Jānis Dombrava

Prieka pilnas bikses: Dombrava atļāvis nojaukt Uzvaras pieminekli

180
(atjaunots 12:27 15.09.2019)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava, šķiet, uzskata pieminekli Rīgas atbrīvotājiem par kebabnīcu, bet sevi – par prezidentu. Viņš devis atļauju varasiestādēm nojaukt monumentu.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Ar savu nepatiku pret kebabnīcām un komētām pazīstamais Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava savā lapā Facebook pasludinājis spriedumu piemineklim Rīgas atbrīvotājiem.

Dombrava autoritatīvi paziņoja, ka izpētījis visus Latvijas un Krievijas dokumentus, kas saistīti ar pieminekli, un noskaidrojis, ka nekādu īpašo aizsardzību tas nebaudot.

Nav zināms, kādus dokumentus pētījis Dombrava, ja pat Latvijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama bez Krievijas piekrišanas, jo to aizsargā 1994. gada 13. janvārī noslēgtais līgums par memoriālo būvju saglabāšanu, uzturēšanu un labiekārtošanu.

Taču Dombrava ar savu "atklājumu" vienpersoniski ļauj varasiestādēm nojaukt vai pārvietot pieminekli, ja viņiem pietikšot politiskās gribas.

"Esmu iepazinies ar visiem Latvijas-Krievijas dokumentiem saistībā ar pieminekli "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Šis objekts nebauda īpašu aizsardzību. Ja Latvijas politiķiem ir pietiekama politiskā griba, tad šo objektu var demontēt vai pārvietot," atklāja Dombrava.

Starp politiķa sekotājiem daži bija stāvā sajūsmā par "atklājumu". Pateicīgie adepti pauda, ka vēlētos: kaut visi deputāti Latvijā būtu tādi kā viņš.

Par laimi, bija arī citi, kuri centienos nojaukt pieminekli saskata vien varasvīru vēlmi sašķelt sabiedrību. Jāpiebilst, ka tam piekrīt daudzi politiķi, tiesībsargi, politologi un žurnālisti.

Tikai valdība pagaidām nepievērš uzmanību "tautas" viedoklim un turpina savu rusofobo kursu. Iepriekš publicists Vladimirs Lindermans pauda, ka Uzvaras piemineklis viņiem ir kā "kauls rīklē".

Nenojaucams un neciešams

Gandrīz tūlīt pēc vasaras brīvdienām Saeimas komisijas atsāka izskatīt pieminekļa lietu. Pagaidām varasvīri nav gatavi "pabīdīt" monumentu, toties ir gatavi spert citus soļus, piemēram, pārdēvēt to.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paskaidroja, ka nav iespējams nojaukt pieminekli, jo to aizsargā starptautiskie līgumi, un Latvija nevar tos pārkāpt. Tomēr esot iespējams pārdēvēt pieminekli, un, pēc viņa domām, tas ir pats optimālākais variants.

Pēc politiķa domām, līdz šim piemineklis atbrīvotājiem nesis "neoficiālu" nosaukumu, un būtu laiks to nosaukt oficiāli un līdzās novietot uzrakstus, kas skaidrotu tūristiem un vietējiem "vēstures nianses".

Jāpiebilst, ka iepriekš publicists Lindermans politisko notikumu iknedēļas apskatā pastāstīja, ka līdztekus vēstures grūtībām Saeima izjūt grūtības arī ar Rīgas domi.

Viņš atgādināja, ka "bez tās nav iespējams rekonstruēt pieminekli, nacionālisti nevar piekārt kaut kādas savas riebīgās plāksnītes, kur nu vēl to nojaukt". Un te nu uz skatuves parādās Rīgas jaunais mērs Oļegs Burovs. Viņš pats apliecināja, ka 9. maiju ignorēšot kopā ar visu Latvijas valdošo eliti, taču pie tam ir skaidrs, ka viņš saprot, ar ko viņam un viņa partijai draud atļauja pieminekļa nojaukšanai. Latvijas krievi vairs nekad par to nebalsos, trāpīs arī "Saskaņai". Bet Burovs nevēlas kļūt par nodevēju.

Tātad Rīgas domes lēmums par pieminekli, ja tas pēkšņi parādīsies dienas kārtībā, nav zināms.

Sajaucis

Savukārt par "lēmēju" Dombravu neko daudz var neteikt. Atliek tikai atsaukt atmiņā bezgalīgos karus ar kebabnīcām. Pie tam par attieksmi pret politiķi var spriest pēc viņa nesenās izgāšanās ar komētām. Toreiz Dombrava Twitter tīklā brīdināja par nopietniem draudiem cilvēcei, ko nes komētas.

Lasītāji mēģināja noskaidrot, kāpēc Dombrava tā nobijies no objekta, kas sadeg atmosfērā, pat nenonākot līdz Zemei. Tad nu noskaidrojās, ka deputāts vienkārši to sajaucis ar asteroīdu.

Tāpat arī Uzvaras pieminekli, Latvijas krievu svētvietu, politiķis, šķiet, ir sajaucis ar kaut ko citu.

180
Pēc temata
Saeimas komisija: pieminekli Atbrīvotājiem nedrīkst nojaukt, bet var pārdēvēt
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
Politologs: jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir bīstami uzdot referendumā
Degi Karajevs: Uzvaras pieminekli var nojaukt, ja Maskava laikus nenorās

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

2
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

2
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

23
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

23
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu