ASV armijas bruņutehnika Rīgā

"Nekādas iecietības krieviem": Lindermans par Latvijas vēlmi saņemt skarbu atbildi

93
(atjaunots 10:58 23.09.2019)
"Latviska Latvija – par katru cenu" – vai tāda ideoloģija jums patīk? Kā atbrīvosies no nepilsoņiem un iznīcinās Uzvaras pieminekli? Kāpēc Rīgai vajadzīgas militārās mācības? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākos jautājumus.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vai patiešām nepilsoņu problēma, ko savas prezidentūras laikā aicināja atrisināt Raimonds Vējonis, beidzot tiks vismaz daļēji atrisināta? Iepriekš kļuva zināms, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu, kas pārtrauc nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem, kuri piedzims Latvijā pēc 2020. gada. Tātad Saeima skatīs to otrajā lasījumā.

Ko tas nozīmēs nepilsoņiem, ja likumprojekts tiks pieņemts? Vai tiešām tas ir reāls progress?

Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā Latvijas politisko notikumu iknedēļas apskatā pastāstīja, ka Latvijas nepilsoņiem Vējoņa likumprojekta pieņemšana neko nenozīmēs.

Nekādas iecietības

"Nopietni runājot, lēmums par to, ka pilsonība nepilsoņu bērniem tiks piešķirta automātiski, principā no politiskā viedokļa nav nenieka vērts. Tas ir no mušas izpūsts zilonis. Tīri birokrātisks lēmums," uzskata Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka runa ir par trim tūkstošiem cilvēku – tas ir ļoti maz. Turklāt jau pašlaik, bērnam piedzimstot nepilsoņu ģimenē, vecākiem atliek vienkārši uzrakstīt iesniegumu, la viņš saņemtu Latvijas pilsonību. Tāpēc no politiskā viedokļa nekāda notikuma nav. To mākslīgi izpūtuši lēmuma pretinieki – radikālie naciohnālisti.

Tomēr, Lindermans atzīmēja, pat nacionālistu viedoklis ir saprotams. Lieta tāda, ka pie varas Latvijā ir arī mērenāk noskaņots, pareizāk sakot, piesardzīgāks segments.

Iespējams, šie politiķi attālākā perspektīvā priecātos par iespēju atbrīvoties no nepilsoņu pasēm, bet aktīvie nacionālisti uzstāj: nekādu privilēģiju krieviem, pat formālu, lai stimulētu viņu asimilāciju vai prombraukšanu.

"Pēc nacionālistu domām, pat mazais pirkstiņš, pastiepts Latvijas krieviem, dāvā cerību, ka situācija mainās un var dzīvot, kā agrāk. Bet nacionāisti vēlas, lai krievi izdarītu nopietnu secinājumu. Pie tam es redzu, ka viņi vispār nevēlas runāt par Pilsonības likumu. Viņi tajā saskata savdabīgu Pandoras lādi. Toties, pateicoties nacionālistu histērijai, nepilsoņu tēma tagad ir tik skaļi ieskanējusies medijos un internetā – citādi likumprojekts būtu palicis nemanīts," konstatēja Lindermans.

No kā baidās Latvijas valdība

Starp aktuālākajām tēmām ir arī komisijas sēde, kuras gaitā tika lemts daudzcietušā Uzvaras pieminekļa jautājums. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda Uzvaras pieminekļa tālāko likteni, taču nolēma monumentu nenojaukt, bīdamās no sekām, pie kā novestu ar Krieviju noslēgtā līguma pārkāpums. Tā vietā komisijas locekļi draudzīgi sāka domāt, kā vēl var izņirgāties par svētumu.

Tomēr, pēc Lindermana domām, valdība nav pilnībā atteikusies no ieceres monumentu nojaukt, citādi pat neizskatītu iniciatīvu par demontāžu. Viņi taču varēja pieņemt izskatīšanai Tatjanas Ždanokas iniciatīvu par pieminekļa aizsardzību, ņemot vērā, ka rā rekordīsā laikā saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

"Taču nedomāju, ka viņus tā biedē ar Krieviju noslēgtais līgums par pieminekļu aizsardzību, kā krievu dumpja izredzes, ja viņi ķersies pie fiziskas demontāžas. Pie tam tāda monumenta demontāža nozīmē milzīgu darbu, tas aizņems ilgu laiku. Skaidrs, ka process nepaliks nepamanīts. Tas radīs sašutumu, protestus, kuri var izvērsties konfliktos. No tā viņi baidās," paskaidroja Lindermans.

Publicists tomēr uzskata, ka pieminekļa fiziskas iznīcināšanas vietā sāksies morāla likvidācija – ar pārdēvēšanas palīdzību. Ja izdosies tādu ideju "dabūt cauri" Latvijas valdībā – pārdēvēt un uzstādīt kaut kādas reālo vēsturi kropļojošas plāksnītes, - tā būs milzīga sakāve krieviem. Tāpēc kaut kas jādara.

"Varbūt mums nākt klajā ar atbildes ierosinājumu? Piemēram, pieprasīt Brīvības pieminekļa pārdēvēšanu par pieminekli Padomju kosmonautikas varoņiem," piedāvāja publicists.

Sarunā par Saeimas "problēmām" Lindermans piezīmēja, ka jautājumā par pieminekļa nojaukšanu Latvijas valdībai pagaidām nav saprotama Rīgas domes attieksme pret to – ja Rīgas domei nebūs iebildumu pret nojaukšanu, valdība vienkārši atbrīvosies no atbildības Krievijas priekšā: "ne jau mēs to esam izdomājuši, tā nolēma pašvaldība".

Atliek tikai vērot, kā izturēsies Rīgas dome ar jauno mēru Oļegu Burovu priekšgalā. Pagaidām reakcijas nav, atgādināja Lindermans, taču, pēc viņa domām, tai jau sen vajadzēja būt.

Tātad pagaidām mērijā valda klusums, valdība pamazām, palēnām, soli pēc soļa tuvosies pieminekļa iznīcināšanai, vismaz tā jēgas iznīcināšanai. Jo piemineklis, pēc būtības, ir spēcīgs ne savas skulpturālās kompozīcijas dēļ, bet gan tā fakta dēļ, ka tas ir iemūžinājis Rīgas atbrīvošanu un Lielo Uzvaru – uzvaru pār nacismu.

"Draudi" Latvijai

Uzvaras pieminekļa nojaukšana joprojām ir aktuāla. Tas ir skaidrs. Taču arī tekošos darbus neviens nav atcēlis. Piemēram, 13.-15.septembrī vairākos Rīgas rajonos noritēja mācības "Rīgas zobens", kurās piedalījās zemessargi sadarbībā ar policiju. Mācību mērķis – dažādu valsts un pašvaldības iestāžu un struktūru aizsardzība. To starpā nez kāpēc bija arī  ASV vēstniecība. Kāpēc gan ASV pārstāvniecība nostādīta vienā līmenī ar Rīgas pili?

Lindermans konstatēja, ka ASV vēstniecībai Latvijā ir slēpta funkcija – galveno notikumu kontrole valstī. Vismaz katru jautājumā tā ir – galvenos posteņus valdībā, specdienestos apstiprina amerikāņi. Protams, arī militāros jautājumus risina tur. Vēl vairāk, pat geju parādes organizācija ir ASV vēstniecības nopelns.

"Taču to par draudiem Latvijai neuzskata. Par apdraudējumu tiek uzskatīta Krievija. Tā ir oficiālā doktrīna. Pēc varasvīru domām, Krievija gatavojas organizēt pārdrošu "zaļo cilvēciņu" iebrukumu valsts teritorijā. Viņu paranoidālā loģika pauž, ka "zaļie cilvēciņi" metīsies ieņemt galvenās valsts iestādes valstī un pie viena – arī amerikāņu vēstniecību," secināja publicists.

Lindermans sarunas gaitā piebilda, ka, domājams, mācības "Rīgas zobens" tomēr paredzētas cīņai ar masveida nekārtībām valstī. Tikai valdība, šķiet, aizliedz pat domāt par to, ka pie nekārtībām var novest viņu pašu tirānija. Kā vienmēr, viņi mēģina aizbildināties ar "Kremļa roku".

"Tas viss izskatās smieklīgi jauno karadarbības metožu fonā. Kādi tur "zaļie cilvēciņi", ja Krievijai un ASV ir spēcīgi kodolieroči un amerikāņi ir darījuši visu iespējamo, lai sagrautu noslēgto līgumu sistēmu, kuri ierobežo iespējas izmatot šī tipa bruņojumu," piezīmēja publicists.

Pie tam viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība liela konflikta gadījumā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts tajā piedalīsies. Tas ir, lai netrāpītos "pa rokai", Latvijai ir jāizvairās no konflikta, taču valdība, gluži pretēji, spēlē avangarda lomu pret Krieviju vērstajā kampaņā un pastāvīgi cenšas provocēt lielo kaimiņu, saasinot Krievijas un rietumvalstu attiecības.

"Latvisku Latviju par katru cenu"

Krievijai naidīgās kampaņas ietvaros teicami iederas Herberta Cukura reabilitācija. Bet kāpēc tad Latvijas Ģenerālprokuratūra atsākusi pirmstiesas izmeklēšanu "Rīgas bendes" lietā?

Lindermans uzskata, ka tālāka izmeklēšana Cukura lietā ir par nacista attaisnošanu sašutušās sabiedrības uzvara. Protams, liela nozīme bija dokumentiem, ko iesniedza Latvijas Ebreju kopienas padome, starp kuriem ir notariāli apliecinātas liecības par Cukura dalību slepkavībās, eksekūcijās un laupīšanās. Interesanti, ka iepriekš Ģenerālprokuratūra nepievērsa uzmanību minētajiem dokumentiem.

Publicists atzīmēja: ja Cukura tiešas dalības fakts vēl jāpierāda, balstoties uz liecinieku vārdiem, tad viņa līdzdalību pierāda posteņi, ko viņš ieņēma Arāja komandā.

"Paldies Dievam, ka Latvijā atradušies cilvēki, kuri panāca, ka prokuratūra no jauna izskatīs šo lietu, un ceru, ka viņš tiks notiesāts. Daudzi uzskata, ka tas ir tikai vēsturisks jautājums, taču tā nav. Lieta tāda, ka, reabilitējot Cukuru, varasiestādes reabilitē noteiktu ideoloģiju, kas ir dzīva vēl šobaltdien. Cukurs kļūst par tās fundamentu. Ideoloģija skan tā: "Latviska Latvija par katru cenu" – ar jebkādiem līdzekļiem. Ar to vairs samierināties nevar. Ir jādod pretspars," secināja Lindermans.

93
Pēc temata
Latvijas Ģenerālprokuratūra atjaunojusi lietu pret "Rīgas bendi" Cukuru
Pietiek! Dombrava vairs nevēlas maksāt dzērājiem un sliņķiem
Saeimas komisija atbalstīja Vējoņa iniciatīvu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

16
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

16
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Krišjānis Kariņš

Zemāk par vidējo: iedzīvotāji vērtē Kariņa kabineta darbu pandēmijas laikā

20
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Pagājis pusgads kopš laika, kad Latvijā tika ieviesti ierobežojumi sakarā ar jaunās koronakvīrusa infekcijas izplatību. Daudzi noteikumi vēl joprojām ir spēkā. Kā iedzīvotāji novērtēja valdības darbību šajā periodā?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbība pēdējā pusgada laikā, kopš valstī bija ieviesti drošības pasākumi ar mērķi apturēt Covid-19 pandēmijas izplatību, novērtēta zemāk par vidējo. Tādi ir Kantar TNS aptaujas rezultāti, kas veikta starp iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā. Tos publicēja Skaties.lv.

Respondenti tika lūgti novērtēt savu attieksmi pret Ministru kabineta politiku pēc desmit punktu skalas, kurā 1 nozīmē galēju neapmierinātību, bet 10 – vispārēju apmierinātību ar valdības darbu.

Vidējā atzīme sastādīja 4,4 punktus.

Valdības darbu augstu novērtēja (7 punkti un vairāk) tikai piektā daļa aptaujāto (21%). Gandrīz ceturtā daļa piešķīra vidēju vērtējumu (5 un 6 punkti).

Lielākā daļa – 41% – pastāstīja, ka ar Ministru kabineta darbību nav apmierināta, un novērtēja to ar 4 punktiem un zemāk.

Vēl 15% respondentu nevarēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā jaunais vīruss izplatījās relatīvi maz. Kaimiņu Igaunijā kopš pandēmijas sākuma reģistrēts divreiz lielāks saslimšanas gadījumu skaits, Lietuvā rādītājs ir 2,5 reizes augstāks. Līdzīgi ir arī mirstības dati.

Pats Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar koronavīrusu ir saistīti ar virkni sagatavošanās pasākumu jau pirms pirmā infekcijas gadījuma, kā arī ar to, ka iedzīvotāji ievēroja epidemiologu padomus.

20
Tagi:
aptauja, Krišjānis Kariņš, ministru kabinets
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Rīdzinieki vēlas pamest Rīgu klusuma un dabas dēļ
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir apmierināti ar ES
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam