ASV armijas bruņutehnika Rīgā

"Nekādas iecietības krieviem": Lindermans par Latvijas vēlmi saņemt skarbu atbildi

89
(atjaunots 10:58 23.09.2019)
"Latviska Latvija – par katru cenu" – vai tāda ideoloģija jums patīk? Kā atbrīvosies no nepilsoņiem un iznīcinās Uzvaras pieminekli? Kāpēc Rīgai vajadzīgas militārās mācības? Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākos jautājumus.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vai patiešām nepilsoņu problēma, ko savas prezidentūras laikā aicināja atrisināt Raimonds Vējonis, beidzot tiks vismaz daļēji atrisināta? Iepriekš kļuva zināms, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu, kas pārtrauc nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem, kuri piedzims Latvijā pēc 2020. gada. Tātad Saeima skatīs to otrajā lasījumā.

Ko tas nozīmēs nepilsoņiem, ja likumprojekts tiks pieņemts? Vai tiešām tas ir reāls progress?

Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā Latvijas politisko notikumu iknedēļas apskatā pastāstīja, ka Latvijas nepilsoņiem Vējoņa likumprojekta pieņemšana neko nenozīmēs.

Nekādas iecietības

"Nopietni runājot, lēmums par to, ka pilsonība nepilsoņu bērniem tiks piešķirta automātiski, principā no politiskā viedokļa nav nenieka vērts. Tas ir no mušas izpūsts zilonis. Tīri birokrātisks lēmums," uzskata Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka runa ir par trim tūkstošiem cilvēku – tas ir ļoti maz. Turklāt jau pašlaik, bērnam piedzimstot nepilsoņu ģimenē, vecākiem atliek vienkārši uzrakstīt iesniegumu, la viņš saņemtu Latvijas pilsonību. Tāpēc no politiskā viedokļa nekāda notikuma nav. To mākslīgi izpūtuši lēmuma pretinieki – radikālie naciohnālisti.

Tomēr, Lindermans atzīmēja, pat nacionālistu viedoklis ir saprotams. Lieta tāda, ka pie varas Latvijā ir arī mērenāk noskaņots, pareizāk sakot, piesardzīgāks segments.

Iespējams, šie politiķi attālākā perspektīvā priecātos par iespēju atbrīvoties no nepilsoņu pasēm, bet aktīvie nacionālisti uzstāj: nekādu privilēģiju krieviem, pat formālu, lai stimulētu viņu asimilāciju vai prombraukšanu.

"Pēc nacionālistu domām, pat mazais pirkstiņš, pastiepts Latvijas krieviem, dāvā cerību, ka situācija mainās un var dzīvot, kā agrāk. Bet nacionāisti vēlas, lai krievi izdarītu nopietnu secinājumu. Pie tam es redzu, ka viņi vispār nevēlas runāt par Pilsonības likumu. Viņi tajā saskata savdabīgu Pandoras lādi. Toties, pateicoties nacionālistu histērijai, nepilsoņu tēma tagad ir tik skaļi ieskanējusies medijos un internetā – citādi likumprojekts būtu palicis nemanīts," konstatēja Lindermans.

No kā baidās Latvijas valdība

Starp aktuālākajām tēmām ir arī komisijas sēde, kuras gaitā tika lemts daudzcietušā Uzvaras pieminekļa jautājums. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda Uzvaras pieminekļa tālāko likteni, taču nolēma monumentu nenojaukt, bīdamās no sekām, pie kā novestu ar Krieviju noslēgtā līguma pārkāpums. Tā vietā komisijas locekļi draudzīgi sāka domāt, kā vēl var izņirgāties par svētumu.

Tomēr, pēc Lindermana domām, valdība nav pilnībā atteikusies no ieceres monumentu nojaukt, citādi pat neizskatītu iniciatīvu par demontāžu. Viņi taču varēja pieņemt izskatīšanai Tatjanas Ždanokas iniciatīvu par pieminekļa aizsardzību, ņemot vērā, ka rā rekordīsā laikā saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

"Taču nedomāju, ka viņus tā biedē ar Krieviju noslēgtais līgums par pieminekļu aizsardzību, kā krievu dumpja izredzes, ja viņi ķersies pie fiziskas demontāžas. Pie tam tāda monumenta demontāža nozīmē milzīgu darbu, tas aizņems ilgu laiku. Skaidrs, ka process nepaliks nepamanīts. Tas radīs sašutumu, protestus, kuri var izvērsties konfliktos. No tā viņi baidās," paskaidroja Lindermans.

Publicists tomēr uzskata, ka pieminekļa fiziskas iznīcināšanas vietā sāksies morāla likvidācija – ar pārdēvēšanas palīdzību. Ja izdosies tādu ideju "dabūt cauri" Latvijas valdībā – pārdēvēt un uzstādīt kaut kādas reālo vēsturi kropļojošas plāksnītes, - tā būs milzīga sakāve krieviem. Tāpēc kaut kas jādara.

"Varbūt mums nākt klajā ar atbildes ierosinājumu? Piemēram, pieprasīt Brīvības pieminekļa pārdēvēšanu par pieminekli Padomju kosmonautikas varoņiem," piedāvāja publicists.

Sarunā par Saeimas "problēmām" Lindermans piezīmēja, ka jautājumā par pieminekļa nojaukšanu Latvijas valdībai pagaidām nav saprotama Rīgas domes attieksme pret to – ja Rīgas domei nebūs iebildumu pret nojaukšanu, valdība vienkārši atbrīvosies no atbildības Krievijas priekšā: "ne jau mēs to esam izdomājuši, tā nolēma pašvaldība".

