Redžeps Tajips Erdogans kopā ar Vladimiru Putinu apmeklēja starptautisko aviosalonu MAKS-2019

Apetīte nāk ēdot: Turcija izvērtē iespējas iegādāties Krievijas Su-57

37
(atjaunots 11:53 31.08.2019)
Skandāls, kas izcēlās starp ASV un Turciju pēc Ankaras lēmuma iegādāties Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400, nav nobiedējis Turcijas prezidentu – Redžeps Tajips Erdogans tagad izskata iespēju iegādāties arī Krievijā ražotos piektās paaudzes iznīcinātājus Su-57.

RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Turcija vēlas būt valsts, kas pati meklē sev tirgus, paziņoja republikas prezidents – Redžeps Tajips Erdogans, komentējot interesi, ko viņš demonstrējis par iespējām iegādāties Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājus Su-57. Lidmašīnu iegāde Krievijā var kļūt par Ankaras atbildi pēc ASV lēmuma izslēgt to no F-35 ražošanas programmas, vēsta Sputnik Igaunija.

Erdogans informēja, ka Krievijā palikuši Turcijas ministriju pārstāvji, kuri strādā pie šī jautājuma.

"Pārrunas rit, un tās turpināsies. Pēc "MAKS-2019" Krievijā palika mūsu ministriju pārstāvji, kuri tur strādā. Mēs rīkosimies, noliekot uz pārrunu galda savus kreditēšanas un kopīgās ražošanas noteikumus," atklāja Erdogans žurnālistiem.

Erdogans paskaidroja: ja Vašingtona nemainīs viedokli par iznīcinātāju F-35 piegādēm Turcijai, Ankara būs spiesta "meklēt izeju no šīs situācijas."

"Mums jāveic drošības pasākumi mūsu aizsardzības rūpniecības aspektā. No šī viedokļa jāizvērtē Krievijas lidmašīnas Su-35 un Su-57. Mēs vēlamies būt valsts, kas pati meklē sev tirgus," uzsvēra politiķis.

NATO nolēma nekomentēt Turcijas līdera paziņojumu un pāradresēja jautājumu Ankarai.

Otrdien, 27. augustā Redžeps Tajips Erdogans kopā ar Vladimiru Putinu apmeklēja starptautisko aviosalonu "MAKS-2019". Aplūkojot ekspozīciju, Turcijas līderis īpaši interesējās par iznīcinātājiem Su-35 un Su-57. Viņš apjautājās, vai Su-57 ir gatavs ekspluatācijai un vai to iespējams nopirkt. Uz abiem jautājumiem Krievijas prezidents atbildēja apstiprinoši.

Iepriekš vēstīts, ka Turcija, NATO dalībvalsts, pretēji ASV protestiem un draudiem, iegādājās Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400. Rezultātā Vašingtona liedza Turcijai piedalīties amerikāņu iznīcinātāju F-35 ražošanas programmā. Turcijas ĀM šo lēmumu nosauca par vienpusēju un nelikumīgu soli.

37
Pēc temata
Turcija paziņoja: Krievijas kompleksi S-400 jau ir nopirkti
Krievijā startēja aviācijas izstāde "MAKS 2019": kas apskatāms
Vācu politologs: Putins triumfē, Turcija var pamest NATO
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

19
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

19
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska , foto no arhīva

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu

38
(atjaunots 10:00 11.08.2020)
Baltkrievijā vēlēšanu dienā un nākamajā dienā notika protesti, tajos piedalījās cilvēki, kuri nebija apmierināti ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska aizbrauca uz Lietuvu, paziņoja savā Twitter Baltijas republikas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, vēsta Sputnik Lietuva.

"Svetlana Tihanovska ir drošībā. Viņa ir Lietuvā," teikts Lietuvas iestādes vadītāja publikācijā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Kandidātu vidū bija esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko un Tihanovska. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nacionālā exit poll rezultātu paziņošanas, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja Lukašenko, Minskā un citās Baltkrievijas lielākajās pilsētās sākās protesta akcijas.

Baltkrievijas kārtības sargi pielietoja gaismas un trokšņu granātas, ūdensmetējus un gumijas lodes. Situāciju izdevās stabilizēt.

Tomēr pirmdien protesti turpinājās, milicija veica aizturēšanas.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, Lukašenko ieguva 80,08%, Tihanovska – 10,09%, viņa ir otrajā vietā. Viņas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus. Saskaņā ar Tihanovskas komandas apgalvojumiem, iecirkņu dati visos republikas rajonos liecina, ka viņa esot ieguvusi 70-80%.

38
Tagi:
protesti, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

0
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās