Andris Ameriks

Ameriks paskaidroja, kāpēc EP izvēlējās sadarbības grupu ar Krieviju

49
(atjaunots 20:30 27.07.2019)
Vēso attiecību posms starp Krieviju un Latviju nenozīmē, ka nevajag veikt pārrunas un sadarboties, paziņoja eirodeputāts Andris Ameriks.

RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis, abām valstīm ir jāsadarbojas, tādēļ eirodeputāts Andris Ameriks bija ieinteresēts iekļūt sadarbības komitejā ar Krievijas parlamentu. Tā viņš paziņoja radio Baltkom ēterā.

Pēc viņa sacītā, viņš ir vienīgais Baltijas valstu deputāts, kurš ir šīs grupas sastāvā.

"Mēs esam kaimiņi, mums ir jāsadarbojas. Tas ir tranzīts, ekonomika. Tas, ka mums šodien ir vēsu attiecību periods, nenozīmē, ka nevajag veikt pārrunas, sadarboties un saprast, ko domā mūsu partneri," paziņoja Ameriks.

Otrā viņa interešu grupa ir sadarbība ar Centrālās Āzijas valstīm.

"Es vēlētos būt sadarbības grupā ar valstīm, kuras var mums nodrošināt darbavietas. Tagad esmu sadarbības grupā ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu," paskaidroja Ameriks.

Bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks tika ievēlēts Eiropas Parlamentā 25. maijā. Viņš balotējās pēc partijas "Saskaņa" saraksta, kurā bija arī Nils Ušakovs un Boriss Cilevičs.

Iepriekš kļuva zināms, kā Ameriks un Ušakovs balsoja pirmajā netehniskajā Eiropas Parlamenta sesijā. Tika izskatīta rezolūcija "Par ekoloģijas aktīvistiem un ukraiņu politieslodzītajiem Krievijā", kurai tika iesniegti vairāki grozījumi, viens no tiem aicināja papildināt pamatojumu sarakstu papildu sankciju ieviešanai pret Krieviju, tostarp arī ar tā dēvēto Magņitska aktu. Grozījums Eiropas Parlamentā tika atbalstīts ar 352 balsīm par un 228 – pret. Gan Ameriks, gan Ušakovs balsoja par.

Bijušais eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins,  komentējot Ušakova un Amerika rīcību, nosauca  to par nodevību un spļāvienu sejā krievu vēlētājiem, uz kuriem balstījās "Saskaņas" panākumi.

"Tas, protams, nelien nekādos rāmjos, ņemot vērā, ka uz katra stūra deklarē: mēs esam par draudzību, par uzlabošanu. Tad tā ir liekulība: vārdos viņi ir par attiecību uzlabošanu ar Krieviju, Ušakovs uz Maskavu cik reizes braucis… Bet tagad atbalstīt tos, kas tiešā veidā aicina ES dalībvalstis palielināt sankciju spiedienu pret KF. Es nesaprotu, kā ir iespējams, pasakot faktiski šo frāzi plenārsēžu zālē, rīt atkal iziet pie Krievijas partneriem un kolēģiem un kaut ko runāt par attiecību uzlabošanu," pateica Mamikins.

49
Pēc temata
Andrejs Mamikins pieķēra Nilu Ušakovu sēdes kavēšanā
Ušakovam – budžets, Amerikam – transports: ar ko nodarbosies eirodeputāti
Ušakovs un Ameriks Eiropas Parlamentā iestājās par sankciju pastiprināšanu pret KF
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, foto no arhīva

Latvijas ĀM vadītājs komentēja jautājumu par vēstnieka atsaukšanu no Minskas

27
(atjaunots 14:08 28.09.2020)
ES valstu vēstnieki Baltkrievijā var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Situāciju Baltkrievijā var atrisināt tikai tās iedzīvotāji, ir jāizslēdz iejaukšanās no ārpasaules, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tāpat viņš paziņoja, ka Rīga neatsauks savu vēstnieku no Minskas.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši līdz stadijai, kas šaha spēlē tiek dēvēta par patu, kas nozīmē, ka neviens vairs nevar uzvarēt, taču arī zaudēt pagaidām nevēlas. No vienas puses, protesti nerimstas, no otras puses, varas vertikāle vēl nav sākusi kustēties, paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, ES un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, neiejaucoties valsts iekšlietās.

"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka Rīga negrasās atsaukt savu vēstnieku Minskā, jo vēstnieki var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem. " Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.

Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.

Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

27
Tagi:
vēstnieks, Baltkrievija, Latvija, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps faktiski apsolījis "asiņainu slaktiņu" sakāves gadījumā

34
(atjaunots 14:40 26.09.2020)
Vairāku iemeslu dēļ ASV līderim būs grūti atkārtot savus 2016. gadā gūtos panākumus, uzskata eksperts Sergejs Sudakovs.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps nolēma neatbildēt uz jautājumu, vai viņš var garantēt mierīgu varas nodošanu valstī saskaņā ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pie tam amerikāņu līderis nešaubās par savu uzvaru.

Iepriekš viņš paziņoja, ka varētu neatzīt vēlēšanu rezultātus sakāves gadījumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Intervijā radio Sputnik Militāro Zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs pastāstīja, ka ASV veidojas neparasta situācija, kas rada valstī aizvien lielāku plaisu.

"Sākumā demokrāti un republikāņi izmantoja savstarpējus draudus, tagad Tramps ir pārkāpis visas robežas. Viņš ir gatavs vienkārši pieteikt karu un teikt: "Ja es nevaru tikt pārvēlēts, es tik un tā palikšu ASV prezidents, jo es neticu to vēlēšanu leģitimitātei, kas notiks, ka uzvarēs demokrāti." Iznāk, ka Tramps tagad vienkāršiem vārdiem apgalvo, ka ir gatavs otrajam pilsoņu karam ASV, ja viņu neatbalstīs, ja viņam liks šķēršļus ar mērķi soli pa solim attālināt viņa prezidentūru," konstatēja eksperts.

Sudakovs uzskata, ka Trampam ir tīri labas izredzes izcīnīt uzvaru, lai arī sociologu viedoklis ir citāds.

"Tagad, domāju, būs diezgan grūti atkārtot to, kas bija paveikts 2016. gadā, ņemot vērā pandēmiju, ekonomisko lejupslīdi Amerikā, tagadējo milzīgo parādu, krīzi, kas nāk kopā ar hipotekāro krīzi. Taču tādus izteikumus, kā atļāvies Tramps, teikt nevajadzētu. Lieta tāda, ka sabiedrība ir pārāk sakaitēta. Šīsdienas paziņojumā, varētu teikt, lasiet starp rindām: ja nebūs taisnīgu vēlēšanu un es nepalikšu prezidenta postenī, cilvēki izies ielās, - un tas būs asiņains slaktiņš," piebilda politologs.

34
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Tramps
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Mediji pastāstīja, kā Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

0
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt