Karogs ar Rīgas ģerboņa attēlu

Riebīgās nacionālistu plāksnītes un latviešu valoda visur: Lindermans par "atpalikušo Latviju"

194
(atjaunots 12:07 31.08.2019)
,
Cik ilgi noturēsies Rīgas dome? Kāds ir jaunais mērs? Kas tagad sagaida 9. maija svētkus Rīgā un kas notiks ar Uzvaras pieminekli? Uz ko cer latviešu partijas? Kāds ir krasais pavērsiens "spiega" Buraka lietā, kāda ir "atpalikusī Latvija".

RIGA, 31. augusts — Sputnik. Gandrīz pusgadu Latvijas galvaspilsēta pavadījusi bez mēra. Tagad ir parādījies jauns domes priekšsēdētājs. Oļegs Buraks, ko atbalstīja 35 Rīgas domes deputāti, ir jau otrais krievu tautības mērs pilsētā pēc aizgājušā Nila Ušakova.

Kas tagad gaida galvaspilsētu? Cik lielā mērā Burova politika atšķiras no Ušakova politikas? Vai jaunais mērs pierādīs, ka viņš nepavisam nav tāds, kā iepriekšējais, vai, gluži pretēji, ies pa visu iemīļotā bijušā krievu mēra iemīto ceļu? Kāds viņš ir? Kādi ir viņa uzskati? Kas gaida Latvijas krievus viņa vadības laikā?

Par to un citiem aktuāliem politiskajiem notikumiem diskutēja publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apskatā Sputnik Latvija.

Rīgas liktenis

Lindermans uzsvēra, ka Burovs saņēmis pat vairāk balsu nekā savulaik Ušakovs – 35 balsis 32 vietā. Tātad var teikt, ka koalīcija Rīgas domē patlaban ir visai stipra, tāpēc domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu draudi atkāpjas otrajā plānā.

Tiesa, Lindermans atzīmēja, domi var atlaist arī citādi. Ar ministra lēmumu. Tādu variantu sākotnēji pieprasīja Nacionālā apvienība. Tiesa, vispirms vajag sameklēt nopietnu informāciju, kas kompromitētu ar RD strādājošos uzņēmumus. Acīmredzot pagaidām tādas nav. Tātad RD pozīcija ir stabila, un divus līdz vēlēšanām atlikušos gadus tā nostrādās.

"Protams, nacionālistiem bija maksimālā programma. Tā paredzēja atcelt Ušakovu, mēģināt atlaist domi un organizēt ārkārtas vēlēšanas, kā nākas savērpjot visiem zināmo korupcijas skandālu, kam, starp citu, ir zināms pamats. Daļu uzdevuma viņi atrisināja – Ušakovs devās godpilnā trimdā uz Briseli, taču valdošo koalīciju viņiem pagaidām nav izdevies uzvarēt," paskaidroja Ušakovs.

Viņš pieļāva, ka patiesībā koalīcija ar nolūku likta mierā. Iespējams, latviešu partijas vienkārši nevēlas uzņemties atbildību tik īsā laikā, kas atlicis līdz kārtējām vēlēšanām. Iespējams, tām būs ērtāk uzreiz pārņemt savā ziņā vadību.

Vēl ir jānoprot, kāds patiesībā ir Rīgas jaunais mērs. Kādi ir viņa uzskati, ko viņš spēj. Lindermans uzskata, ka Burovs, tāpat kā Ušakovs, nav cīnītājs par krievu tiesībām. Pēc publicista domām, Burovs vēl mazāk nekā Ušakovs mēģinās palīdzēt krieviem, pat simboliski.

Ja "Saskaņa" vismaz saglabāja 9. maija svētkus, tad tagad vēl nav zināms, vai "Gods kalpot Rīgai" – partija, kurā ir jaunais mērs, pieturas pie tāda paša viedokļa, ņemot vērā, ka Lindermans nesaskata īpašas atšķirības starp Burova uzskatiem un latviešu partiju pozīciju.

"Ar ko tas draud? Ar to, ka jau rudenī Saeima atkal atgriezīsies pie jautājuma par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Taču piemineklis ir Rīgas domes bilancē. Bez tās nav iespējams rekonstruēt pieminekli, nacionālisti nevar piekārt kaut kādas savas riebīgās plāksnītes, kur nu vēl to nojaukt. Šajā ziņā Latvijas krievu situācija ir pasliktinājusies – man šķiet, Burovs šajā ziņā ir gatavs uz jebkādiem kompromisiem," brīdināja Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka GKR bija starp tiem, kuri atbalstīja skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tas ir daiļrunīgs fakts. Vienkārši viņi nav aktīvākie nacionālisti, taču nekādu iebildumu viņiem nav.

Ir arī jautājums par bērnudārzu pārvešanu pie nodarbībām latviešu valodā, ko Rīgas domē atkal ierosināja Nacionālais bloks. Lindermans uzskata, ka Burovs neiebildīs, jo savās intervijās viņš apliecina, ka Latvijā jābūt vienotai valsts valodai, ka nevajagot rādīties 9.maija svētkos. Tas nav triks, tāds ir jaunā mēra viedoklis. Tātad nacionālistu izredzes īstenot savu pozīciju RD paaugstinās.

Jāpiebilst, ka Nacionālais bloks savā lapā Facebook paziņoja, ka krievvalodīgo grupu skaits Rīgas bērnudārzos samazināsies atbilstoši partijas izstrādātajam plānam. Apvienība informēja, ka plānu vienbalsīgi atbalstījusi Rīgas domes izglītības komiteja.

Izrādījās, ka Nacionālās apvienības informācija nav precīza – RD nobalsoja nevis par plāna pieņemšanu, bet gan par tālāku jautājuma izskatīšanu un apspriešanu domes sēdē. Tomēr deputāti par to jau ierunājušies nopietni, un tas jau ir daiļrunīgs fakts.

Tāpēc Lindermans izskata, ka gaidāmas jaunā mēra ievēlēšanas politiskās sekas un jau sākusies nobīde uz latviskošanas pusi, lai arī Burovs vairāk runā par saimniekošanu, nevis politiku.

"Atpalikusī" Latvija un hibrīdkarš

Lindermans un Gubins apsprieda arī spiegu mānijas problēmu Latvijā. Piemēram, sākusies bijušā IeM darbinieka Oļega Burova lietas izskatīšana, kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Pagaidām rit rutīnas sēdes, tomēr Lindermans uzskata, ka Burova lietā iespējams pēkšņs pavērsiens. Kādos apstākļos?

"Uzskatu, ka Burova lieta ir izzīsta no pirksta. Cilvēks iekļuvis krievu spiegu apkarošanas kampaņā. Visi politiķi apgalvo, ka Latvija ļoti atpaliek krievu spiegu meklēšanas ziņā. Cieš sakāvi šajās sociālistiskajās antikrieviskajās sacensībās... Taču es nesapratu, kāpēc par upuri izraudzīts Buraks," teica Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka pēc izmeklēšanas nonācis pie sekojošiem slēdzieniem: Buraks strādāja IeM informācijas centrā, ieviesa vienoto informācijas programmu. Procesā viņš konstatēja totālu korupciju. Lieta tāda, ka tika piešķirta budžeta nauda – liela summa tiem, kuri ieviesa programmu. Taču uzņēmums, kas ar to nodarbojās, galu galā saņēma tikai trešo daļu summas, bet divas trešdaļas izšķīda pa vidutājiem. Pasūtījums tika pārsviests no viena otram, un galu galā liela summa vienkārši pazuda.

Atmaskojis shēmu, Buraks mēģināja vērsties dažādās struktūrās – IeM, KNAB, vārdu sakot, cīnījās. Taču KNAB saņemtos materiālus nolēma izmantot dīvainā kārtā – viņi vienkārši pārdeva informāciju korumpētajiem. Tā bija ir īsta noziedzīga afēra. Korupcijā iesaistītais uzņēmums piekrita samaksāt izpirkumu, taču ar noteikumu – "iesēdiniet atmaskotāju". Lindermans uzskata, ka tieši tā savērpusies "spiega" Buraka lieta.

Publicists uzsvēra: ja atradīsies liecinieki, kuri informāciju apstiprinās tiesā, Buraka lietā būs krass pavērsiens. Taču, ja viņu atzīs par vainīgu spiegošanā, viņam draud mūža ieslodzījumam līdzvērtīgs sods. Un tā ir vistīrākā politika, konstatēja Lindermans.

"Specdienesti nokļuvuši sarežģītā situācijā. It kā rit hibrīdkarš ar Krieviju. Rit karš – tā viņi to traktē. Taču ne ar ieročiem, karš rit informācijas laukā. Uzpirkšana, intrigas, bet spiegu nav. Valdībai tie vajadzīgi, lai attaisnotu hibrīdkara doktrīnu," piezīmēja Lindermans.

194
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju

8
(atjaunots 19:05 25.09.2020)
ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā. Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā šo soli nosauca par "gaisa tricināšanu" un pamatoja savu viedokli.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā, liecina informācija Republikāņu partijas pārstāvja Marko Rubio lapā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments paredz ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc dokumenta autoru domām, "iejaukti starptautisko tiesību atklātā pārkāpumā", ieskaitot Navaļnija "saindēšanu".

Likumprojekts pieprasa no ASV varasiestādēm atskaitīties Kongresam par to, kas tām zināms par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko aprindu finansēm. Tas uzdod Baltajam namam atbildēt uz jautājumu, vai Krievija pārkāpusi ASV likumus, kas aizliedz ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu.

Līdz ar Marko Rubio dokumentu parakstījis republikānis Mits Romnijs, kā arī demokrāti Kriss Kunss, Bens Kardins un Kriss van Hollens.

Lai likumprojekts tiktu pieņemts, tam jāsaņem atbalsts Senātā un Pārstāvju palātā, kā arī prezidenta paraksts.

Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā komentēja senatoru iniciatīvu.

"Tas ir tīri publisks darbs. Kādas var būt atskaites? Tās ir absolūti nereālas lietas. Tās visas ir runas par labu nabagiem, izteikumi priekšvēlēšanu histērijas palielināšanai. Pie tam: Navaļnija lieta, drīzāk, ir demokrātu jautājums. Republikāņi tam pievienojās negribīgi, un, man šķiet, neatbalstīs to nākotnē. Jebkurā gadījumā Tramps to visu noslēdza ļoti piesardzīgi un distancēti. Un Pompeo teica, ka vajagot reaģēt, kad būs zināmi visi notiekošā fakti, ka pagaidām nav gluži skaidrs, kas notiek," konstatēja Vladimirs Možegovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi varētu saņemt no vāciešiem informāciju par Navaļniju, taču pieprasījumi no ASV nav saņemti.

"Tas būtu kaut kāds pamats sankcijām, taču pagaidām tādi pieprasījumi nav saņemti. Tāpēc man šķiet, ka tā visa ir gaisa tricināšana. Tas ir kaut kāds tumšs stāsts, tāpēc Tramps negrib tajā ieķēpāties – demokrātu afēra, kurā vienkārši negribas ieķēpāties. Man šķiet, demokrāti pastiprināti virzīs jautājumu uz priekšu, bet Tramps no tā visa mazliet attālināsies," uzskata politologs.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņš izveseļosies pilnībā.

8
Tagi:
Novičok, Navaļnijs, Tramps
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks

Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā

24
(atjaunots 11:50 25.09.2020)
Polijas politiķi pamato savu interesi par notikumiem Baltkrievijā ar kaimiņu attiecībām, tomēr patiesībā šeit saskatāms pavisam citāds sižets.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Polijas prezidents Andžejs Duda savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā aicināja pasaules valstu līderus pieprasīt pamata cilvēktiesību ievērošanu Baltkrievijā, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Duda pauda pārliecību, ka pasaulei solidaritātes vārdā jādemonstrē vienota pozīcija Baltkrievijas jautājumā.

Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā nebūt nav saistīta ar iemesliem, ko Varšava oficiāli klāsta no augstām tribīnēm, atzīmēja Maskavas valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Polijas interesi par notikumiem Baltkrievijā vietējie politiķi pamato ar kaimiņattiecībām ar šo valsti. Taču šeit saskatāms cits sižets: baltkrievu protestu hipotētiskie panākumi sola Polijai teritoriālu paplašināšanos," Borisenoks konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Eksperts paskaidroja: ja ar tās pašas Varšavas atbalstu pie varas hipotētiski nāks Svetlanas Tihanovskas līmeņa politiķis, Varšava varētu pacelt Polijā visnotaļ populāro jautājumu par teritorijas paplašināšanu uz baltkrievu Grodņas rēķina.

"Skaidri redzams, ka tā ir tikai ģeopolitiska fantāzija, tomēr Polijā tādas kombinācijas tiek sastādītas. Īpaši aktīvs šajā ziņā ir valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis. Tāpēc aiz Eiropas Savienības tradicionālās retorikas slēpjas arī Polijas valsts pragmatiskās intereses. Protams, diezin vai tām ir lemts īstenoties, tomēr propagandiski izteikumi par šo tēmu neapklust," brīdināja Borisenoks.

Iepriekš Moraveckis vērsās pie ES ar ierosinājumu izveidot fondu "vismaz miljarda eiro" apmērā "Baltkrievijas ekonomikas stabilizācijas" mērķiem. Turklāt Varšava aktīvi virza ideju piešķirt no Eiropas puses materiālo atbalstu baltkrievu opozīcijai. Opozīcijas aktīvists Pāvels Latuško norādīja, ka runa ir par 3-4 miljardiem eiro. Krievijas ĀM atzīmēja, ka parādījusies informācija: Duda paudis vēlēšanos "ņemt aizsardzībā atsevišķus kaimiņvalsts reģionus".

Maskava jau uzvēra, ka Polijas soļus Baltkrievija uzskata par acīmredzamiem mēģinājumiem iejaukties tās iekšējās lietās. Krievijas ĀM aicināja Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un atteikties no mēģinājumiem graut kaimiņvalsts suverenitāti.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā nenoklust pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija apgalvo, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska, un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" valstī. Ģenerālprokuratūra to uzskata par valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu, kuras ietvaros aizturēta virkne opozīcijas aktīvistu.

24
Tagi:
Andžejs Duda, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

0
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

0
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā