Karogs ar Rīgas ģerboņa attēlu

Riebīgās nacionālistu plāksnītes un latviešu valoda visur: Lindermans par "atpalikušo Latviju"

194
(atjaunots 12:07 31.08.2019)
,
Cik ilgi noturēsies Rīgas dome? Kāds ir jaunais mērs? Kas tagad sagaida 9. maija svētkus Rīgā un kas notiks ar Uzvaras pieminekli? Uz ko cer latviešu partijas? Kāds ir krasais pavērsiens "spiega" Buraka lietā, kāda ir "atpalikusī Latvija".

RIGA, 31. augusts — Sputnik. Gandrīz pusgadu Latvijas galvaspilsēta pavadījusi bez mēra. Tagad ir parādījies jauns domes priekšsēdētājs. Oļegs Buraks, ko atbalstīja 35 Rīgas domes deputāti, ir jau otrais krievu tautības mērs pilsētā pēc aizgājušā Nila Ušakova.

Kas tagad gaida galvaspilsētu? Cik lielā mērā Burova politika atšķiras no Ušakova politikas? Vai jaunais mērs pierādīs, ka viņš nepavisam nav tāds, kā iepriekšējais, vai, gluži pretēji, ies pa visu iemīļotā bijušā krievu mēra iemīto ceļu? Kāds viņš ir? Kādi ir viņa uzskati? Kas gaida Latvijas krievus viņa vadības laikā?

Par to un citiem aktuāliem politiskajiem notikumiem diskutēja publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apskatā Sputnik Latvija.

Rīgas liktenis

Lindermans uzsvēra, ka Burovs saņēmis pat vairāk balsu nekā savulaik Ušakovs – 35 balsis 32 vietā. Tātad var teikt, ka koalīcija Rīgas domē patlaban ir visai stipra, tāpēc domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu draudi atkāpjas otrajā plānā.

Tiesa, Lindermans atzīmēja, domi var atlaist arī citādi. Ar ministra lēmumu. Tādu variantu sākotnēji pieprasīja Nacionālā apvienība. Tiesa, vispirms vajag sameklēt nopietnu informāciju, kas kompromitētu ar RD strādājošos uzņēmumus. Acīmredzot pagaidām tādas nav. Tātad RD pozīcija ir stabila, un divus līdz vēlēšanām atlikušos gadus tā nostrādās.

"Protams, nacionālistiem bija maksimālā programma. Tā paredzēja atcelt Ušakovu, mēģināt atlaist domi un organizēt ārkārtas vēlēšanas, kā nākas savērpjot visiem zināmo korupcijas skandālu, kam, starp citu, ir zināms pamats. Daļu uzdevuma viņi atrisināja – Ušakovs devās godpilnā trimdā uz Briseli, taču valdošo koalīciju viņiem pagaidām nav izdevies uzvarēt," paskaidroja Ušakovs.

Viņš pieļāva, ka patiesībā koalīcija ar nolūku likta mierā. Iespējams, latviešu partijas vienkārši nevēlas uzņemties atbildību tik īsā laikā, kas atlicis līdz kārtējām vēlēšanām. Iespējams, tām būs ērtāk uzreiz pārņemt savā ziņā vadību.

Vēl ir jānoprot, kāds patiesībā ir Rīgas jaunais mērs. Kādi ir viņa uzskati, ko viņš spēj. Lindermans uzskata, ka Burovs, tāpat kā Ušakovs, nav cīnītājs par krievu tiesībām. Pēc publicista domām, Burovs vēl mazāk nekā Ušakovs mēģinās palīdzēt krieviem, pat simboliski.

Ja "Saskaņa" vismaz saglabāja 9. maija svētkus, tad tagad vēl nav zināms, vai "Gods kalpot Rīgai" – partija, kurā ir jaunais mērs, pieturas pie tāda paša viedokļa, ņemot vērā, ka Lindermans nesaskata īpašas atšķirības starp Burova uzskatiem un latviešu partiju pozīciju.

"Ar ko tas draud? Ar to, ka jau rudenī Saeima atkal atgriezīsies pie jautājuma par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Taču piemineklis ir Rīgas domes bilancē. Bez tās nav iespējams rekonstruēt pieminekli, nacionālisti nevar piekārt kaut kādas savas riebīgās plāksnītes, kur nu vēl to nojaukt. Šajā ziņā Latvijas krievu situācija ir pasliktinājusies – man šķiet, Burovs šajā ziņā ir gatavs uz jebkādiem kompromisiem," brīdināja Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka GKR bija starp tiem, kuri atbalstīja skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tas ir daiļrunīgs fakts. Vienkārši viņi nav aktīvākie nacionālisti, taču nekādu iebildumu viņiem nav.

Ir arī jautājums par bērnudārzu pārvešanu pie nodarbībām latviešu valodā, ko Rīgas domē atkal ierosināja Nacionālais bloks. Lindermans uzskata, ka Burovs neiebildīs, jo savās intervijās viņš apliecina, ka Latvijā jābūt vienotai valsts valodai, ka nevajagot rādīties 9.maija svētkos. Tas nav triks, tāds ir jaunā mēra viedoklis. Tātad nacionālistu izredzes īstenot savu pozīciju RD paaugstinās.

Jāpiebilst, ka Nacionālais bloks savā lapā Facebook paziņoja, ka krievvalodīgo grupu skaits Rīgas bērnudārzos samazināsies atbilstoši partijas izstrādātajam plānam. Apvienība informēja, ka plānu vienbalsīgi atbalstījusi Rīgas domes izglītības komiteja.

Izrādījās, ka Nacionālās apvienības informācija nav precīza – RD nobalsoja nevis par plāna pieņemšanu, bet gan par tālāku jautājuma izskatīšanu un apspriešanu domes sēdē. Tomēr deputāti par to jau ierunājušies nopietni, un tas jau ir daiļrunīgs fakts.

Tāpēc Lindermans izskata, ka gaidāmas jaunā mēra ievēlēšanas politiskās sekas un jau sākusies nobīde uz latviskošanas pusi, lai arī Burovs vairāk runā par saimniekošanu, nevis politiku.

"Atpalikusī" Latvija un hibrīdkarš

Lindermans un Gubins apsprieda arī spiegu mānijas problēmu Latvijā. Piemēram, sākusies bijušā IeM darbinieka Oļega Burova lietas izskatīšana, kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Pagaidām rit rutīnas sēdes, tomēr Lindermans uzskata, ka Burova lietā iespējams pēkšņs pavērsiens. Kādos apstākļos?

"Uzskatu, ka Burova lieta ir izzīsta no pirksta. Cilvēks iekļuvis krievu spiegu apkarošanas kampaņā. Visi politiķi apgalvo, ka Latvija ļoti atpaliek krievu spiegu meklēšanas ziņā. Cieš sakāvi šajās sociālistiskajās antikrieviskajās sacensībās... Taču es nesapratu, kāpēc par upuri izraudzīts Buraks," teica Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka pēc izmeklēšanas nonācis pie sekojošiem slēdzieniem: Buraks strādāja IeM informācijas centrā, ieviesa vienoto informācijas programmu. Procesā viņš konstatēja totālu korupciju. Lieta tāda, ka tika piešķirta budžeta nauda – liela summa tiem, kuri ieviesa programmu. Taču uzņēmums, kas ar to nodarbojās, galu galā saņēma tikai trešo daļu summas, bet divas trešdaļas izšķīda pa vidutājiem. Pasūtījums tika pārsviests no viena otram, un galu galā liela summa vienkārši pazuda.

Atmaskojis shēmu, Buraks mēģināja vērsties dažādās struktūrās – IeM, KNAB, vārdu sakot, cīnījās. Taču KNAB saņemtos materiālus nolēma izmantot dīvainā kārtā – viņi vienkārši pārdeva informāciju korumpētajiem. Tā bija ir īsta noziedzīga afēra. Korupcijā iesaistītais uzņēmums piekrita samaksāt izpirkumu, taču ar noteikumu – "iesēdiniet atmaskotāju". Lindermans uzskata, ka tieši tā savērpusies "spiega" Buraka lieta.

Publicists uzsvēra: ja atradīsies liecinieki, kuri informāciju apstiprinās tiesā, Buraka lietā būs krass pavērsiens. Taču, ja viņu atzīs par vainīgu spiegošanā, viņam draud mūža ieslodzījumam līdzvērtīgs sods. Un tā ir vistīrākā politika, konstatēja Lindermans.

"Specdienesti nokļuvuši sarežģītā situācijā. It kā rit hibrīdkarš ar Krieviju. Rit karš – tā viņi to traktē. Taču ne ar ieročiem, karš rit informācijas laukā. Uzpirkšana, intrigas, bet spiegu nav. Valdībai tie vajadzīgi, lai attaisnotu hibrīdkara doktrīnu," piezīmēja Lindermans.

194
Balsošana Latvijas Saeimā

Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi

42
(atjaunots 21:35 25.05.2020)
Latvijas parlaments sasaucis ārkārtas sēdi un plāno izskatīt īpaši svarīgu reformu ar "e-Saeima" platformas palīdzību: neatkarīgajiem deputātiem radušās aizdomas par valsts apvērsuma mēģinājumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Saeimas deputāte Linda Liepiņa pastāstīja, ka otrdien, 26. maijā, ieplānota Saeimas ārkārtas sēde, vēsta Mixnews.lv.

Tajā deputāti plāno skatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Un nekas dižs tajā nav, taču sēdi plānots rīkot ar jaunās "elektroniskās Saeimas", jeb "e-Saeima" platformas palīdzību. Un neatkarīgajiem deputātiem šī perspektīva izraisījumi ārkārtīgi lielu neapmierinātību.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Liepiņa paskaidroja, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu. Tā nav sertificēta un to neparedz Satversme un apšauba to, ka balsojums būs drošs.

Liepiņa atzīmēja, ka "e-Saeimu" var izmantot tikai ārkārtējas nepieciešamības, asas krīzes gadījumā. Savukārt pašvaldību reforma nav šī steidzamā problēma, kas prasītu steidzamu risinājumu.

Neatkarīgie deputāti uzskata, ka vispār nepiedalīsies sēdēs, kuras tiek rīkotas ar "e-Saeima" platformas starpniecību.

Iepriekš ziņots, ka Saeimas Publisko izdevumu komisija iepriekš apsprieda jauna tehniska risinājuma iegādi attālinātam parlamenta darbam - "e-Saeima".

Ārkārtējās situācijas apstākļos Saeimas sēdes daļēji notiek attālinātā režīmā – deputātu frakcijas atrodas dažādās ēkās un Saeimas zālēs. Šādā režīmā darbs notiek ne tik efektīvi: balsu saskaitīšana prasa daudz laika, kā arī gadās dažāda veida tehniskas kļūdas.

Lai uzlabotu darbu, tika uzsākts jauna tehniska risinājuma iepirkums, kurš būtībā ļaus pilnvērtīgi pārcelt Saeimas darbu virtuālajā vidē.

Ārkārtējās situācijas dēļ iepirkuma procedūras netika izpildītas, tā vietā Saeimas administrācija izpētīja tirgu un starp četriem pretendentiem izvēlējās kompāniju SIA "Pirmais", kas tika nodibināta pagājušā gada rudenī. Tā pieder Kirilam Solovjovam, savukārt tās darbu veicēji ir Ilmāra Poikāna, plašāk pazīstama kā hakera Neo, un Pētera Jurčenko formas. Saskaņā ar viņu piedāvājumu, jaunās "e-Saeimas" sistēmas ieviešana un uzturēšana izmaksās 60 tūkstošus eiro.

42
Tagi:
saeima, novadu reforma, Latvija
Pēc temata
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs

Burovs nosauca viņu nomelnojošās publikācijas pasūtītāju

38
(atjaunots 13:30 23.05.2020)
Tādā veidā politiskā partija "Saskaņa" un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem, paziņoja bijušais Rīgas mērs Oļegs Burovs.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Publikācija par bijušā Rīgas mēra, partijas "Gods kalpot Rīgai" pārstāvja Oļega Burova politiskās karjeras pirmo desmitgadi, kurā tiek minētas korupcijas lietas un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, parādījās portālā press.lv. Redakcija sniedz detaļas par 1998.-2008. gadā it kā bijušiem notikumiem, kuros bija iesaistīts politiķis.

Pats Burovs pievērsa Sputnik Latvija uzmanību tam, ka šī nav pirmā šāda veida publikācija šajā portālā.

"Pirms dažiem mēnešiem sabiedrībā sāka apspriest, vai nav pienācis laiks partijām pienākošos valsts finansējumu nodot tiem, kam patiešām ir nepieciešama nauda. Neviens, protams, neizlēma to izdarīt, taču vērts padomāt, kā partijas tērē šo naudu… Iznāk, ka to var iztērēt citu politiķu nomelnošanai," konstatēja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka nevienam nav noslēpums, kas ir portāla īpašnieks, kurš publicē šādus rakstus, un kas stāv aiz šī cilvēka.

"Tas ir vienas partijas kabatas izdevums, kura nolēma, ka tērēs valsts piešķirto naudu nomelnošanai. Personīgi es neko tādu nebūtu uzdrīkstējies darīt. Es uzskatu, ka ir jārāda kaut kas pozitīvs ikvienā partijā, nevis jānomelno citi. Viņu iecerētais projekts ir tik zemisks, ka pat smiekli uznāk," sacīja Burovs.

Pēc politiķa teiktā, iepriekš tas pats portāls uzrakstīja, ka viņa meita it kā saņemot viņas deklarēto naudu kukuļa veidā no Azerbaidžānas vēstniecības.

"Azerbaidžānas vēstnieks pateica man, ka vērsās ar notu par šo viltus ziņu Latvijas ĀM. Uzskatu, ka viņš rīkojās absolūti pareizi. Var rīkot vietējās peļu jezgas, taču aizskart citu valsti – maigi izsakoties, nav gudri… Pēdējā opusā rakstīts par kaut kādu korupcijas skandālu, kas ir saistīts ar noteiktu formu, tiek minētas lielas summas. Uzrakstīts pavirši – nebija tur ne šīs firmas, ne šī stāsta. Autori var uzprasīties uz prasībām tiesā," paziņoja Burovs.

Politiķis uzsvēra, ka negrasās nekādā veidā reaģēt uz viņu nomelnojošo publikāciju.

"Tādā veidā noteikta partija un tās atsevišķie censoņi sākuši savu priekšvēlēšanu kampaņu pret konkurentiem – tātad, viņi baidās. Šīs partijas nosaukums ir "Saskaņa". Nedomāju, ka tas ir visas partijas viedoklis, taču atsevišķas personas nolēmušas šādā veidā izlietot partijas naudu. Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas," piebilda Burovs.

38
Tagi:
Latvija, Rīga, Oļegs Burovs, Saskaņa
Pēc temata
Politiskais šahs Rīgā: eksperts novērtēja Ušakova un Burova nākotni
"Ušakovam neiztur nervi": Burovs noliedz apsūdzības nodevībā
Politologs paskaidroja, kādu skādi Rīgas domē Burovs nodarījis "Saskaņai"

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

0
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus