Preses materiālu krātuve

"Krievu uts Baltijas kažokā": publicēts 1939.-1940. gadu Latvijas ĀM arhīvs

139
(atjaunots 23:25 21.08.2019)
Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne par kādu PSRS okupāciju Baltijas valstīs nevar būt ne runas. Publicētie dokumenti to apliecina.

RĪGA, 22. augusts - Sputnik. Baltijas valstis 1939.-1940.gg. ļoti labi saprata, ka nāksies izvēlēties starp nacistisko Vāciju un PSRS. Pie tam "vācu partija" bija pietiekami spēcīga. Savukārt Maskava nebūt nesteidzās iekļaut Lietuvu, Latviju un Igauniju PSRS sastāvā – tai pietika ar savstarpējas palīdzības paktiem, kas, starp citu, tika noslēgti pēc pašu baltiešu iniciatīvas. 1949.gada notikumi ir PSRS reakcija pēc Hitlera sensacionālajām uzvarām Rietumeiropā. Par to liecina tālaika Latvijas ĀM arhīvs.

Baltijas valstis uzskata, ka no 1940. līdz 1991. gadam tajās it kā valdījusi PSRS okupācija. Krievija – PSRS tiesību mantiniece kategoriski nepiekrīt tamlīdzīgai nostādnei, vēsta RIA Novosti.

Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne par kādu PSRS okupāciju Baltijas valstīs nevar būt ne runas – Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas iekļaušanās PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.

Dokumenti atspēko Baltijas valstu propagandu

Trešdien starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa" notika grāmatas "Piespiedu alianse. PSRS un Baltijas attiecības un 1939.-1940. gg. starptautiskā krīze". Izlasē iekļauti 108 dokumenti no Latvijas Ārlietu ministrijas arhīva, tulkoti krievu valodā. Gandrīz visi tie publicēti pirmo reizi. Izlases sastādītājiem, kuru vidū ir arī pazīstamais vēsturnieks, Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, izdevies tos atrast Latvijas valsts arhīvā. Otrs izlases autors, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs vērtēja, ka dokumentos atspoguļotā notikumu aina "atšķiras no Baltijas valstīs patlaban pieņemtās koncepcijas".

Baltijas valstīs dominē viedoklis, ka "tika noslēgts Molotova un Ribentropa pakts, tas bija līgums par Eiropas sadali, un tā ietvaros mums uzspieda savstarpējas palīdzības paktus, bet pēc tam 1940. gada jūnijā okupēja visu Baltiju, pie tam PSRS jau pašā sākumā, no 1939. gada augusta loloja tādus neģēlīgus mērķus".

Reālā aina atšķiras no propagandas.

"Pirmkārt, mēs redzam visai ciešus Baltijas valstu, it īpaši Latvijas un Igaunijas sakarus ar nacistisko Vāciju jau pirms 1939. gada. Tālāk mēs redzam, ka savstarpējās palīdzības paktu (1939.gadā – red.) iniciators nebija Kremlis – Kremlis neizsauca Baltijas diplomātus un neteica, ka mums vajagot noslēgt līgumu un tā tālāk. Nē, iniciatīva nāca no otras puses – pirmie iniciatīvu demonstrēja igauņi, pēc tam – latvieši," atzīmēja Djukovs intervijā RIA Novosti.

Piemēram, Latvijas vēstnieka Friča Kociņa atskaite valsts Ārlietu ministrijai par Baltijas valstu vēstnieku apspriedi Maskavā 1939. gada 6. jūlijā. Vēstnieki apsprieda iespējamos draudus savām valstīm no Vācijas un PSRS puses.

Kociņš vēstīja, ka Igaunijas un Lietuvas vēstnieki nonākuši pie vienbalsīga slēdziena... ka mazāka nelaime tomēr būs vācu draudi. Ielaiduši "krievu uti" kažokā, to vairs ārā nedabūšot, jo tur esot tās dzīves telpa un vitālas intereses.

PSRS nemēģināja iejaukties Baltijas valstu lietās

Vēl vairāk, dokumenti liecina, ka pēc savstarpējas palīdzības paktu noslēgšanas ar Baltijas valstīm 1939. gadā PSRS nemēģināja iejaukties kaimiņu iekšējās lietās. Vēsturnieks Djukovs vērtēja, ka 1939. gada rudenī Padomju Savienībai šķita, ka tā "panākusi kombināciju, tā sakot, piemērotu shēmu, kas ļaus aizsargāt padomju intereses reģionā, un neplānoja neko darīt tālāk".

Kā piemēru Djukovs minēja represijas pret komunistiem Lietuvā 1939. gada nogalē, kad tika arestēti visi vietējās Komunistiskās partijas līderi.

"Maskava neizteica par to absolūti nekādas piezīmes saviem ciemiņiem no Lietuvas. 1939. gada rudenī komunistus, kuri vērsās pēc atbalsta padomju garnizonos Vilēņu novadā Lietuvā, atdeva vietējai policijai. Lieta tāda, ka no augšas tika dota stingra pavēle neiejaukties. Pavēle tika izpildīta," konstatēja Djukovs.

Kamēr somi karoja, igauņi iedzēra uz Staļina veselību

Igaunija nejuta nekādus draudus no PSRS puses – tās armijas komandieris ģenerālis Laidoners šajā laikā vairākkārt apmeklēja Maskavu, kur viņu pieņēma Staļins. Politiķi ne tikai piedalījās oficiālās pārrunās, bet pat skatījās padomju kinofilmas līdz 4 rītā. Latvijas vēstnieks detalizēti aprakstīja stundām ilgo laika pavadīšanu pie galda, kuras laikā Laidoners labprāt teica tostus par godu padomju līderim. Piemēram, Igaunijas armijas virspavēlnieks paziņoja, ka "ar dziļu cieņu un sajūsmu skatās uz Staļinu", kuram izdevies radīt draudzīgas attiecības starp PSRS tautām, bet tagad veido tās ar kaimiņiem. Laidoners priecājās par to, ka Igaunija bija viena no pirmajām, kas no savas puses pielikusi pūles tādu attiecību veidošanai, - vēstnieks Kociņš dokumentos citēja ģenerāļa tostus.

Vēstnieks īpaši uzsvēra, ka šajā pašā laikā ritēja PSRS un Somijas karš un "igauņiem brālīgā tauta cīnās smagās kaujās".

Diplomāts ironizēja par to, ka Igaunija ņēmusi vērā savu tradicionālo taktiku – ātri pielāgoties jauniem apstākļiem.

Kaimiņu noskaņojums ietekmēja arī Lietuvu – ja katra republika domā nevis par aizsardzību, bet gan par sarunām ar Berlīni un Maskavu, ne par kādu vienotu pretošanās fronti, protams, nebija ne runas.

Atgriežoties pie nopietnām tēmām, Koziņš ziņoja, ka Staļins pastāstījis sabiedrotajiem Baltijā par sarunām ar Angliju un Franciju – Maskava ieteikusi Londonai un Parīzei dislocēt kuģus Baltijas jūrā aizsardzībai no Hitlera. "Anglijas kara delegācija pat neatbildēja," – atklāti atzina boļševiki.

Maskavas noskaņojums mainās Hitlera panākumu dēļ

Padomju valdības noskaņojums mainījās pēc Vācijas zibenīgās uzvaras Francijā – hitleriešu ātrā pārvietošanās Lamanša virzienā nepatīkami pārsteidza ne tikai eiropiešus, bet arī PSRS, atzīmēja diplomāti savās depešās.

Vēstnieks Kociņš atzīmēja: Padomju Savienība nervozē, ņemot vērā notikumus Rietumeiropā. Viņš vērtēja, ka PSRS vērīgi seko politiskajam noskaņojumam Baltijas valstīs, lai nenotiktu lūzums attieksmē pret Padomju Savienību laikā, kad ar katru dienu aizvien labāk redzams Vācijas pārsvars.

Tālākie notikumi ir labi zināmi. Pats Kociņš 1940.gada 19.septembrī tika arestēts Rīgā un nogādāts Maskavā. Viņu apsūdzēja par izlūkošanas darba organizēšanu pret PSRS. 1941.gada 28.jūlijā viņam tika izpildīts augstākais soda mērs – nāves sods nošaujot saskaņā ar PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas spriedumu.

"Šie dokumenti pirmo reizi nonāk zinātniskajā apgrozījumā," aģentūrai RIA Novosti paskaidroja Djukovs. Viņš piebilda, ka dokumenti noformēti tā, kā pieņemts zinātniskajā vēsturiskajā literatūrā, izdevums nācis klajā ar KZA Krievijas vēstures institūta atbalstu.

Vēsturnieks atzīmēja, ka Lietuvas tālaika dokumenti ir pietiekami labi zināmi – tie sen ir pārtulkoti un publicēti. Savukārt Igaunijas dokumenti pagaidām atrodas kaut kur arhīvos. Ar šo izdevumu vēsturniekiem izdevies likvidēt vēl vienu "balto plankumu" – iekļaut zinātniskajā apgrozījumā dokumentus no Latvijas.

139
Pēc temata
Nepielīdziniet agresoru uzvarētājam: Pimenovs pasniedza deputātiem vēstures stundu
Krievijas Aizsardzības ministrija publiskojusi datus par nacistu līdzskrējējiem Igaunijā
Publicēts Molotova-Ribentropa pakta PSRS piederošais autentiskais eksemplārs
Korens: neizglītoti un nezinoši, - un tādi cilvēki pieņem likumus Latvijā
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

26
(atjaunots 07:28 05.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

26
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Egils Levits

Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums

29
(atjaunots 11:06 04.07.2020)
Levita aizritējušā gada svarīgāko iniciatīvu kopsavilkumā iekļuva piedāvājums par valsts valodas lomas nostiprināšanu un "pareizo" vēsturisko atmiņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms amatā iestāšanās gadadienas Latvijas prezidents Egils Levits sarīkoja preses konferenci par sava darba rezultātiem un nākotnes plāniem. Valsts vadītāja mājaslapā par godu šim datumam tika publicēts detalizēts Levita darbības kopsavilkums atrodoties šajā amatā.

Kopumā prezidenta iniciatīvas ir sagrupētas trīs virzienos, kurus viņš noteica stājoties amatā 2019. gada 8. jūlijā: solidaritāte, piederība un moderna valsts.

Neskaitot pārējo, ir atzīmēti arī piedāvājumi, kas saistīti ar latviešu valodu un vēsturiskās atmiņas jautājumiem.

Tostarp solidaritātes sadaļā tiek runāts par Levita iniciatīvu padarīt 15. oktobri par Valsts valodas dienu, lai uzsvērtu tās lomu Latvijas valstiskuma atbalstīšanā un sabiedrības saliedēšanā. Savukārt Levita grozījumi par valodas kvotām telekanālu pamata komplektos, kuri faktiski ierobežo skatītāju piekļuvi krievvalodīgajai televīzijas apraidei, ir attiecināti pie "modernas valsts" izveidošanas pūliņiem. Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, pret šādiem pasākumiem uzstājās ne tikai krievvalodīgie, bet arī kabeļtelevīzijas operatori.

Tāpat sadaļā par solidaritāti ir izceltas iniciatīvas par "nacionālās pretošanās" tēla veidošanu vēsturiskajā atmiņā.

Šeit Levits ir atzīmējies ar veselu virkni iniciatīvu, tostarp ar piedāvājumu pasludināt 17. martu par Nacionālās pretošanās dienu, veltot to tā saucamajiem mežabrāļiem – šie ir nacionālistiskie pret PSRS vērstie grupējumi nodarbojās ar nekārtībām, laupīšanām un teroraktiem, turklāt visbiežāk par viņu upuriem kļuva mierīgie iedzīvotāji (par "mežabrāļu" darbībām Baltijā Sputnik jau ir stāstījis). Taču Levitam galvenais šeit ir pretošanās PSRS.

"Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību," pārliecināts Levits.

Neskaitot pārējo, viņš grasījās sarīkot Rīgas pilī forumu, kurš būtu veltīts nacionālā pretošanās kustībai Latvijas vēsturiskajā atmiņā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pasākums tika pārcelts uz 2021. gadu.

Šajā sadaļā par cīņu par "pareizo" vēsturisko atmiņu tiek atzīmēta arī grozījumu par padomju formastērpa aizliegumu publiskos pasākumos atgriešana atkārtotai izskatīšanai Saeimā – Levitam tie šķita nepietiekami bargi, un parlaments apmierināja viņa prasību.

29
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis