Tatjana Ždanoka

Ždanoka komentēja EP skandalozo rezolūciju par Otrā pasaules kara vaininiekiem

82
(atjaunots 23:13 22.09.2019)
Eiropas Parlamenta rezolūcija satur primitīvu, patiesībai neatbilstošu traktējumu, un ir vienkārši noziedzīga, norādīja EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nesen Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā vienlīdzīga atbildība par Otrā pasaules kara kurināšanu uzvelta fašistiskajai Vācijai un Padomju Savienībai.

EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja, ka pieņemtais dokuments ir vienkārši skandalozs.

"Es pirmo reizi sastopos ar tādu Otrā pasaules kara primitivizāciju un izkropļošanu. Viss nivelēts līdz vienkāršai formulai, sak, ir divi ļaunumi – nacisms un komunisms (jeb nacisms un staļinisms). It kā viss esot sācies ar Molotova-Ribentropa paktu, un tieši šī atsevišķi ņemtā darbība kļuvusi par Otrā pasaules kara iemeslu. Tāds primitīvs notikumu traktējums, protams, neatbilst patiesībai un ir vienkārši noziedzīgs," konstatēja Ždanoka.

Politiķe norādīja, ka ne velti rezolūcijas pieņemšanu iniciējuši deputāti no Lietuvas. Viņa atzīmēja arī Polijas mēģinājumus parādīt sevi tikai upura lomā un aizmirst visus toreizējos Varšavas soļus – separātiskās pārrunas, centienus noslēgt divpusēju līgumu. Arī tagadējai vāciešu paaudzei, acīmredzot, ir vieglat dzīvot ar apziņu, ka atbildība par Otrā pasaules kara sakurināšanu ir dalīta. "Taču tas ne mazākajā mērā neatbilst vēsturiskajiem faktiem," uzsvēra Ždanoka.

Mēģinājumi padarīt PSRS līdzvainīgu kopā ar Vāciju par Otrā pasaules kara sākumu ir vēstures politizācija, iepriekš norādīja Krievijas Zinatņu akadēmijas Vēstures institūta zinātniskais vadītājs Aleksandrs Čubarjans. Viedoklis par to, ka Molotova un Ribentropa pakts teju vai kļuvis par Otrā pasaules kara sākuma iemeslu, ir kļūdains, uzsvēra Čubarjans.

Patlaban Anglijas un Francijas klasiskie vēsturnieki gandrīz nemaz nerisina šo tēmu. Nav jaunu zinātnisko darbu, nav jaunu publicētu dokumentu. Toties mūsu kaimiņi Austrumeiropā – Baltija, Polija, Rumānija, Bulgārija un citi – mēģina politizēt vēsturi, cenšas iekļaut 1939.gada notikumus mūsdienu kontekstā," Čubarjanu citēja RIA Novost.

Akadēmiķis atgādināja, ka Molotova un Ribentropa pakts ir Minhenes vienošanās (to 1938.gada 30.septembrī parakstīja Lielbritānijas premjerminists Nevils Čemberlens, Francijas premjers Eduards Deladjē, Vācijas reihskanclers Ādolfs Hitlers un Itālijas premjers Benito Musolīni), kā arī vēlāk Anglijas, Francijas un Vācijas parakstītā neuzbrukšanas pakta rezultāts. Iepriekš, 1934.gada janvārī tika parakstīts arī neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Poliju, Pilsudska un Hitlera pakts.

PSRS un Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu 1939.gada 23.augustā Maskavā. Tā saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei. Vienlaikus tika parakstīts slepens papildu protokols, kurā tika iezīmētas Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēras. PSRS ietekmes zonā tika iekļauta Baltija, rietumu Baltkrievija un Ukraina, kā ari Besarābija. Tātad PSRS robeža tika pavirzīta uz rietumiem.

Profesionālie kara vēsturnieki uzskata, ka pakts ļāva Padomju Savienībai gūt atelpu, lai sagatavotos karam, pastiprinātu kara rūpniecību un palielinātu Sarkano armiju. Pie tam Lielā Tēvijas kara sākumā hitleriskie spēki bija spiesti uzbrukt no daudz tālākas robežas. Šī iemesla dēļ PSRS izdevās savlaicīgi evakuēt uz austrumiem rūpniecības uzņēmumus, kā arī mobilizēt karaspēkus, kuri noturēja vāciešus pie Maskavas un Ļeņingradas.

Жданок назвала преступной резолюцию Европарламента о начале Второй мировой войны
82
Pēc temata
Neļausim izkropļot vēsturi: KF vēstnieks apsveica Latvijas iedzīvotājus Uzvaras svētkos
Publicēts Molotova-Ribentropa pakta PSRS piederošais autentiskais eksemplārs
Publicēti unikāli dokumenti par cīņām Krimā Lielā Tēvijas kara gados
Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

22
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

22
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

25
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

25
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
SojuzТМА-19М

Parakstīti līgumi ar tūristiem, kuri 2021. gadā dosies kosmosā ar "Sojuz"

0
(atjaunots 10:58 05.07.2020)
2019. gada sākumā "Roskosmos" un "Space Adventures" parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Noslēgti līgumi ar kosmiskajiem tūristiem, kuri 2021. gadā dosies uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krievijas raķeti "Sojuz", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompānijas "Space Adventures" pārstāvniecību Krievijā.

"Līgums parakstīts 2021. gadam ar diviem topošajiem ekipāžas locekļiem" teica kompānijas pārstāvis.

2019. gada jūnijā "Space Adventures" pārstāvniecība Krievijā informēja, ka atrasti kandidāti tūrisma lidojumam ar "Sojuz" 2021. gadā. Iepriekš, 2019. gada sākumā "Roskosmos" un Space Adventures parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas būs pirmais lidojums, kurā ekipāžā būs divi tūristi un viens pieredzējis kosmonauts – kuģa komandieris. Lidojuma kandidātu vārdi tiks paziņoti gadu pirms likdojuma.

Amerikāņu kompānija "Space Adventures" ir vienīgais tūrisma operators, kas nodarbojas ar kosmiskajiem lidojumiem. No 2001. līdz 2009. gadam ar "Sojuz" saskaņā ar līgumiem ar "Space Adventures" stacijā nogādāti septiņi tūristi, tostarp – divas reizes SKS pabijis amerikānis Čārlzs Simoni. Par desmit diennaktis ilgu lidojumu paredzētā maksa gadu gaitā svārstījusies no 20 līdz 50 miljoniem dolāru. Oficiāli lidojuma cena netiek izpausta.

0
Tagi:
Starptautiskā kosmosa stacija, Sojuz, Roskosmos
Pēc temata
Pirmās minūtes pēc "Sojuz" ekipāžas nolaišanās uz Zemes parādīja videoierakstā
Kosmonauti paņēmuši līdzi uz SKS mandarīnus Jaungada svētkiem
Sadarbība turpināsies: Eiropa tomēr apgūs kosmosu ar Krievijas "Sojuz"
Zvaigžņu pilsētiņa pavadīja jauno SKS ekipāžu ar "arābu Gagarinu"