ES un Ukrainas karogs

Ukraiņus aicina nekopēt Eiropas "izplūdušās" vērtības

47
(atjaunots 23:10 22.09.2019)
Ukrainas parlamenta locekle atzinusi, ka virkne eiropeisko vērtību ir "izplūdušas", tāpēc ukraiņiem nevajadzētu tās pārņemt.

RĪGA, 22. septembris — Sputnik. Ukraiņiem ir savas tradicionālās vērtības, ko jāpasargā, aicināja Ukrainas parlamenta deputāte no partijas "Tautas kalps" Irina Vereščuka. Pēc viņas domām, centieni akti pārņemt no Eiropas visu pēc kārtas nelīdzēs, vēsta Sputnik Igaunija.

"Mums ir pašiem savas vērtības, ko jāsaglabā, kas Eiropā jau sen ir izplūdušas," piebilda politiķe.

Viņa uzskata, ka eiropiešiem ir jāpaskaidro: Ukraina viņiem ir vajadzīga vairāk, nekā Eiropa – ukraiņiem.

Politiķe uzsvēra, ka patlaban Rietumi tikai retumis atceras Ukrainas problēmas, jo viņiem "pietiek pašiem savu problēmu".

"Paskatieties, Eiropas Savienība plīst pa šuvēm kā savienība: Brexit, separātiskās kustības," norādīja Vereščuka.

Zināms, ka 2019.gada februārī Ukrainas parlaments apstiprināja grozījumus valsts Konstitūcijā, kas paredz stingru Ukrainas kursu uz iestāšanos ES un militāri politiskajā blokā NATO. Pie tam iepriekš virkne pazīstamu politiķu un ekspertu rietumvalstīs vērtēja, ka Ukraina nevar cerēt uz iestāšanos ES tuvākajā nākotnē.

Kopumā, kā, piemēram, atzina Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Eiropā vērojams "nogurums" no Ukrainas. Intervijā izdevumam "Evropeiskaja pravda" viņa konstatēja: neskatoties uz eiropiešu padomiem, Ukraina pēdējos gados nav guvusi vērā ņemamus rezultātus cīņā ar korupciju un oligarhisko sistēmu.

47
Pēc temata
Kā Latvija reaģēja uz Krievijas un Ukrainas "milzīgo soli"
Igaunijas IeM vēlas atcelt bezvīzu režīmu ar Ukrainu "pseidoukraiņu" dēļ
Caur Baltkrieviju: Ukraina vēlas ūdensceļu no Baltijas līdz Melnajai jūrai
Kijeva nav nospraudusi mērķi "sāpināt Krieviju", paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs
Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro, foto no arhīva

Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku

42
(atjaunots 10:46 07.07.2020)
Partijas KPV LV acīs nacionālais jautājums nav aktuāls, apgalvoja Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Bijušais ekonomikas ministrs, Rīgas mēra kandidāts no partijas KPV LV Ralfs Nemiro pastāstīja par savu Rīgas domes priekšvēlēšanu programmu radio Baltkom ēterā.

Jūnija vidū partija KPV LV informēja, ka piedalīsies galvaspilsētas domes vēlēšanās, savukārt jūnija beigās noskaidrojās, ka par mēra kandidātu kļūs Nemiro. Tiesa, politologi apšauba partijas izredzes – tās nesenie reitingi nepārsniedz 2%.

"Mēs meklējām partnerus, ar ko kopā iet uz vēlēšanām. Taču vienā brīdī gandrīz visas partijas nolēma iet pašas par sevi. Varbūt esam kamikadzes – ne jau mums par to spriest. Svarīgi, lai vēlētāji Rīgā atbalstītu mūsu vērtības. Vajag, lai cilvēks, kurš vada Rīgas domi, būtu gatavs nodarboties ar problēmām, kas jārisina. Rīdzinieki izvēlēsies personību, ne partiju," teica Nemiru.

Viņš apgalvo, ka nacionālais jautājums partijai KPV LV nav aktuāls, un atgādināja: šogad policija, kas pakļauta viņa partijas biedram Sandim Ģirģenam, ļāva rīdziniekiem svinēt 9. maiju pie Uzvaras pieminekļa, lai arī koalīcijas partneri par to bija sašutuši.

"Neuzskatu, ka kādam kaut kas būtu jāatņem. Rīgā dzīvo ļoti dažādi cilvēki, un nevajag radīt problēmu starp krieviem un latviešiem. Rīgu nevar "padarīt latvisku", jo Rīgā dzīvo tie, kas tur dzīvo. Runājot par 9. maiju, mēs, no partijas viedokļa, neuzskatām, ka cilvēki, piemēram, būtu jādzen prom no pieminekļa. Un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par to kritizēja. Bet mēs taču esam demokrātiska valsts. Ja 2 metru distance tika ievērota, kāpēc gan ne?" teica Nemiro.

Pēc viņa domām, KPV LV sākusi strādāt saliedētāk pēc Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema aiziešanas.

"Tagad esam komanda, nevis divi solisti. Mums jau ir trīs ministri, desmit deputāti un deviņi pašvaldības deputāti. Reitings patiešām ir krities. Tomēr jāņem vērā, kad tika veikta aptauja. Pirms mēneša mēs pat neteicām, ka piedalīsimies vēlēšanās, tāpēc cilvēki mūs par variantu neuzskatīja. Domāju, šomēnes aina būs gluži atšķirīga," paziņoja Nemiro.

42
Tagi:
KPV LV, Ralfs Nemiro, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Tik latviska Latvija: pirmo reizi pēc 9. maija Nacionālā apvienība var atvilkt elpu
Rīga nosvinēs Uzvaras dienu, pat ja kļūs latviska
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

37
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

37
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Mežciema panorāma, foto no arhīva

Rīdzinieki izīrē dzīvokļus lauciniekiem un brauc prom uz ārzemēm

0
(atjaunots 09:51 09.07.2020)
Radio Baltkom klausītājs uzskata, ka no Latvijas galvaspilsētas aizbraukušo pilsētnieku vietā ierodas laucinieki, kuri beigās pārpildīs galvaspilsētu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Radio Baltkom raidījumā "Vakara interaktīvs" Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas apspriešanas procesā piezvanījušais klausītājs pastāstīja, kā viņš redz šo situāciju.

Radioklausītājs padalījās savos novērojumos, un, pēc viņa sacītā, viņa mājas kāpņutelpā vien praktiski katrā dzīvoklī "kāds kaut kur ir aizbraucis".

Turklāt vairāki dzīvokļi tiek izīrēti. Radioklausītājs apgalvo, ka šie dzīvokļi tiek izīrēti Latvijas lauku iedzīvotājiem.

"Es domāju, ka Rīgas iedzīvotāju skaitu kompensē laucinieki," padalījās savā prognozē vīrietis.

Iepriekš tika ziņots, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu ir norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku, jeb 33,3% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājās. Pēc tam no 2017. līdz 2019. gadam tika atzīmēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. Un no 2019. gada Rīgā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atkal sāka pamest pilsētu.

Turklāt, kā apgalvo speciālisti, Latvijā parādījusies nekustamā īpašuma iegādes tendence Rīgas apkaimē un ārpus Rīgas.

Latvijas iedzīvotāji pērk nekustamo īpašumu ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tādēļ izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamajām telpām, kuras pārveido darba kabinetos.

Lai gan, ja runā par darba algu, tad Rīgā tā ir augstāka, nekā citās Latvijas pilsētās, un ievērojami lielāka, nekā laukos.

Tai pašā laikā Latvijas iedzīvotājus ar prieku pieņem darbā citās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, fermeri Vācijā, Francijā, Anglijā apgalvo, ka viņi vienalga samaksās par ražas novākšanu vairāk, nekā Latvijā, tāpēc viņus neinteresē pūstošās zemenes pašmāju laukos.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji, Rīga
Pēc temata
Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās
Kompānija airBaltic atsāk lidojumus no Rīgas uz Londonu