Atliek tikai vērot, kā izturēsies Rīgas dome ar jauno mēru Oļegu Burovu priekšgalā. Pagaidām reakcijas nav, atgādināja Lindermans, taču, pēc viņa domām, tai jau sen vajadzēja būt.

Tātad pagaidām mērijā valda klusums, valdība pamazām, palēnām, soli pēc soļa tuvosies pieminekļa iznīcināšanai, vismaz tā jēgas iznīcināšanai. Jo piemineklis, pēc būtības, ir spēcīgs ne savas skulpturālās kompozīcijas dēļ, bet gan tā fakta dēļ, ka tas ir iemūžinājis Rīgas atbrīvošanu un Lielo Uzvaru – uzvaru pār nacismu.

"Draudi" Latvijai

Uzvaras pieminekļa nojaukšana joprojām ir aktuāla. Tas ir skaidrs. Taču arī tekošos darbus neviens nav atcēlis. Piemēram, 13.-15.septembrī vairākos Rīgas rajonos noritēja mācības "Rīgas zobens", kurās piedalījās zemessargi sadarbībā ar policiju. Mācību mērķis – dažādu valsts un pašvaldības iestāžu un struktūru aizsardzība. To starpā nez kāpēc bija arī  ASV vēstniecība. Kāpēc gan ASV pārstāvniecība nostādīta vienā līmenī ar Rīgas pili?

Lindermans konstatēja, ka ASV vēstniecībai Latvijā ir slēpta funkcija – galveno notikumu kontrole valstī. Vismaz katru jautājumā tā ir – galvenos posteņus valdībā, specdienestos apstiprina amerikāņi. Protams, arī militāros jautājumus risina tur. Vēl vairāk, pat geju parādes organizācija ir ASV vēstniecības nopelns.

"Taču to par draudiem Latvijai neuzskata. Par apdraudējumu tiek uzskatīta Krievija. Tā ir oficiālā doktrīna. Pēc varasvīru domām, Krievija gatavojas organizēt pārdrošu "zaļo cilvēciņu" iebrukumu valsts teritorijā. Viņu paranoidālā loģika pauž, ka "zaļie cilvēciņi" metīsies ieņemt galvenās valsts iestādes valstī un pie viena – arī amerikāņu vēstniecību," secināja publicists.

Lindermans sarunas gaitā piebilda, ka, domājams, mācības "Rīgas zobens" tomēr paredzētas cīņai ar masveida nekārtībām valstī. Tikai valdība, šķiet, aizliedz pat domāt par to, ka pie nekārtībām var novest viņu pašu tirānija. Kā vienmēr, viņi mēģina aizbildināties ar "Kremļa roku".

"Tas viss izskatās smieklīgi jauno karadarbības metožu fonā. Kādi tur "zaļie cilvēciņi", ja Krievijai un ASV ir spēcīgi kodolieroči un amerikāņi ir darījuši visu iespējamo, lai sagrautu noslēgto līgumu sistēmu, kuri ierobežo iespējas izmatot šī tipa bruņojumu," piezīmēja publicists.

Pie tam viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība liela konflikta gadījumā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts tajā piedalīsies. Tas ir, lai netrāpītos "pa rokai", Latvijai ir jāizvairās no konflikta, taču valdība, gluži pretēji, spēlē avangarda lomu pret Krieviju vērstajā kampaņā un pastāvīgi cenšas provocēt lielo kaimiņu, saasinot Krievijas un rietumvalstu attiecības.

"Latvisku Latviju par katru cenu"

Krievijai naidīgās kampaņas ietvaros teicami iederas Herberta Cukura reabilitācija. Bet kāpēc tad Latvijas Ģenerālprokuratūra atsākusi pirmstiesas izmeklēšanu "Rīgas bendes" lietā?

Lindermans uzskata, ka tālāka izmeklēšana Cukura lietā ir par nacista attaisnošanu sašutušās sabiedrības uzvara. Protams, liela nozīme bija dokumentiem, ko iesniedza Latvijas Ebreju kopienas padome, starp kuriem ir notariāli apliecinātas liecības par Cukura dalību slepkavībās, eksekūcijās un laupīšanās. Interesanti, ka iepriekš Ģenerālprokuratūra nepievērsa uzmanību minētajiem dokumentiem.

Publicists atzīmēja: ja Cukura tiešas dalības fakts vēl jāpierāda, balstoties uz liecinieku vārdiem, tad viņa līdzdalību pierāda posteņi, ko viņš ieņēma Arāja komandā.

"Paldies Dievam, ka Latvijā atradušies cilvēki, kuri panāca, ka prokuratūra no jauna izskatīs šo lietu, un ceru, ka viņš tiks notiesāts. Daudzi uzskata, ka tas ir tikai vēsturisks jautājums, taču tā nav. Lieta tāda, ka, reabilitējot Cukuru, varasiestādes reabilitē noteiktu ideoloģiju, kas ir dzīva vēl šobaltdien. Cukurs kļūst par tās fundamentu. Ideoloģija skan tā: "Latviska Latvija par katru cenu" – ar jebkādiem līdzekļiem. Ar to vairs samierināties nevar. Ir jādod pretspars," secināja Lindermans.

89
Pēc temata
Latvijas Ģenerālprokuratūra atjaunojusi lietu pret "Rīgas bendi" Cukuru
Pietiek! Dombrava vairs nevēlas maksāt dzērājiem un sliņķiem
Saeimas komisija atbalstīja Vējoņa iniciatīvu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

41
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

41
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

37
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

37
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu