Jānis Dombrava

Prieka pilnas bikses: Dombrava atļāvis nojaukt Uzvaras pieminekli

178
(atjaunots 12:27 15.09.2019)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava, šķiet, uzskata pieminekli Rīgas atbrīvotājiem par kebabnīcu, bet sevi – par prezidentu. Viņš devis atļauju varasiestādēm nojaukt monumentu.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Ar savu nepatiku pret kebabnīcām un komētām pazīstamais Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava savā lapā Facebook pasludinājis spriedumu piemineklim Rīgas atbrīvotājiem.

Dombrava autoritatīvi paziņoja, ka izpētījis visus Latvijas un Krievijas dokumentus, kas saistīti ar pieminekli, un noskaidrojis, ka nekādu īpašo aizsardzību tas nebaudot.

Nav zināms, kādus dokumentus pētījis Dombrava, ja pat Latvijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama bez Krievijas piekrišanas, jo to aizsargā 1994. gada 13. janvārī noslēgtais līgums par memoriālo būvju saglabāšanu, uzturēšanu un labiekārtošanu.

Taču Dombrava ar savu "atklājumu" vienpersoniski ļauj varasiestādēm nojaukt vai pārvietot pieminekli, ja viņiem pietikšot politiskās gribas.

"Esmu iepazinies ar visiem Latvijas-Krievijas dokumentiem saistībā ar pieminekli "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Šis objekts nebauda īpašu aizsardzību. Ja Latvijas politiķiem ir pietiekama politiskā griba, tad šo objektu var demontēt vai pārvietot," atklāja Dombrava.

Starp politiķa sekotājiem daži bija stāvā sajūsmā par "atklājumu". Pateicīgie adepti pauda, ka vēlētos: kaut visi deputāti Latvijā būtu tādi kā viņš.

Par laimi, bija arī citi, kuri centienos nojaukt pieminekli saskata vien varasvīru vēlmi sašķelt sabiedrību. Jāpiebilst, ka tam piekrīt daudzi politiķi, tiesībsargi, politologi un žurnālisti.

Tikai valdība pagaidām nepievērš uzmanību "tautas" viedoklim un turpina savu rusofobo kursu. Iepriekš publicists Vladimirs Lindermans pauda, ka Uzvaras piemineklis viņiem ir kā "kauls rīklē".

Nenojaucams un neciešams

Gandrīz tūlīt pēc vasaras brīvdienām Saeimas komisijas atsāka izskatīt pieminekļa lietu. Pagaidām varasvīri nav gatavi "pabīdīt" monumentu, toties ir gatavi spert citus soļus, piemēram, pārdēvēt to.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paskaidroja, ka nav iespējams nojaukt pieminekli, jo to aizsargā starptautiskie līgumi, un Latvija nevar tos pārkāpt. Tomēr esot iespējams pārdēvēt pieminekli, un, pēc viņa domām, tas ir pats optimālākais variants.

Pēc politiķa domām, līdz šim piemineklis atbrīvotājiem nesis "neoficiālu" nosaukumu, un būtu laiks to nosaukt oficiāli un līdzās novietot uzrakstus, kas skaidrotu tūristiem un vietējiem "vēstures nianses".

Jāpiebilst, ka iepriekš publicists Lindermans politisko notikumu iknedēļas apskatā pastāstīja, ka līdztekus vēstures grūtībām Saeima izjūt grūtības arī ar Rīgas domi.

Viņš atgādināja, ka "bez tās nav iespējams rekonstruēt pieminekli, nacionālisti nevar piekārt kaut kādas savas riebīgās plāksnītes, kur nu vēl to nojaukt". Un te nu uz skatuves parādās Rīgas jaunais mērs Oļegs Burovs. Viņš pats apliecināja, ka 9. maiju ignorēšot kopā ar visu Latvijas valdošo eliti, taču pie tam ir skaidrs, ka viņš saprot, ar ko viņam un viņa partijai draud atļauja pieminekļa nojaukšanai. Latvijas krievi vairs nekad par to nebalsos, trāpīs arī "Saskaņai". Bet Burovs nevēlas kļūt par nodevēju.

Tātad Rīgas domes lēmums par pieminekli, ja tas pēkšņi parādīsies dienas kārtībā, nav zināms.

Sajaucis

Savukārt par "lēmēju" Dombravu neko daudz var neteikt. Atliek tikai atsaukt atmiņā bezgalīgos karus ar kebabnīcām. Pie tam par attieksmi pret politiķi var spriest pēc viņa nesenās izgāšanās ar komētām. Toreiz Dombrava Twitter tīklā brīdināja par nopietniem draudiem cilvēcei, ko nes komētas.

Lasītāji mēģināja noskaidrot, kāpēc Dombrava tā nobijies no objekta, kas sadeg atmosfērā, pat nenonākot līdz Zemei. Tad nu noskaidrojās, ka deputāts vienkārši to sajaucis ar asteroīdu.

Tāpat arī Uzvaras pieminekli, Latvijas krievu svētvietu, politiķis, šķiet, ir sajaucis ar kaut ko citu.

178
Pēc temata
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
Politologs: jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir bīstami uzdot referendumā
Degi Karajevs: Uzvaras pieminekli var nojaukt, ja Maskava laikus nenorās
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

4
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

4
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

48
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

48
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija
Aleksejs Puškovs

Krievijas politiķis atbildējis uz aicinājumu noteikt sankcijas KF par Baltkrieviju

0
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā Twitter komentēja Eiropas Parlamenta deputāta no Polijas Jaceka Sariuša-Voļska ieteikumu ieviest sankcijas pret Krieviju sakarā ar protestiem Baltkrievijā, vēsta RIA Novosti.

"No Polijas ar naidu. Šis aicinājums ir absurds, tomēr norāda, ka Krievijai naidīgi noskaņotā Eiropas elite refleksu līmenī apsūdz Krieviju it visā ar jebkādu ieganstu vai vispār bez iegansta," uzskata Puškovs.

Politiķis atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

"Pagaidām tas ir tukšs šāviens. Taču tas apzīmē kārtējā uzbrukumu Krievijai virzienu," secināja Puškovs.

Protesti Baltkrievijā

Pēc 9. augustā aizritējušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plašas protesta akcijas. Centrālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka vēlēšanās uzvaru izcīnījis Aleksandrs Lukašenko ar 80,08% balsu. Viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska saņēmusi 10,09% balsu.

Pilsoņi paziņoja, ka nepiekrīt balsošanas organizācijai un rezultātiem. Likumsargi stingri ierobežo nesankcionētās akcijas. Kārtības sargi izmanto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas un gumijas lodes. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, divi cilvēki ir gājuši bojā.

0
Tagi:
Aleksejs Puškovs, sankcijas, Krievija, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā