu - tajās dislocētos NATO spēkus, kas apdraud Krievijas industriālos un vēsturiskos centrus, būtu kodoltrieciens. Pie tam ne viens vien – tā, lai garantētu jebkādu draudu likvidāciju no šīs puses.

Britu zinātniekus māc šaubas un aizvainojums

Tātad lielākās daļas Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvības pārtrūktu ne 40-50 minūtes pēc kodolkonflikta sākuma, kā šķiet Prinstonas "multiplikācijas" autoriem, bet gan 3-5 minūšu laikā.

Fiziķu izstrādātā multiplikācijas filma parādījās Prinstonas universitātes portālā septembra sākumā, taču Eiropas izdevumi pievērsuši tai uzmanību tikai tagad – domājams, viņi salīdzināja amerikāņu zinātnieku slēdzienus ar eiropiešu viedokli.

Piemēram, britu izdevums The Independent publicēja Karaliskā Aizsardzības pētījumu institūta darbinieka Sema Dudina viedokli. Eksperts atzīmēja, ka savstarpējas garantētas iznīcināšanas scenārijs, ko izskatījuši Prinstonas zinātnieki, diezin vai ir iespējams, jo kopš 1950. gada ASV politika paredzēja izvairīties no atklāta kara ar Krieviju ar konvencionālā bruņojuma palīdzību. Arī Maskava nevēlas karu ar NATO, ir pārliecināts Dudins.

Pie tam viņš norādīja, ka simulācijā nav ņemta vērā PRA sistēmu pastāvēšana Eiropā, Lielbritānijas un Francijas kodolraķetes. Šīs kļūdas britu eksperts uzskata par ASV nevērīgo attieksmi pret viņu sabiedrotajiem Eiropā. Tātad varam secināt, ka Dudins neapšauba amerikāņu iespēju pavērst kodoltriecienu pret Baltijas valstīm un pie viena – arī pret Igaunijā dislocētajiem britu karavīriem ar mērķi "apturēt krievu uzbrukumu".

227
Pēc temata
ANO institūts izsludinājis augstāko kodolkara draudu līmeni
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
NATO nejauši atklāja savas Eiropas kodolieroču bāzes
Maskava atspēko apsūdzības par Kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma pārkāpumiem
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": Saeima apstiprina budžetu

33
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.

Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.

Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.

Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.

Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.

Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.

Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.

Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.

Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.

Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.

Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.

Piedāvājumu vienalga noraidīja.

Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.

Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.

33
Tagi:
budžets, Saeima
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

31
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

31
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0