Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko

Kijeva nav nospraudusi mērķi "sāpināt Krieviju", paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs

28
(atjaunots 13:35 15.09.2019)
Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko pauda pārliecību, ka Kijevas un Maskavas attiecībās iestājas "atkusnis", un lika saprast, ka pret Krieviju vērstās sankcijas neesot Ukrainas valdības pašmērķis.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Līdz ar Ukrainas jaunās valdības nākšanu pie varas, var mainīties dinamika Kijevas un Maskavas attiecībās, uzskata valsts ārlietu ministrs Vadims Pristaiko, vēsta Sputnik Igaunija.

Viņš pauda pārliecību, ka tagad Ukrainā prezidents, parlaments un valdība strādā kopā un veido "monolītu spēku", ar ko Krievija nevarot nerēķināties.

Jaunā Kijevas vadība saprot, kāda ir Ukrainas nākotne un kā to sasniegt, uzsvēra Pristaiko, uzstājoties Jaltas Eiropas stratēģijas forumā, kas, neskatoties uz nosaukumu, norit Kijevā.

Skarot jautājumu par sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, politiķis lika saprast, ka tās neesot Kijevas pašmērķis, raksta RIA Novosti.

"Mūsu mērķis nav nodarīt Krievijai sāpes, mūsu mērķis – panākt, lai mēs ar jums dzīvotu laimīgi," viņš teica.

Iepriekš Ukrainas televīzijas ēterā Pristaiko novērtēja Kijevas un Maskavas pašreizējās attiecības – pēc viņa domām, tajās iestājies "atkusnis".

"Tas, ko pašlaik vērojam, ir zināma uzlabošanās, atkusnis Ukrainas un Krievijas attiecībās," teica ministrs.

Iepriekš vēstīts, ka Kijevas un Maskavas dialogs, kas no jauna aktivizējās, kad pie varas Ukrainā nāca Vladimirs Zeļenskis, jau devis konkrētus rezultātus: 7. septembrī puses apmainīja ieslodzītos. Tas bija iespējams tikai pēc abu valstu vadītāju telefona sarunas. Putins un Zeļenskis pozitīvi novērtēja aizturēto personu vienlaicīgo apmaiņu un atzīmēja, ka tai ir liela nozīme divpusējo attiecību normalizācijā un atveseļošanā.

Krievijas, Krimas Republikas un Krimas tatāru karogi
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014. gada februārī un iekšējā konflikta izcelšanās Donbasā. Ukraina pārmeta Krievijai iejaukšanos valsts iekšējās lietās., 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma paziņojumu, kurā Krievija nodēvēta par "valsti-agresoru".

Maskava norāda, ka Kijevas apsūdzības ir nepieņemamas. KF valdība uzsvēra, ka valsts nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, tai nav sakara ar notikumiem valsts dienvidaustrumos, kur kopš 2014. gada turpinās bruņotā konfrontācija starp pašpasludināto republiku zemessargiem un Ukrainas armiju. Nekādus "Krievijas  karavīrus", par kuriem klāsta Kijeva, Donbasā nav fiksējusi arī EDSO monitoringa misija.

Jāpiebilst, ka Krievija vairākkārt uzsvērusi – tā ir ieinteresēta politiskās un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā Ukrainā.

28
Pēc temata
Kā Latvija reaģēja uz Krievijas un Ukrainas "milzīgo soli"
Le Figaro nosauca Kijevu par Krievijas pilsētu
Ukraiņu dēļ vietējie krievi kļuvuši tuvāki igauņu nacionālistu acīs
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

2
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

2
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Partijas Saskaņa kongress. Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs

"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"

26
(atjaunots 23:20 17.09.2020)
Vjačeslavs Dombrovskis tērēja laiku partijā nevis reformu īstenošanai, bet gan tam, lai pierādītu, ka ir "krutāks" par "Saskaņas" līderi Jāni Urbanoviču, uzskata bijušais Rīgas mērs N

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Bijušais "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs komentēja Vjačeslava Dombrovska izslēgšanu no partijas. Pēc viņa sacītā, deputātu izslēdza nevis par brīvdomību vai neatkarību, bet gan par nemotivētu un nepamatotu muļķību.

Partijas "Saskaņa" Rīgas nodaļa 15. septembra sēdē pieņēma lēmumu par nolikuma pārkāpumiem izslēgt Vjačeslavu Dombrovski, kā arī Ļubovu Švecovu, paziņoja politiskā spēka līderis Jānis Urbanovičs. Nākamajā dienā kļuva zināms, ka deputāti tika izslēgti arī no "Saskaņas" Saeimas frakcijas.

Nils Ušakovs, komentējot notikumus, paziņoja, ka Dombrovskim partijā tika piešķirtas visas iespējas īstenot iniciatīvas, taču tā vietā politiķis tērēja laiku tam, lai pierādītu, ka viņš ir pārāks par Jāni Urbanoviču.

"Vjačeslavam Dombrovskim partijā "Saskaņa" tika dotas visas iespējas un resursi, lai īstenotu visdažādākās pārmaiņas, reformas un transformācijas. Godīgi, nevienam no jaunajiem vai vecajiem "Saskaņas" biedriem, nav bijis tāds atbalsts partijas iekšienē kā Slavam. Uz rokām ienesa un tālāk uz rokām arī nēsāja," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā. "Bet visus savus talantus un laiku Slava tērēja tam, lai pierādītu apkārtējiem, ka viņš ir krutāks par Jāni Urbanoviču. Mērķis droši vien bija dziļi cēls. Bet savu varenību var pierādīt tikai ar darbiem, nevis ar nemitīgu akadēmisku pļāpāšanu par tēmu - vai ir dzīvība uz Marsa. Pie tam, būsim atklāti, Urbanovičs vienmēr ir bijis slavens ar savām pacietības spējām. Tomēr arī tās nespēja glābt. Vjačeslavu no partijas izslēdza ne par brīvdomāšanu vai neatkarību. Slavu no partijas izslēdza par nemotivētu un nepamatotu muļķību."

Kā attīstījās konflikts

Pagājušajā nedēļā Vjačeslavs Dombrovskis paziņoja, ka pamet partijas "Saskaņa" valdi, ņemot vērā augošās pretrunas vīzījā par partijas darbību. "Sākot ar nepieciešamību sniegt skaidru vērtējumu korupcijas skandāliem Rīgas domē un beidzot ar kaut kādas partijas izejas stratēģijas trūkumu "sarkano līniju" dēļ," paskaidroja Dombrovskis. Tāpat viņš pauda nožēlu saistībā ar to, ka partijas pat izgāšanās vēlēšanās nelika biedriem aizdomāties. Un par šāda partijas darba iznākumu kļūs tas, ka vēlēšanās tā vairs nepiedalīsies. Tomēr Dombrovskis grasījās palikt partijā un turpināt darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā.

Savukārt deputāte Ļubova Švecova vienā no komentāriem sociālajā tīklā Facebook uzrakstīja, ka "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs partijas kongresā paziņoja, ka gaida, ka viņu kāds "nocels". Švečova paziņoja, ka "viņai roka nenodrebēs", taču uzreiz piebilda, ka tas ir tikai joks.

Atbildes kārtā Urbanovičs paziņoja, ka, ja viens partijas loceklis saka par citu, ka viņš "jānovāc", un uzsver, ka viņam "roka nenodrebēs", tad to nevar nosaukt nedz par asprātīgu, nedz koleģiālu, nedz ētisku rīcību. Viņš aicināja "Saskaņas" valdes locekļus sniegt vērtējumu situācijai, savukārt attiecībā pret tiem, "kuri savu atrašanos mūsu partijā un frakcijā tagad uztver kā kļūdu, pieņemt skaidrus lēmumus un šo kļūdu izlabot".

Kolēģi aizstāvēja tas pats Dombrovskis. Viņš paskaidroja, ka Švecova, runājot par to, ka viņai "nenodrebēs roka", runāja par balsojumu partijas kongresā.

Kā Sputnik Latvija paziņoja pati Švecova, Urbanoviča emocionālās reakcijas katalizators ir pilna "Saskaņa" izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās un 60 tūkstošu cilvēku uzticības zaudēšana, kuri bija potenciālie partijas vēlētāji.

Pēcāk Dombrovskis paziņoja, ka izskata iespēju veidot jaunu politisko partiju, ja izlems balotēties nākamajās Saeimas vēlēšanās.

26
Pēc temata
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti: Saeimas debatēs par Baltkrieviju
Dombrovskis: Latvija nesasniegs Eiropas vidējo attīstības līmeni pat 50 gadu laikā
KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

0
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

0
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli