Portfelis ar Latvijas budžetu

Politologs: valdības atkāpšanās budžeta strīdu dēļ nebūs

22
(atjaunots 12:15 09.09.2019)
Jaunā konservatīvā partija kavē budžeta pieņemšanu, lai izraisītu partneriem nestabilitātes izjūtu, uzskata politologs Filips Rajevskis.

RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Valdībai, visticamāk, izdosies vienoties par nākamā gada budžetu un valdības atkāpšanās nebūs, uzskata politologs Filips Rajevskis, raksta BB.lv.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība atlika ministriju nākamā gada finanšu prioritāšu jautājumu pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) piedāvājuma. Pēc Bordāna sacītā, JKP ir savu uzstādījumi, kuri virzīti uz nabadzības un ēnu ekonomikas apkarošanu, izglītības atbalstu, transporta tīkla attīstību un tieslietu nozares pilnveidošanu, savukārt koalīcijas partneri šos piedāvājumus neatbalstīja.

Politologs Raimonds Rublovskis
© Sputnik / Евгений Лешковский

Rajevskis uzskata, ka grūtības pārrunās bijušas praktiski neizbēgamas, ja atceras ļoti ilgo iepriekšējā budžeta apstiprināšanas procesu, kā arī solījumus, kuri tika doti pirms vēlēšanām.

"Apsolot vairāk nekā var izpildīt, sākas problēmas. No vienas puses, nevar teikt, ka kādai no partijām ir ļoti spoži reitingi. (…) Partneru ar vēlmi parādīt savas prioritātes un apliecināt darba augļus vēlētājiem ir daudz," pateica Rajevskis.

Viņš pieļauj, ka vilcināšanās ar budžetu tiek rīkota tamdēļ, lai izraisītu pārējiem partneriem nestabilitātes izjūtu un mēģinātu rast papildu argumentus, lai panāktu sev vēlamu rezultātu.

Taču Rajevskis ir pārliecināts, ka budžeta dēļ valdības atkāpšanās nenotiks, jo zaudējumi valdības atkāpšanās gadījumā partijām būs lielāki, nekā priekšrocības. Tomēr netiek izslēgts variants, ka kāda no partijām uz emociju viļņa izies no valdības sastāva.

22
Pēc temata
Šadurskis par "jaunajiem konservatoriem": uzvedas kā huligāni
Valdība sastrīdējusies par cietumu: Bordānam MK viedoklis nav noteicošais
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

10
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

10
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Krišjānis Kariņš

Zemāk par vidējo: iedzīvotāji vērtē Kariņa kabineta darbu pandēmijas laikā

18
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Pagājis pusgads kopš laika, kad Latvijā tika ieviesti ierobežojumi sakarā ar jaunās koronakvīrusa infekcijas izplatību. Daudzi noteikumi vēl joprojām ir spēkā. Kā iedzīvotāji novērtēja valdības darbību šajā periodā?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbība pēdējā pusgada laikā, kopš valstī bija ieviesti drošības pasākumi ar mērķi apturēt Covid-19 pandēmijas izplatību, novērtēta zemāk par vidējo. Tādi ir Kantar TNS aptaujas rezultāti, kas veikta starp iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā. Tos publicēja Skaties.lv.

Respondenti tika lūgti novērtēt savu attieksmi pret Ministru kabineta politiku pēc desmit punktu skalas, kurā 1 nozīmē galēju neapmierinātību, bet 10 – vispārēju apmierinātību ar valdības darbu.

Vidējā atzīme sastādīja 4,4 punktus.

Valdības darbu augstu novērtēja (7 punkti un vairāk) tikai piektā daļa aptaujāto (21%). Gandrīz ceturtā daļa piešķīra vidēju vērtējumu (5 un 6 punkti).

Lielākā daļa – 41% – pastāstīja, ka ar Ministru kabineta darbību nav apmierināta, un novērtēja to ar 4 punktiem un zemāk.

Vēl 15% respondentu nevarēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā jaunais vīruss izplatījās relatīvi maz. Kaimiņu Igaunijā kopš pandēmijas sākuma reģistrēts divreiz lielāks saslimšanas gadījumu skaits, Lietuvā rādītājs ir 2,5 reizes augstāks. Līdzīgi ir arī mirstības dati.

Pats Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar koronavīrusu ir saistīti ar virkni sagatavošanās pasākumu jau pirms pirmā infekcijas gadījuma, kā arī ar to, ka iedzīvotāji ievēroja epidemiologu padomus.

18
Tagi:
aptauja, Krišjānis Kariņš, ministru kabinets
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Rīdzinieki vēlas pamest Rīgu klusuma un dabas dēļ
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir apmierināti ar ES
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Projekta Rail Baltica vizualizācija, foto no arhīva

Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"

0
(atjaunots 12:51 25.09.2020)
Lietuvas vēlme patstāvīgi uzbūvēt "Rail Baltica" ietekmēs nevis maģistrāles ekspluatācijas sākuma termiņus, bet gan Lietuvas budžetu, uzskata eksperts Sergejs Kondratjevs.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Lietuvas transporta un sakaru ministrs Jaroslavs Narkevičs paziņoja, ka Viļņa izvērtē iespējas saviem spēkiem uzbūvēt maģistrāli "Rail Baltica" republikas teritorijā. Politiķis konstatēja, ka Baltijas valstis nav spējušas vienoties par projekta racionālu un operatīvu īstenošanu, bet Lietuva pie sevis dzelzceļu uzbūvēs ātrāk.

Lietuvas vēlme patstāvīgi pabeigt "Rail Baltica" ietekmēs nevis projekta īstenošanas termiņus, bet gan Lietuvas budžeta stāvokli, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Ja Lietuva šo projektu pabeigs ātrāk nekā citas Baltijas valstis, ja tā ne tikai apspriedīs finansējuma iespējas, bet arī patiešām finansēs būvdarbus, faktiski izrādīsies, ka ir gabals dzelzceļa, kas nekur neved," konstatēja Kondratjevs.

Pie tam pašā Lietuvā pasažieru plūsma ir ļoti maza, tāpat ka citās Baltijas valstīs, un neprasa tādu mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru, paskaidroja eksperts.

"Rail Baltica kļūs par pieminekli Eiropas infrastruktūras attīstības plāniem. Dzelzceļš tiks uzbūvēts, kāds tērēs naudu un apkalpos to, atvelkot spēkus un līdzekļus no citiem, dzīvotspējīgākiem projektiem. Pie tam tas nedos nekādu impulsu Lietuvas ekonomikai un no tā nebūs ekonomiskā labuma," viņš uzsvēra.

Saskaņā ar plānu, Eiropas standarta sliežu platuma maģistrālei "Rail Baltica" vajadzētu savienot Baltijas valstis ar Poliju. Sākotnējās aplēses liecināja, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā "Rail Baltica" nesīs peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā ekspertīze parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro.

Šovasar Eiropas Revīzijas palāta norādīja, ka projekts "Rail Baltica" nav ekonomiski pamatots, iespējamās pasažieru plūsmas vērtējums ir apšaubāms, pie tam transbaltijas maģistrāles būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz 7 miljardiem eiro.

0
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Eksperts pastāstīja par Rail Baltica galveno jautājumu pēc cenas pieauguma
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi