Latvieši tautastērpos. Foto no arhīva

Integrācija latviešu stilā: naudu dalīs nacionāļi

41
(atjaunots 13:26 10.08.2019)
Sabiedrības integrācijas fonda padomē nav iekļuvis neviens nacionālo minoritāšu pārstāvis.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka premjerministra padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks saņēma vēl vienu "portfeli" – viņš pārstāvēs valdības vadītāju Sabiedrības integrācijas fonda padomē. Tajā visā ir saskatāma zināma intriga, raksta avīze "Segodņa".

Kā atgriezties lielajā politikā

Trīspadsmitās Saeimas vēlēšanās Imants Parādnieks, kurš nesenā pagātnē bijis viens no apvienības "Visu Latvijai!-TB/LNNK" līderiem, kā saka, lidoja garām, kā finieris virs Parīzes – savā Zemgales vēlēšanu apgabalā viņš nonāca finišā otrais "zem svītras". Taču bijušais trīs Saeimas sasaukumu deputāts kļuva par sava saraksta absolūto līderi izsvītrojumu ziņā – vēlētāji sameta Imantam 2983 "mīnusus".

Acīmredzot tā nacionālai konservatīvais elektorāts novērtēja kandidāta neordināro privāto dzīvi - viņš vienlaikus dzīvo ar vairākām sievām.

Taču, kā zināms, mūsu trūkumi ir labo īpašību turpinājums. Daudzbērnu tēvs Parādnieks saņēma Krišjāņa Kariņa vietnieka posteni vairošanās jautājumos, un pie reizes kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Projektu komisijas locekli. Taču bijušais parlamentārietis savā deklarācijā par 2018. gadu norādījis iespaidīgu parādu summu – 682 064,37 EUR. Taisnības labad jānorāda, ka arī pats Parādnieks ir trīs kredītu emitents - 151 780,32, 86 934,89 un 36 207,31 eiro apmērā.

Šādas summas acīmredzami liecina par publiskās personas veiklajām uzņēmējdarbības prasmēm. Taču viņš nav deklarējis nekādu mantisku interesi uzņēmējdarbības biedrībās, izņemot 1707 daļu esamību bērnu radošajā centrā "Pūcīte". Tajā pašā bērnudārzā, kur pirms dažiem gadiem atnāca jaunskungi leģiona formastērpā ar automātu, ložmetēju un granātām, kuras līdzinājās īstām.

Iztiksim bez nacionālajām minoritātēm

Iekļūstot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadībā, Parādnieka kungs nolika kāju priekšā vēl vienam 2018. gada vēlēšanu neveiksminiekam – Hosamam Abu Meri. Lai gan viņš ir partijas "Jaunā Vienotība" loceklis un premjera padomnieks integrācijas jautājumos, K. Kariņš iecēla padomē nacionāli orientētu Imantu, nevis Libānas goda konsulu LR.

Interesanti, ka padomē iekļuva arī sekojošie ministri: kultūras – Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības – Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), labklājības – Ramona Petraviča (KPV LV). Tajā iekļāva arī īpaši lojālas "nevalstiskas" organizācijas, tādas kā piemēram budžeta subsidētā Eiropas Latviešu apvienība.

Neviens sabiedriskais aktīvists no nacionālo minoritāšu vides Sabiedrības integrācijas fonda padomē nav iekļuvis!

Neraugoties uz to, ka SIF ir "izpildošā iestāde, kura neatbild par politikas izstrādi", tā nepaies garām integrācijas programmas sagatavošanai 2021.-2027. gadam. Un šobrīd fondam ir ļoti svarīgs darāmais: "nacionālā identitāte; kultūra, nacionālo minoritāšu valoda un dalība sabiedriski politiskos procesos; latviešu valoda; pasaulē dzīvojošie latvieši; starpkultūru dialogs-kultūras telpas stiprināšana; kvalitatīvs mediju saturs latviešu valodā".

"Nauda ir galvenais jautājums," atklāti paziņoja diskusijā par fondu Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāja vietnieks Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība). Savukārt 700 tūkstošus eiro gadā vien fonds saņem administratīviem izdevumiem. Savējiem ir kur piebaroties!

41
Pēc temata
Parādnieks: pensijai jābūt atkarīgai no bērnu skaita
Kādēļ visi latvieši ir nacionālisti, taču ne visi ir Nacionālā bloka elektorāts
Deputāts Parādnieks: kājām pa trepēm, lai iezāģētu Krievijai
Kristians Rozenvalds

Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu

10
(atjaunots 09:50 05.08.2020)
Pēc Kristiana Rozenvalda domām, Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, savukārt vēlēšanu laikā cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, partiju "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējo sarakstu gaidāmajās Rīgas vēlēšanās atbalsta 14,9%, par "Saskaņu" ir gatavi nobalsot 14,1% aptaujāto, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotajam sarakstam simpatizē 7,7% respondentu.

Diez vai šādi aptaujas rezultāti liecina par jaunas tendences parādīšanos gaidāmajās vēlēšanās, vienkārši cilvēkiem iepatikās "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" vēlēšanu kampaņa, atzīmēja latviešu politologs Kristians Rozenvalds.

"Tas, kurš pirms tam balsoja par "Saskaņu", un tas, kurš plāno balsot par "Attīstībai/Par!", – tie ir dažādi vēlētāji. Nav tā, ka cilvēks no vienas politiskās nometnes pēkšņi pārietu citā. Vienkārši šobrīd "Attīstībai/Par!" veic visnotaļ gudru kampaņu, tādēļ arī pārņēma līderību," paziņoja Rozenvalds Sputnik Latvija.

No otras puses, "Saskaņai" nav spilgtu līderu, bet tajā flangā ir pārāk daudz politisko spēku, kā dēļ vēlētāju balsis dalās starp visiem dalībniekiem, spriež politologs.

"Iepriekšējās vēlēšanās "Saskaņa" monopolizēja visus dalībniekus savā flangā un tādēļ ieguva tik daudz balsu. Šobrīd savu lomu spēlēs arī "Saskaņas" vēlētāju pasīvums – agrāk viņus mobilizēja iespēja "paņemt" Rīgu savējiem. Pēc visām aptaujām, "Saskaņai" neizdosies saglabāt savas pozīcijas, tādēļ šīs partijas piekritējiem nav kādreizējās aktivitātes," atzīmēja eksperts.

Pēc Rozenvalda sacīta, Latvijā vēlētājs nepieder pie konkrētas partijas un atdod savu balsi nevis ideoloģisku, bet gan personīgu uzskatu pēc.

"Galvenā Latvijas politikas problēma ir tā, ka nav "savējo". Elektorāts nav iedalīts kā Amerikā, kur puse valsts ir par demokrātiem, bet otra puse – par republikāņiem. Latvijā katrai partijai ir maz atbalstītāju, un vēlēšanās cilvēki izvēlas, kā skaistuma konkursā: šogad šie izskatās labāk, nobalsošu par viņiem," paskaidroja Sputnik sarunas biedrs.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ieplānotas uz 29. augustu, uz iekļūšanu galvaspilsētas pašvaldības sastāvā pretendē vairāk nekā 700 kandidāti no 15 vēlēšanu sarakstiem.

Розенвалдс сравнил выборы в Рижскую думу с конкурсом красоты
10
Tagi:
vēlēšanas, Rīga
Pēc temata
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

25
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

25
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits

Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā

0
(atjaunots 11:10 05.08.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavadīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļā veselas sešas stundas – darba organizāciju novērtēja ar nulli, taču ārstus paslavēja.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Par sociālo eksperimentu savu vizīti uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas uzņemšanas nodaļu nosauca satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pēc "traumas" apmeklēšanas viņš izdarījis dažus interesantus secinājumus, kurus publicēja Twitter vietnē, kas izraisīja lielu atsauksmju vilni sabiedrībā.

​"Šodien piedalos sociālā eksperimentā: cik stundas jāgaida uz uzņemšanu traumās. Pagājušas pirmās piecas stundas, cilvēks līdz ārstam vēl nav nonācis," uzrakstīja Tālis Linkaits.

Pēc kāda laika satiksmes ministrs pievienoja eksperimenta gala rezultātus un savus iespaidus par pieredzēto.

"Traumu uzņemšanas telpas glaunas, par ES fondu naudu celtas, tikai krēslu trūkst, topošie pacienti stundas uz kājām. Daži, uzzinājuši, ka jāgaida vismaz 6 stundas, nolamājas un dodas prom," dalās ieraudzītajā ministrs.

​"Rezultāts: no durvīm līdz durvīm 6 stundās; med.personāls - ātrs, pieklājīgs, profesionāls (cik varu spriest); darba/plūsmas organizācija - nulle; telpas jaunas, bet jau par šauru, par gaidītājiem nav padomāts," rezumēja savu vizīti "traumā" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Neskatoties uz to, ka par savu eksperimentu ministrs paziņoja jau 3. augustā, komentāri zem viņa tvīta turpina parādīties joprojām – Latvijas iedzīvotāji aktīvi dalās savā pieredzē un domās par vietējo medicīnu.

Tā, amerikāņu endokrinologs Uģis Gruntmanis, kurš pēc 20 gadu dzīves ASV atgriezās dzimtenē, Latvijā, un tagad atkal brauc prom uz ASV, jo viņam šeit nav atradusies viņa ambīcijām tīkama vieta, ir pārliecināts, ka problēma nav mediķos, bet gan sistēmā.

​"Mediķi te netiek vainoti, lai šo sakārtotu ir vajadzīgi sistēmiski risinājumi, informācija par to, ka atkarībā no tā, kurā triāža grupā esi, tad gaidīšanas periodi ir tādi, sistēmai, kur kolēģi var izsaukt no mājas dežūras, ja gaidīšana pārsniedz x stundas…" izdarīja visiem acīmredzamu secinājumu Uģis Gruntmanis.

Citi komentētāji sniedza praktiskus padomu, kādās Latvijas vietās medicīniskā palīdzība ir pieejamāka.

​"Šādās situācijās iesaku braukt uz Cēsīm. Draugam bija stikla lauska trāpijusi rokā, 1. janvārī, nekādas rindas, laipna attieksme 30 minūtēs salāpīja. Tāpat saskarsme ar BKUS vienmēr bijusi diezgan laba, īpaši no jaunajiem rezidentiem. Diemžēl dažviet ir slikti ar personālu," uzrakstīja Kārlis.

Daži sociālo tīklu lietotāji nevarēja palaist garām iespēju un atgādināja satiksmes ministram par viņa darbības jomu.

​"Katru dienu piedalos sociālā eksperimentā: braucu ar auto pa dziļām bedrēm un gadiem ilgi gaidu kamēr ceļš būs salabots. Mans auto līdz labam ceļam vēl nav nonācis. Ja Jūs gaidāt 5 stundas, nozīme, ka Jūs neesat neatliekami/steidzami ārstējams pacients," sarkastiski atzīmēja Dainis Tomsons.

Taču vairums sociālo tīklu lietotāju stāstīja par to, cik ilgi viņiem ir nācies gaidīt medicīnisko palīdzību – kāds rakstīja, ka pieņēma pusstundas laikā, bet kāds sūdzējās, ka saņēmis to vien pēc 12 stundām.

​"Traumu institūts ir kaut kas tiešām traģisks. Es tur nenovēlu nonākt pat ienaidniekam. Tās ir šausmas. Par to sadistismu varētu pat šausmu grāmatu sarakstīt," paziņoja lietotājs ar segvārdu Ziemas Ezis.

​"Pirms pusgada Stradiņos mana 87 gadus vecā vecmamma uzņemšanā ar mokošām sāpēm mugurā uz kušetes, caurvējā, bez ēšanas un dzeršanas (nemaz nerunājot par zālēm) tika noturēta ~12h. Tas ir nevis sociāls eksperiments, bet ņirgāšanās par cilvēkiem," aprakstīja savu stāstu Zane.

​"Man pāris gadus atpakaļ ar fleksi pārgrieztu kāju bija kāda stunda jāpagaida uzņemot un vēl kādas 30 min kamēr pēc apskates sašuva traumās. Likās ļoti, ļoti adekvāti, jo pa priekšu ņēma tiešām cilvēkus ar krietni smagākām lietām, man viss stabili bija. Varbūt paveicās," uzrakstīja Arvis Skrējāns.

​"Mana draudzene, kuras vairs nav mūsu vidū, Stradiņos gaidīja 8 stundas, pēc tam viņai paziņoja, ka neesot vajadzīgā speciālista un aizsūtīja mājās. Žēl, viņa nepaspēja iesniegt prasību tiesā!" atstāja komentāru lietotājs ar segvārdu Vilcienstūrmanis.

Atgādināja satiksmes ministram arī viņa politisko piederību (Jaunā konservatīvā partija), kā arī to, kā valdības koalīcija nobalsoja medicīnas darbinieku algu jautājumā.

​"Turpmāk vispār ar likumu ir jānosaka, ka deputāti, ministri un viņu radinieki izmanto tikai valsts medicīnas iestādes. P.S. Kā par mediķu algām nobalsoja Jūsu partija? Ak jā, par budžetu, kurā uzspļauj veselības aprūpes finansēšanas likumam, balsojāt arī pats," atgādina ministram Andis Feldmanis.

​"Vai pats ministrs atceras, ka ar savu balsi MK atbalstīja budžetu, kas neievēroja likumā noteikto atalgojuma palielinājumu mediķiem? Acīmredzot, nē. Savādāk būtu kauns "piedalīties" šādos eksperimentos," atzīmēja ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").

Atgādināsim, ka pērnā gada beigās Saeimas kārtējā sēdē vairākums deputātu no valdošās parlamentārās koalīcijas nobalsoja pret lēmuma izskatīšanu likt valdībai atrast solīto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei 120 miljonu eiro apmērā.

0
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Tālis Linkaits
Pēc temata
Jaunie ārsti nebrauc uz Krāslavu pat par naudu
Latvijas Veselības ministrija iztērēs 180 tūkstošus eiro bērnu izpētei
Veselības ministrija: slimnīcas Latvijā joprojām strādā ar zaudējumiem