Kodolsprādziens, foto no arhīva

Kodolkaram veltītā multiplikācijas filmā Baltijas valstis lemtas bojāejai

239
(atjaunots 10:49 24.09.2019)
Prinstonas universitātes zinātnieku radīto multiplikācijas filmu, kurā atainota ASV un Krievijas kodolkonflikta attīstība, nepavisam nav ieteicams skatīties Baltijas valstu iedzīvotājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Zinātnieki no Prinstonas universitātes apņēmušies izveidot antimilitāristisku fiziķu apvienību un uzskatāmai aģitācijai izstrādājuši militāra konflikta simulāciju starp Krieviju un NATO. Pēc zinātnieku domām, kodolkatastrofas risks ir ārkārtīgi liels.

Biedējošā multiplikācija-simulācija "pieaugušajiem" uz ekspertu aprēķinu pamata prognozē kodoltriecienu apmaiņu starp Krieviju un ASV.

Protams, sāk "ļaunie krievi" – ar mērķi iebiedēt pretiniekus viņi ar taktiskajiem kodolieročiem apšauda ASV militāro bāzi uz Polijas un Vācijas robežas, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

Pats par sevi saprotams, amerikāņi atbild – viņi iznīcina armijas bāzes Krievijai piederošajā Kaļiņingradas eksklāvā. Pēc tam sākas ķēdes reakcija – triecieni ar dažāda tipa sauszemes, jūras un gaisa bāzes raķetēm pa Eiropas pilsētām un bāzēm, pa uzbrūkošajiem spēkiem. "Pēc Eiropas iznīcināšanas" sākas starpkontinentālo ballistisko kodolraķešu triecieni.

Rezultāts – drausmīga katastrofa, vairāk nekā 90 miljoni upuru (neņemot vērā cilvēkus, kuri ies bojā vēlāk radioaktīvā piesārņojuma rezultātā), Eiropas, ASV un Krievijas lielākās pilsētas un industriālie centri guļ drupās.

Lai arī tūlītējo upuru skaits Prinstonas aprēķinos izskatās nepārprotami samazināts, pat tāda zinātnieku prognoze šausmina.

Lai nu būtu, kā būdams, tās mērķis ir šausmināt un pārliecināt skatītājus, ka bruņots konflikts noteikti pārvērtīsies par kodolkaru. Tam piekrīt militārie eksperti, kuri regulāri norāda, cik bīstami ir maldi par "ierobežota kodolkonflikta" iespēju.

Baltijas valstu iedzīvotāji lūgti nesatraukties

Savukārt Baltijas valstu iedzīvotājiem tāda scenārija apstākļos, parastam bruņotam konfliktam pārvēršoties par kodolkaru, "multene" beidzas gandrīz uzreiz, otrajā notikumu minūtē.

Pie tam kodoltriecienus pret Baltijas valstīm vērš nevis "ļaunā Krievija" (kartē parādās tikai viena Krievijas kodoltrieciena atzīme, domājams, tas vērsts pa Emari aviobāzi), bet amerikāņi. Droši vien ar domu, lai "riebīgajiem krievu agresoriem" netiktu Tallina, Rīga un Viļņa, un, iespējams, cerībā iznīcināt hipotētiskos krievu okupācijas spēkus, kas iebrukuši nāvei lemtajās "malējās" alianses valstīs.

Prinstonas zinātnieku prognozes un vēlme saliedēties kodolkonflikta priekšā ir pelnījusi cieņu, taču jāpievērš uzmanība tam, cik maz ticams ir Krievijas preventīvais taktiskais kodoluzbrukums NATO armijas bāzei teju vai pašā Eiropas centrā.

Kodoluzbrukums vienai NATO bāzei (lai arī tas ir raķešu un uzbrukuma dronu vadības centrs) nekādi nemaina spēku proporciju par labu Krievijai – NATO dzīvā spēka un tehnikas pārspēks ir pārāk liels.

Turklāt Prinstonas zinātnieki, šķiet, uzskata, ka pilnvērtīga militārā konflikta apstākļos Krievijas spēki iebruks Baltijas valstīs, tāpēc NATO būs spiesta vērst pret šīm valstīm plašu kodoltriecienu

Taču, kā ne vienu reizi vien atzīmējis Sputnik Igaunija militārais eksperts, atvaļinātais kara izlūkošanas dienesta augstākais analītiķis Villems Roda, no militārā viedokļa Trešā (un pēdējā) pasaules kara, vājprāšu kara gadījumā, Baltijas valstis ne mazākajā mērā neinteresēs Krievijas ģenerāļus.

To ieņemšana nozīmētu tikai papildu zaudējumus un laika zudumu, tāpēc optimālākā iespēja atrisināt problēmu - tajās dislocētos NATO spēkus, kas apdraud Krievijas industriālos un vēsturiskos centrus, būtu kodoltrieciens. Pie tam ne viens vien – tā, lai garantētu jebkādu draudu likvidāciju no šīs puses.

Britu zinātniekus māc šaubas un aizvainojums

Tātad lielākās daļas Baltijas valstu iedzīvotāju dzīvības pārtrūktu ne 40-50 minūtes pēc kodolkonflikta sākuma, kā šķiet Prinstonas "multiplikācijas" autoriem, bet gan 3-5 minūšu laikā.

Fiziķu izstrādātā multiplikācijas filma parādījās Prinstonas universitātes portālā septembra sākumā, taču Eiropas izdevumi pievērsuši tai uzmanību tikai tagad – domājams, viņi salīdzināja amerikāņu zinātnieku slēdzienus ar eiropiešu viedokli.

Piemēram, britu izdevums The Independent publicēja Karaliskā Aizsardzības pētījumu institūta darbinieka Sema Dudina viedokli. Eksperts atzīmēja, ka savstarpējas garantētas iznīcināšanas scenārijs, ko izskatījuši Prinstonas zinātnieki, diezin vai ir iespējams, jo kopš 1950. gada ASV politika paredzēja izvairīties no atklāta kara ar Krieviju ar konvencionālā bruņojuma palīdzību. Arī Maskava nevēlas karu ar NATO, ir pārliecināts Dudins.

Pie tam viņš norādīja, ka simulācijā nav ņemta vērā PRA sistēmu pastāvēšana Eiropā, Lielbritānijas un Francijas kodolraķetes. Šīs kļūdas britu eksperts uzskata par ASV nevērīgo attieksmi pret viņu sabiedrotajiem Eiropā. Tātad varam secināt, ka Dudins neapšauba amerikāņu iespēju pavērst kodoltriecienu pret Baltijas valstīm un pie viena – arī pret Igaunijā dislocētajiem britu karavīriem ar mērķi "apturēt krievu uzbrukumu".

239
Pēc temata
ANO institūts izsludinājis augstāko kodolkara draudu līmeni
Maskavu uztrauc ASV poligonu gatavība kodolizmēģinājumiem
NATO nejauši atklāja savas Eiropas kodolieroču bāzes
Maskava atspēko apsūdzības par Kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma pārkāpumiem
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

57
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

57
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Vitenbergs

KPV LV prasa ministra Vitenberga demisiju un draud pamest koalīciju

34
(atjaunots 08:00 07.05.2021)
KPV LV pieprasa atcelt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu un neizslēdz izstāšanos no koalīcijas.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 5. maijā partijas KPV LV vadība atkal nosūtīja premjeram Krišjānim Kariņam lūgumu atcelt no amata bijušo partijas biedru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš pievienojies Nacionālai apvienībai. KPV LV uzsver, ka šāda ministra rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums, ziņo Latvijas Televīzija.

Pievienojoties Nacionālai apvienībai, Vitenbergs ne vien saglabāja premjerministra Kariņa uzticību, kurš paziņojis, ka neprasīs viņa atkāpšanos no amata, bet arī panāca savas jau bijušās frakcijas atbalstu. Par spīti partijas KPV LV valdes pieprasījumam atsaukt Vitenbergu no ministra amata, vairākums šīs parlamentārās frakcijas locekļu ministru atbalstīja.

KPV LV valde turpina aicināt mainīt ekonomikas ministru. Ja prasība netiks izpildīta, partija neizslēdz izstāšanos no koalīcijas. "Šādas iespējas nav izslēgtas. Vēlme ir rast viskorektāko veidu attiecībā pret valsti. Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda kārtība, kādā mēs sadarbojamies vai nesadarbojamies," norāda KPV LV valdes loceklis Jurģis Miezainis.

Iepriekš Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, kurš protokolēja JKP pārstāvju tikšanos ar premjerministru Kariņu, atzīmēja, ka sarunas laikā netika skarts jautājums par konkrētu amatu pārdali. JKP cer, ka koalīcijas līgumā noteiktais par ministra piederību konkrētajai partijai tiks atcelts vai arī radušos situācija jāatzīt par leģitīmu.

"Krīzes laikā intrigas ņem virsroku, un premjera ieskatā visas lietas jārisina visiem, ne viņam. Uzņēmumā tāpēc ir vadītājs, kurš palīdz, nevis šķeļ kolektīvu. Kariņam vajadzētu saprast, vai ir gatavs piedalīties problēmu risināšanā, vai izlikties, ka ir Baltais tēvs, kurš nav nekur iesaistījies," paudis Feldmans.

6. maijā intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka koalīcijai jārespektē ekonomikas ministra Vitenberga lēmums mainīt partiju. "Vitenbergs pats izdarīja savu izvēli, neviens viņu nepiespieda. Mūsu ieskatā koalīcijas partneriem vajadzētu respektēt viņa izvēli," paziņoja Dzintars, uzsverot, ka KPV LV frakcijā dažādas izmaiņas un tiek pārstāvēti ļoti dažādi viedokļi.

Viņš tāpat atzīmēja, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir iespējamas izmaiņas valdībā, taču ir tādi koalīcijas partneri, kuri būtu ieinteresēti šajā jautājumā. "Šis nav labākais laiks, lai atvērtu koalīcijas līgumu un pārdalītu amatus, jo šādā procesā var iestrēgt, bet svarīgi ir pildīt uzdevumus, nevis mainīt politiskās ietekmes," sacīja Dzintars.

Premjerministrs Kariņš 5. maijā paziņojis, ka viņš sagaida, ka Nacionālā apvienība un KPV LV ieviesīs skaidrību savās attiecībās. Pēc sadarbības memoranda noslēgšanas šīs partijas praktiski ir saplūdušas, bet, šķiet, ne visi KPV LV politiķi to saprot, norāda viņš.

Kariņš neatbildēja uz jautājumu par to, ko viņš darīs, ja KPV LV turpinās uzstāt uz Vitenberga atkāpšanos.

Taujāts, vai tikšanās laikā ar Jauno konservatīvo partiju ir runāts par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) nomaiņu, premjers atbildēja, ka aicina sadarbības partnerus nepārsteigties un rūpīgi pārdomāt, vai savu šauro politisko interešu dēļ destabilizēt valdību un visu valsti.

Kariņš aicināja koalīcijas partijas sarunāties, lai pārvarētu problēmas, kas rodas noguruma dēļ no pandēmijas un vēlēšanu tuvuma.

Pēc premjera teiktā, partijas pandēmijas laikā ir stresā, jo to reitingi nav labi, tāpēc, ka nākas pieņemt daudz nepopulārus lēmumus.

"Galvenais ir valstī noturēt stabilitāti," izteicās Kariņš par esošo situāciju.

34
Tagi:
koalīcija, KPV LV, ministru kabinets
Pēc temata
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Ministru kabinets vēlas likvidēt Liepājas SEZ. Dome publicē atklātu vēstuli prezidentam
Sergejs Lavrovs

Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu

0
(atjaunots 09:11 10.05.2021)
Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ANO Drošības padomes sēdē tiešsaistē, vēsta RIA Novosti.

Ilustrējot tamlīdzīgas darbības, viņš pieminēja nelikumīgās vienpusējās sankcijas, kas tiek "ieviestas bez jebkāda starptautiskā tiesiskā pamatojuma".

"Pandēmijas apstākļos tamlīdzīgas restrikcijas krasi samazina vairāju jaunattīstības valstu iespējas pretoties infekcijas izplatībai," piezīmēja Krievijas ārlietu ministrs.

Pēc Lavrova vārdiem, rietumvalstis pūlas apturēt policentriskas pasaules veidošanos. Viņš paskaidroja, ka šim nolūkam tiek izvirzīta tā saucamās "uz noteikumiem balstītās kārtības" koncepcija, kas iecerēta kā starptautisko tiesību aizstājējs.

Minētie noteikumi tiek izstrādāti slegtos formātos, bet pēc tam uzspiesti visiem pārējiem, uzsvēra diplomāts.

"Krievija aicina cisas valstis, veidojot savu līniju ārpolitikā, bez ierunām pieturēties pie (ANO – red.) mērķiem un principiem, nodrošinot cieņu pret valstu suverēno vienlīdzību, neiejaukšanos to iekšējās lietās, strīdu noregulēšanu ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, atteikšanos no spēka vai tā pielietošanas draudiem," paziņoja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava uzskata par kaitīgām jebkādas darbības, apejot ANO Statūtus, kuru mērķis ir uzurpēt lēmumu pieņemšanas procesus.

"Rietumi vairs nerūpējas par starptautisko tiesību normām un tagad pieprasa, lai visi izpildītu to noteikumus un ievērotu to noteikto kārtību," secināja ministrs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Rietumi, ES, ASV
Pēc temata
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Ilga spēle: kāpēc Krievijai ir vairāk trumpju konfliktā ar Rietumiem?