Portfelis ar dokumentiem. Foto no arhīva

Radu būšana un bailes no konkurences: kāpēc krievus Latvijā nepieņem ierēdņu amatos

27
(atjaunots 20:34 27.07.2019)
Latvijas ierēdņu loks vēl joprojām ir etniski viendabīgs un noslēgs, atzīmēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

RĪGA, 27. jūlijs — Sputnik. Ierēdniecība Latvijā lielā mērā ir etniski viendabīga, pastāstīja Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" intervijā Sputnik Latvija.

Viņš atgādināja, ka ministriju štatu sarakstā 80-90% ir cilvēki ar latviskiem uzvārdien, turklāt augstskolu absolventiem proporcija ir aptuveni tāda pati, kā starp visiem valsts iedzīvotājiem: aptuveni 60% latviešu un apmēram 40% - krievvalodīgo.

"Gribētu zināt, kāpēc slāvu izcelsmes ierēdņu ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā augstskolu absolventu? Manuprāt, tā ir tāda radu būšana – vienas tautības cilvēki turas kopā un rada tādu viendabīgu etnisko kontekstu," apliecināja Kabanovs.

Viņš atzīmēja, ka ir tikai viens izņēmums – iekšlietu ministrija, kurā slāvu izcelsmes darbinieku skaits ir lielāks.

"Citādi ierēdniecība Latvijā lielā mērā ir etniski viendabīga parādība, tajā valda noslēgtība un bailes no konkurences," paskaidroja politiķis.

Savukārt algas privātajā sektorā pat starta amatos, protams, var būt lielākas, tomēr arī darba risks privātajā sektorā ir daudz augstāks nekā valsts amatos, jo firma var izputēt un pārtraukt darbu.

"Pie tam valsts sektorā, ja esi jau sevi apliecinājis kā speciālistu, no tevis vairs nepieprasa superpūles – tur darbs mazākā mērā ir atkarīgs no rezultāta," norādīja Nikolajs Kabanovs.

Viņš nav pārliecināts, vai situācija algu jomā valsts sektorā patiešām ir tik bēdīga, kā apgalvo Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, lai arī, protams, daļa algu vēl saglabājas krīzes perioda līmenī, kad tika samazinātas visas algas.

"Skaidrs, ka ikviens vadītājs vēlas aktualizēt viņam izdevīgo informācijas pasniegšanas ieganstu," atzīmēja Kabanovs.

Tiesa, viņš gribētu, lai jautājumu apspriestu pašas ministrijas, turklāt situācija algu jomā tajās var būtiski atšķirties.

Pēc Nikolaja Kabanova domām, salīdzinot privātā un valsts sektora darbinieku stāvokli, jāņem vērā, ka ierēdņi var ne tikai kāpt pa karjeras kāpnēm savā resorā, bet arī "pārvietoties horizontāli", un bieži vien šī pārvietošanās izskatās gluži neparasti.

"Bija cilvēks Izglītības un zinātnes ministrijā, pēc tam pārgāja uz Aizsardzības ministriju, pēc tam, pieņemsim, uzņēmās kādas varas struktūras vadību.

Ļoti daudz piemēru par to, kā cilvēki iesniedz savu pieteikumu vakantajai vietai, kas parādās citā resorā, un kāpj pa karjeras kāpnēm. Tāpēc es uzskatu, ka šajā ziņā pie mums ierēdniecība ir pietiekami perspektīva darbības joma," paskaidroja Kabanovs.

27
Pēc temata
Tas ir kaut kāds pazemojums: vai latviešiem būtu jāmaksā par politiķu izglītošanu
Meloja vēlētājiem acīs skatīdamies: deputāti nesamazinās ministriju skaitu
Satricinājums viņus nebiedē: Latvijas amatpersonu ienākumi turpinās pieaugt